Žila de la Turē sindroms ir relatīvi bieža (1%) un kompleksa neiropsihiatriska slimība. Ja tās gaidu nekontrolē pietiekami uzmanīgi un profesionāli, sekas ir bērna nesekmība un apgrūtināta sociālā integrācija. [9; 10; 13] Lai ārstēšana būtu efektīva un kompleksa, neirologiem un psihiatriem cieši jāsadarbojas ar vecākiem, skolotājiem un atbalsta grupām, viena no šīs sadarbības sastāvdaļām ir izglītošana.
Nootropie līdzekļi aktivē galvas smadzeņu kognitīvās funkcijas, uzlabo atmiņu, veicina mācīšanos, prāta darbību, kā arī palielina modrību un smadzeņu izturību pret agresīvām ietekmēm (piemēram, hipoksiju, alkohola intoksikāciju). Šos līdzekļus vēl sauc par kognitīvo funkciju jeb izziņas stimulatoriem (“cognitive enhancers”), atmiņas uzlabotājiem, gudrības zālēm u.tml. Nav noslēpums, ka sabiedrība ar katru gadu noveco, tāpēc ar vecumu saistītu slimību – arī demences un kognitīvo traucējumu – skaits pieaug. Īss ieskats nootropo/pretdemences medikamentu grupā, kas neglābj no vecuma, tomēr atvieglo ar to saistītos simptomus.
Neiroloģe MARUTA SOLVITA IVETA NAUDIŅA arī pensijas gados turpina strādāt, saglabā aktīvu dzīves pozīciju un krāj jaunas zināšanas, kas varētu palīdzēt viņas pacientiem. Piemēram, ar apiterapijas metodēm. “Mediķiem tāpat kā māksliniekiem vajag talantu,” – tāda ir dakteres Naudiņas stingra pārliecība. Šis ir viņas stāsts.
Nesen veiktā pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā SLEEP, secināts, ka bieža alkahola lietošana ir saistīta ar insomnijas simptomiem gados vecākiem pieaugušajiem. Alkohola lietošanas ierobežošana, uzlabo miega kvalitāti.
No galvassāpēm cieš 60-90% bērnu. Zēniem, kļūstot vecākiem, to biežums samazinās, turpretī meitenēm, tuvojoties pubertātei, - pieaug. Galvassāpes parasti sākas 7-12 gadu vecumā. Galvassāpju dēļ 12% skolēnu vismaz vienu dienu mēnesī neapmeklē skolu, aptuveni 13% zēnu un 20% meiteņu kā galveno sūdzību vizītē pie ārsta min tieši galvassāpes. Ir daudz un dažādu iemeslu sāpēm, arī to raksturojums ir daudzveidīgs - no biežām, nekaitīgām līdz ļoti retām un dzīvībai bīstamām.
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka pirmajā vietā pasaulē pēc sastopamības biežuma ir nervu un psihiskās slimības. Katrs otrais mūsu planētas iedzīvotājs cieš neiroloģiskas dabas traucējumu dēļ. Daudzas nervu sistēmas slimības izraisa invaliditāti, letalitāte no tām ir liela. [2] Pārskatā atspoguļoti neiroloģijas un neiroķirurģijas attīstības galvenie posmi kā pasaulē, tā Latvijā.
Galvas smadzeņu satricinājums ir vieglas galvas smadzeņu traumas difūza bojājuma pamatklīniskā forma. Par vieglu galvas smadzeņu traumu uzskata cietušos ar samaņas pakāpi 13–15 balles pēc Glāzgovas komas skalas. [2; 3; 31; 52] 90% cietušo ir jauni vai vidēja vecuma cilvēki (15–59 gadi). [45; 51] Vieglas galvas smadzeņu traumas diagnostikai un ārstēšanai ASV katru gadu tērē 3,9 miljardus dolāru. [7] Šobrīd ir pierādīta galvas smadzeņu satricinājumu ambulatoras ārstēšanas iespēja. Šo slimnieku hospitalizācija specializētā klīnikā būtiski neietekmē vieglas galvas smadzeņu traumas klīnisko gaitu un iznākumu.
Pirms gada runājām par jauno antikoagulantu nozīmi pasaules un Latvijas medicīnā, par pētījumu rezultātiem un šo medikamentu lietošanas zinātnisko pamatojumu. Gada laikā pasaulē ļoti strauji audzis jauno antikoagulantu lietotāju skaits, un arī Latvijā, lai gan šos medikamentus valsts neapmaksā, lietotāju skaits pieaug. 2012. gada beigās rivaroksabānu lietoja vairāk nekā 3,2 miljoni cilvēku visā pasaulē.
Galvassāpes ir plaši izplatīta problēma, bet līdz šim neviens nebija meklējis saistību starp galvassāpēm un zemu D vitamīna līmeni serumā. Norvēģijā veiktā pētījumā konstatēja, ka galvassāpes ir saistītas ar zemu D vitamīna līmeni serumā.
Ilgi šaubījos par šāda raksta nepieciešamību, jo pēdējos gados jautājums par insultu ārstēšanu un profilaksi gana aktualizēts gan mediķu vidū, gan dažādās iedzīvotāju informēšanas akcijās - un tas ir pat ļoti apsveicami. Vai par to būtu jāraksta vēl un vēl? Atbildi sniedza pati dzīve - par to ir jārunā, jāatgādina mediķiem, jāskaidro pacientiem un visai sabiedrībai!
Viņi provocē, rotaļājas, fantazē, citē. Kutina nervus, liek savilkt uzacis (kas tas ir?!), liek klausīties vārdos, smaidīt un dauzīties līdzi. DJ Krankenwagen mūzika nav tikai par medicīnu, kaut nenoliedzami — tajā tās ir diezgan daudz. Baltie ķiteļi, teksti un simboliskais mediķa tēls, caur kuru transformēt dzīves grūtības un uzvarēt tās. Un vēl grupā spēlē ārsts(-i).
Globālā pētījumā noteikts ilgtermiņa insulta risks. Rezultāti liecina, ka viens no pieciem cilvēkiem, kuri pārcietuši vieglu insultu vai pārejošu išēmisku lēkmi (TIA), desmit gadu laikā piedzīvos atkārtotu insultu.
Jauns pētījums pirmo reizi ir atklājis, ka ekstrēmas svara svārstības cilvēkiem ar aptaukošanos un sirds un asinsvadu slimībām būtiski palielina nāves risku – gan svara zudums, gan svara pieaugums paaugstina riska līmeni.
Ir daudz mūžīgu mītu par acīm, taču, lai būtu ceļā uz labāku acu veselību, būtiski atšķirt faktus no izdomājumiem. The Lancet Global Health publicētais pētījums rāda, ka 2020. gadā nekoriģēta presbiopija vai pasliktināta redze tālumā bija 1,1 miljardam pasaules iedzīvotāju, no kuriem 41 miljons piedzīvoja aklumu. Uzskata, ka līdz 2050. gadam iedzīvotāju skaits, kuriem ir acu slimības vai redzes traucējumi, pieaugs līdz 1,8 miljardiem, tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka rodas dažādi mīti par acu veselību un slimību profilaksi.
Eiropas Urologu asociācijas (EAU) rīkotais kongress ir gada nozīmīgākais notikums Eiropas uroloģijā, kas pulcē vairāk nekā 10 000 dalībnieku no visas pasaules. EAU 40. kongress 2025. gadā norisinājās Spānijas galvaspilsētā Madridē, un tajā ar plašu un profesionālu delegāciju piedalījās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas pārstāvji.
