Dzirdes diena
Kopš 2007. gada 3. marts visā pasaulē tiek atzīmēts kā Starptautiskā Dzirdes diena. Šogad Dzirdes dienas pasākumi notika arī Rīgā.
Kopš 2007. gada 3. marts visā pasaulē tiek atzīmēts kā Starptautiskā Dzirdes diena. Šogad Dzirdes dienas pasākumi notika arī Rīgā.
Skriešanas popularitāte arvien pieaug. Londonas maratonā, kas ir viens no lielākajiem Eiropā, 1981. gadā distanci beidza 6500, 2013. gadā — vairāk nekā 34 tūkstoši. Pašmāju Nordea Rīgas maratons visās distancēs (5 km, 10 km, pusmaratonā un maratonā) pērngad kopā bija pulcējis rekordlielu skrējēju skaitu — 22 tūkstošus. Kur slēpjas skriešanas prieks?
Cilvēka auss atbild par vienu no nozīmīgākajām maņām – dzirdi. Ausi līdzīgi citiem orgāniem var traumēt, tā var ciest no dažādām kaitēm un slimībām. Šajā rakstā piedāvājam informāciju gan par ausu slimībām un kaitēm, kas sastopamas gana bieži, bet par ko runā mazliet retāk, gan par pasākumiem, kādi būtu veicami, lai izvairītos no šīm kaitēm/slimībām, un kā rīkoties gadījumos, kad tomēr gadījies saslimt.
Apmēram 14% pieaugušo katru gadu ir rinosinusīta epizode, un tas ir piektais biežākais antibiotiku izrakstīšanas iemesls. Akūts rinosinusīts skar trīs cilvēkus no 1000 Anglijā. Sinusītu biežāk novēro ziemā. Rinovīrusa infekcija izplatītāka ir rudens un pavasara mēnešos. Koronovīrusa infekcija biežāk ir no decembra līdz martam. Bērniem vidēji ir 6-8 saaukstēšanās epizodes gadā. Pieaugušajiem apmēram 0,5-2% no visām augšējo elpceļu infekcijām un bērniem 6-13% gadījumu komplicējas un attīstās bakteriāls sinusīts. Šoreiz rakstā par rinīta cēloņiem un piemērotākās ārstēšanas izvēli.
Sāpes kaklā ir viens no biežākajiem simptomiem akūtu rīkles, mandeļu un aizdegunes slimību gadījumā. Lielākoties tās ir vīrusu izcelsmes, tautā sauktas par saaukstēšanos. Lielākā daļa cilvēku 3–5 reizes gadā saslimst ar augšējo elpceļu infekciju, arī tonsilofaringītu. Ar šādām sūdzībām pie ārsta biežāk dodas gados jauni pacienti (~50% gadījumu vecumā no 5 līdz 24 gadiem [1]) gada aukstajos mēnešos [2], kad saslimstība ar augšējo elpceļu infekcijām ir lielāka.
Bērniem ar zemu D vitamīna līmeni un biežām atkārtotām auss infekcijām, var samazināt akūtu otitis media risku, lietojot D vitamīnu. D vitamīna lietošana parasti ir labi panesama.
Epistakse jeb deguna asiņošana ir bieža sūdzība. Lai gan reti tā ir dzīvību apdraudoša, tomēr bieži vien sagādā raizes vecākiem, kam ir mazi bērni. [4] Lielākā daļa deguna asiņošanu ir labdabīgas, pašlimitējošas un spontānas, tomēr dažkārt tās var būt periodiskas. Deguna asiņošana nav patstāvīga saslimšana – tā vienmēr ir kādas citas slimības sekas, ārējā izpausme. Izprotot biežākos iemeslus, iespējama deguna asiņošanas – īpaši smagas – profilakse, laikus ārstējot pamata saslimšanas.
Dzirdes sajūtas izmaiņas var rasties akustiskā signāla pārvadīšanas traucējumu dēļ centrālajās dzirdes struktūrās. Piedāvājam pārskatu par dzirdes bojājumu patofizioloģiju, diagnostiku, etioloģiju un ārstēšanas perspektīvām, kas saistīti ar traucējumiem centrālajā dzirdes funkcijā.
Marta sākumā Latvijā ar lekcijām uzstājās MD, PhD, prof. Dr. med. Claus Bachert (Augšējo elpceļu izpētes laboratorijas un Otorinolaringoloģijas klīnikas vadītājs no Ģentes universitātes slimnīcas). Farmācijas kompānija "Meda" sniedza iespēju interesentiem tikties ar profesoru neformālā gaisotnē un uzdot jautājumus. Uz tikšanos bija ieradušies prof. Ligija Ķīse, dr. Ieva Cīrule, dr. Benita Krūmiņa, dr. Gunta Sumeraga, dr. Diāna Raumane, dr. Jurģis Urtāns un dr. Jānis Sokolovs, kā arī rezidentes Regīna Pakalne un Līga Berķe. Sniedzam nelielu ieskatu šajā sarunā un ceram, ka mūsu ārstu uzdotie jautājumi arī jums šķitīs interesanti un klīniskajā praksē noderīgi.
Akūtu sinusītu raksturo deguna blakusdobumu gļotādas iekaisums. Tā kā deguna blakusdobumu iekaisumi reti norisinās bez deguna gļotādas iekaisuma, pareizāk ir lietot terminu "rinosinusīts" (RS). Akūts RS var ilgt līdz četrām nedēļām, kad simptomi izzūd pilnībā, savukārt recidivējoša akūta RS gadījumā ir vismaz trīs akūtas epizodes gadā ar pilnīgu atveseļošanos.
Ābele ziedonī. Tātad vēl viens pavasaris. Protams, Dr. INGŪNAI LIEPAI, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētājai, ir strukturēts darba kalendārs ar obligāto pasākumu ierakstiem. Un ir kalendārs ar ģimenes plānotajām aktivitātēm. Dr. Liepai medicīnā rit 46. gads, no tiem 26 gadi — slimnīcu vadītājas amatā. Vispirms Alojas slimnīcā, kura vairs nepastāv, tad 12 gadus Vidzemes slimnīcā Valmierā, beidzamos gandrīz 11 gadus — Cēsu klīnikā.
Pērnā gada rudenī bērnu kardioloģe Dr. LUĪZE AUZIŅA četras nedēļas pavadīja Bostonas Bērnu slimnīcas kardioloģijas intensīvās terapijas nodaļā. Te viņai bija iespēja redzēt ne vien to, kā unikālā programmā tiek risinātas ļoti sarežģītas, kompleksas iedzimtas sirdskaites, bet arī organizatoriskas nianses, piemēram, cik ļoti tiek domāts par pacienta un viņa ģimenes emocionālo labsajūtu.
Par sāpēm mugurā dzīves laikā sūdzas līdz 80 % cilvēku. Tas ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēršas pie ģimenes ārsta, un arī galvenais darbnespējas iemesls pasaulē. [1; 2] Sāpes mugurā un jo īpaši muguras lejasdaļā ietekmē kā nodarbinātos un viņu ģimenes, tā arī vairākus industriālos sektorus un valstu ekonomiku. Muguras sāpju dēļ Lielbritānijā vidēji tiek zaudēti 4,9 miljoni, Zviedrijā — 28 miljoni, ASV — 100 miljoni darba dienu gadā. [2]
Šī gada 15. maijā darbu sākusi profesora Skrides Sirds klīnika ar pieredzējušo un augsti kvalificēto ārstu, māsu un veselības aprūpes speciālistu komandu.
Pēcdzemdību periods pamatoti tiek uzskatīts par vienu no sarežģītākajiem, daudzpusīgākajiem un ārkārtīgi jūtīgiem apstākļiem sievietes dzīvē. Bērna piedzimšana var izraisīt dažādas spēcīgas emocijas no sajūsmas un prieka līdz bailēm un satraukumam. Diemžēl šo notikumu nereti aizēno psihisko traucējumu rašanās mātei.