Jaunā SciLifeLab pētījumā, kuru veica Upsalas universitātes pētnieki, mūsu ģenētiskajā materiālā atklāja kopumā 141 reģionu (gēnu), kas lielā mērā izskaidro ģenētisko risku, kas ir astmas, siena drudža un ekzēmas pamatā. 41 no identificētajiem gēniem iepriekš nav bijis saistīts ar paaugstinātu šo slimību risku. Rezultāti tika publicēti zinātniskajā žurnālā Human Molecular Genetics.
Labs kardiorespiratorais fitnesa līmenis pusmūžā ir saistīts ar zemāku hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) risku, secināts Dānijā veiktā pētījumā.
Automātika klepus analizēšanas tehnoloģija, kas iestrādāta viedtālruņu lietotnē, varēs palīdzēt diagnosticēt elpceļu slimības bērniem.
Antibiotiku lietošana pacientiem, kuri hospitalizēti astmas paasinājuma dēļ, pagarina slimnīcā pavadīto laiku un paaugstina izmaksas bez riska mazināšanas, secināts pētījumā.
Plaušu saslimšanas vai izmainītas plaušu funkcijas pusmūžā ir saistītas ar paaugstinātu demences vai vieglu kognitīvu traucējumu attīstību vēlāk dzīves laikā.
Aptaukošanās ir zināms kā astmas attīstības riska faktors, bet jaunā pētījumā pierādīta pretēja saistība: cilvēkiem ar astmu ir lielāka iespējamība, ka būs aptaukošanās.
Vairāk kā četrām no desmit sievietēm ar astmu dzīves laikā attīstās arī hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), secināts Kanādā veiktā pētījumā.
Jaunāko pētījumu rezultāti apliecina, ka latentas tuberkulozes gadījumos īsāks terapijas kurss ir drošāks un efektīvāks nekā pašreizējais 9 mēnešu standarta kurss.
Cilvēkiem, kuriem ir veselīgi ēšanas paradumi, ir retāki astmas simptomi un labāka astmas kontrole, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā European Respiratory Journal.
Jaunā pētījumā atklāts, ka grūti kontrolējamas astmas gadījumos efektīvs ir ekszēmas medikaments dupilumabs, tas atvieglo astmas simptomus un uzlabo pacientu spēju elpot. Dupilumabs ir injicējams pretiekaisuma medikaments ekzēmas un hronisku ādas slimību ārstēšanai.
Recidivējoša elpceļu papilomatoze (REP) ir reta slimība, ko raksturo atkārtota eksofītu labdabīgu audzēju jeb papilomu augšana elpceļu gļotādā, galvenokārt balsenē. [1] Cēlonis ir inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu (CPV). Ap 90 % gadījumu ar zemas malignitātes 6. un 11. vīrusa tipu, [2] kas izpaužas kā īstā REP, pārējos 10 % gadījumu sastopami augstas malignitātes riska vīrusa tipi 16., 18., 31., 33., 42., 52. un 58., [3] kuru radītās izmaiņas uzskatāmas par pirmsvēža bojājumiem. [1]
“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.
Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.
Jaunākie ASV pētījumu dati rāda, ka FDA (US Food and Drug Administration) melnās kastes brīdinājumi antidepresantiem tieši pretēji iecerētajam, saistīti ar suicidalitātes pieaugumu un psihiskās veselības pasliktināšanos jauniem pacientiem ar depresiju.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.
