Jau pierādīts, ka pārmērīgi ilgs ekrāna laiks dažādās bērnu vecumgrupās paaugstina risku attīstīties dažādām psihiskās veselības problēmām. Bet vai pastāv atšķirība iznākumā atkarībā no tā, ko bērns skatās?
Dr. med. ZANE DĀVIDSONE ir bērnu reimatoloģe ar trīspadsmit gadu pieredzi, ikdienā strādā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur ir reimatoloģijas virsārste, kā arī izglīto topošos ārstus — ir RSU Pediatrijas katedras asistente, bet brīvajos brīžos ņem rokās binokli, foto objektīvu un dodas vērot un klausīties putnus, kā pati saka, putnot. Agrā saullēktā un īsi pirms saulrieta, brienot pļavas, mežus, purva taciņas, tupot jūras krastā, uz mola vai putnu tornī. Jebkurā gadalaikā — arī ziemā!
Vēdersāpes ir viens no izplatītākajiem simptomiem bērniem, kura dēļ satrauktie vecāki meklē ārsta palīdzību. Sāpes var izpausties dažādi: akūti, kad vajadzīga neatliekama iejaukšanās, un tad tās var būt dzīvībai bīstamas slimības pazīme, bet tās var būt arī hroniskas, kad diagnostika ir ilgstoša un rūpīgi jāievāc anamnēze.
Ekrāna laiks ir laiks, ko persona pavada pie televizora, datora, viedierīcēm dienas laikā. Lai nodrošinātu bērnam pietiekamu fizisko aktivitāšu daudzumu un veselu augšanu, PVO rekomendējusi ierobežot ekrāna laiku maziem bērniem. Tomēr daudzi veiktie pētījumi pierādījuši, ka dzīvē šīs rekomendācijas bieži netiek ievērotas.
PSI plaši tiek izmantoti gastroezofageālā refluksa ārstēšanā gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tendences valstīs ar augstu ienākumu līmeni rāda, ka bērniem pirms divu gadu vecuma terapija ar PSI dažādu iemeslu dēļ tiek parakstīta bieži: piemēram, Francijā 2019. gadā PSI bija jālieto 6,1 % bērnu līdz divu gadu vecumam, pirmajā dzīves gadā PSI lietojuši 5,2 % bērnu Jaunzēlandē, bet PSI ordinēšanas tendence bērniem līdz gada vecumam Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā pēdējos 20 gados pieaugusi pat pieckārtīgi.
Uzlabota vispārējā uztura kvalitāte un samazināts sarkanās gaļas patēriņš, kā arī palielināts laiks, kas veltīts lasīšanai un organizētiem sporta veidiem, pirmajos divos skolas gados uzlaboja bērnu spriešanas prasmes.
Pētījumā parādīts, ka prenatāli noteikta diagnoze ir saistīta ar agrāku operāciju zīdaiņiem ar iedzimtiem sirds defektiem, kas ir visizplatītākie iedzimtie defekti, kas skar gandrīz 1 % no visiem dzīvi dzimušajiem. Saistība tika pierādīta attiecībā uz kritiskiem defektiem (kad nepieciešama sirds operācija, pirms zīdainis atstāj slimnīcu) un noteiktiem nekritisku defektu veidiem, kas veido aptuveni 75 % no visiem iedzimtajiem sirds defektiem.
Pētījums liecina, ka pusaudžiem, kuri aktīvi iesaistās skolas un brīvā laika fiziskajās aktivitātēs, vidusskolā ir labāki rezultāti nekā viņu vienaudžiem, kuri ir mazaktīvi. Regulāras brīvā laika fiziskās aktivitātes, pat mērenās devās, arī bija saistītas ar mazāku izdegšanas risku skolā.
Doctus jūnija numurā bija publicētas rekomendācijas par papildēdiena ieviešanu zīdaiņa vecumā, par biežākajiem pārkāpumiem bērna uzturā un potenciālajiem risinājumiem. Guvām pārliecību tam, ka uzturs un uztura paradumi ir liela daļa no ikdienas un veselības, kas bērnu var ietekmēt visas dzīves garumā. Šajā numurā turpinām tēmu par kardiovaskulārās veselības un uztura mijiedarbību, par biežākajām medicīniskajām indikācijām, kad uzturs jāpielāgo.
Pārmērīga TV skatīšanās bērnībā ir saistīta ar sliktāku veselības stāvokli vēlāk dzīves laikā. Pētnieki atklāja, ka cilvēkiem, kuri bērnībā, kas daudz skatījās TV, biežāk attīstījās metabolais sindroms vēlāk dzīves laikā.
Hipotireoze ir biežākais vairogdziedzera funkcijas traucējums. Tās sastopamība populācijā pēc daudzu pētījumu meta–analīzes datiem Eiropā sasniedz 3,05 %. Nediagnosticēta hipotireoze konstatēta gandrīz 5 % gadījumu (4,94 %). [1] Var runāt par vairākiem hipotireozes variantiem: primāru, sekundāru, terciāru un kvartāru jeb tireoīdo hormonu rezistences sindromu.
Regulāra mērena kafijas un kofeīna daudzuma lietošana var nodrošināt aizsargājošu efektu pret vairāku kardiometabolisku slimību attīstību, tostarp 2. tipa cukura diabētu, koronāro sirds slimību un insultu.
Pulmonologs, brohoskopists, RAKUS Brohoskopijas kabineta vadītājs AINĀRS ZARIŅŠ dzīvi tver visaugstākajās frekvencēs. Jau no pirmā acu uzmetiena kļūst skaidrs, ka šis ir stāsts par hipsteri, kurš savu protestu pret visu mietpilsonisko pauž gan ar neprātīgi izaicinošu mīlestību pret kalniem, gan valkājot Joe Zawinul cepurīti, gan traucoties pa kalnu upēm ar kajaku vai ar motociklu tepat pa Latvijas ceļiem. Bez adrenalīna viņš nevar arī profesionālajā ikdienā, kur lieti noder spēja ātri pieņemt pareizos lēmumus.
Migrēna, iespējams, ir stigmatizējošāka nekā demence, Parkinsona slimība, insults — lielākoties tāpēc, ka tiek uzskatīta par parastām galvassāpēm. Tikmēr pacienti, īpaši smagas migrēnas gadījumā, izjūt bezspēcību, dusmas, vientulību un skumjas, jo sāpju pārvaldība un sabiedrības atbalsts ne vienmēr ir pilnvērtīgs. Kā varam radīt labāku vidi migrēnas pacientam? Izglītojoties un veicinot izpratni. Kādā situācijā ir migrēnas pacienti Latvijā? To vaicājam Dr. Lindai Zvaunei, neiroloģei, algoloģei, kas specializējusies galvassāpju pārvaldībā.