Krūts barošana un alerģiju un astmas risks
Ekskluzīva krūts barošana pirmos 3 dzīves mēnešus ir saistīta ar zemāku elpošanas ceļu alerģiju un astmas risku bērnu sešu gadu vecumā.
Ekskluzīva krūts barošana pirmos 3 dzīves mēnešus ir saistīta ar zemāku elpošanas ceļu alerģiju un astmas risku bērnu sešu gadu vecumā.
Zīdaiņiem līdz 8 nedēļām ar augstu drudzi ir paaugstināts infekciju risks, secināts pētījumā.
Zīdaiņiem, kuri piedzimuši sievietēm, kuras grūtniecības laikā izsmēķēja vismaz vienu cigareti dienā, ir divas reizes augstāks pēkšņas nāves risks, nekā tiem, kuru mātes nesmēķēja, risks pieaug ar katru izsmēķēto cigareti.
Probiotikas īstermiņā var mazināt rekurentas vēdersāpes bērniem, secināts pētījumā. Katram ceturtajam skolas vecuma bērnam ir bijušas rekurentas vēdersāpes.
Pretiesnu līdzekļus nevajadzētu lietot bērniem līdz 6 gadu vecumam, un uzmanīgi lietot bērniem līdz 12 gadu vecumam saaukstēšanās gadījumos, jo nav pierādījumu, ka tie palīdzētu mazināt simptomus un par drošumu nav pierādījumu.
D vitamīna lietošana var palīdzēt samazināt svaru un mazināt nākotnes sirds un metabolo slimību riska faktorus bērniem ar lieko svaru un aptaukošanos, secinās pētījumā, kura rezultāti ziņoti 57. Ikgadējā Eiropas bērnu endokrinoloģijas biedrības kongresā.
Uzvedības traucējumi, piemēram, uzmanības deficīta sindroms/ hiperaktivitāte, pieaug laika gaitā. Pētījumos pierādīts, ka tādi riska faktori, kā smēķēšana un alkohola lietošana grūtniecības laikā, nav saistīta ar bērna uzvedības problēmām.
Šodien, 15.aprīlī, RSU Aulā vairāk nekā 350 ģimenes ārstu, pediatru, vecmāšu un ģimenes ārstu praksē strādājošu māsu bija pulcējušies uz Latvijas Pediatru asociācijas un Rīgas Stradiņu universitātes Tālākizglītības fakultātes rīkoto konferenci par bērna ēdināšanu.
Spāņu pētnieki atklājuši saistību starp hormoniem un agresīvu uzmanību bērniem vecumā no 8-10 gadiem. Pētījumā pierādīts, ka bērniem, kuri izjutuši lielāku agresijas līmeni vecumā līdz 10 gadiem, 2 gadu laikā bija arī visvairāk paaugstināts kortizola līmenis.
Zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms (ZPNS) un riska faktoru novēršana pētīta daudzos pētījumos. 28.aprīlī žurnālā BMJ publicēts raksts ar sešiem svarīgākajiem secinājumiem, kas gūti, analizējot publikācijas par ZPNS kopš 1980. līdz 2015. gadam. Raksta autori uzsver, ka ZPNS lielā mērā saistīts ar gulēšanas paradumiem, bet ne tikai.
Hipotireoze ir biežākais vairogdziedzera funkcijas traucējums. Tās sastopamība populācijā pēc daudzu pētījumu meta–analīzes datiem Eiropā sasniedz 3,05 %. Nediagnosticēta hipotireoze konstatēta gandrīz 5 % gadījumu (4,94 %). [1] Var runāt par vairākiem hipotireozes variantiem: primāru, sekundāru, terciāru un kvartāru jeb tireoīdo hormonu rezistences sindromu.
Pulmonologs, brohoskopists, RAKUS Brohoskopijas kabineta vadītājs AINĀRS ZARIŅŠ dzīvi tver visaugstākajās frekvencēs. Jau no pirmā acu uzmetiena kļūst skaidrs, ka šis ir stāsts par hipsteri, kurš savu protestu pret visu mietpilsonisko pauž gan ar neprātīgi izaicinošu mīlestību pret kalniem, gan valkājot Joe Zawinul cepurīti, gan traucoties pa kalnu upēm ar kajaku vai ar motociklu tepat pa Latvijas ceļiem. Bez adrenalīna viņš nevar arī profesionālajā ikdienā, kur lieti noder spēja ātri pieņemt pareizos lēmumus.
Regulāra mērena kafijas un kofeīna daudzuma lietošana var nodrošināt aizsargājošu efektu pret vairāku kardiometabolisku slimību attīstību, tostarp 2. tipa cukura diabētu, koronāro sirds slimību un insultu.
Ārstu bērni nereti izvēlas iet vecāku pēdās. Neapzināti. Arī šis ir viens šādiem stāstiem. Traumatologs ortopēds AIGARS VUGULIS specializējies rokas ķirurģijā — šajā jomā viņam ir jau vairāk nekā 20 gadu pieredze. Viņa dēls Dr. RIHARDS VUGULIS pēc karjeras hokejā atradis savu aicinājumu medicīnā un pašlaik ir traumatoloģijas ortopēdijas rezidents. Sarunā viņi atklāj, kā ir dalīt vienu jomu, kādi tēva padomi visvairāk noder un kāds ir laimīga ārsta dzīves noslēpums.
Nemaz ne tik sen pieredzējām brīdi, kad mūsu prātu pārņēma tikai viens vīruss — Covid–19. Tas bija laiks, kad tādi infekciju izraisītāji kā gripas vīruss un RSV kļuva mazaktuāli. Jau 2022. gada vasarā pakāpeniski novērojām iepriekšējo infekcijas slimību atgriešanos sabiedrībā. Gripa, RSV, garais klepus, pneimokoku infekcija — šobrīd rūpe jātur par katru no tiem. Īpaši būtiski atcerēties par riska grupām un profilakses pasākumiem.