Bariatriskā ķirurģija ir saistīta ar lielāku venozās trombembolijas (VTE) risku nākamajās nedēļās pēc operācijas, bet ilgtermiņa VTE risks nav pilnībā skaidrs. Pētījuma mērķis bija novērtēt bariatriskās ķirurģijas saistību ar ilgtermiņa VTE risku.
Preoperatīva ādas antiseptika ir nozīmīga procedūra, lai novērstu ķirurģiskās zonas infekcijas attīstību. Antiseptiķa izvēle, t.sk. starp povidonjodu vai hlorheksidīna glikonātu, joprojām ir debašu vērta tēma. Lai izvērtētu abu antiseptiķu efektu ķirurģiskās zonas infekcijas novēršanā pēc sirds vai vēdera operācijām, tika veikts šo zāļvielu spirta šķīdumu salīdzinošs pētījums.
Semaglutīds nepalielina pēcoperācijas pneimonijas risku cukura diabēta pacientiem, kuriem tiek veikta plānveida operācija, atklāts jaunā pētījumā.
2024. gada 14. jūnijā Rīgā sāksies 15. Baltijas Neiroķirurgu asociācijas kongress, kas pulcēs aptuveni 200 dalībniekus no 16 valstīm – no Baltijas, Zviedrijas, Čehijas, Beļģijas, Austrijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Horvātijas, Serbijas, Apvienotās Karalistes, ASV, Moldovas, Ukrainas, Indonēzijas u.c. Neiroķirurģiju kongresā pārstāvēs ne tikai vadošie Latvijas speciālisti, bet ārzemēs gūtajā pieredzē dalīsies arī vairāki tur strādājošie Latvijas ārsti un rezidenti. Kongresu atklās veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Svinīgi atklāta Sirds ķirurģijas centra jaunizbūvētā Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļa un Sirds ķirurģijas operāciju bloks, kā arī Asinsvadu ķirurģijas centra Asinsvadu ķirurģijas hibrīdzāle
Pateicoties kāda donora tuvinieku piekrišanai orgānu ziedošanai, Stradiņa slimnīcā veiktas piecas transplantācijas operācijas. Lai process noritētu iespējami ātrāk, tika piesaistīts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, kas palīdzēja nodrošināt orgānu, medicīniskā aprīkojuma un personāla transportēšanu.
GLP–1 receptoru agonistus plaši izmanto ASV un pasaulē ne tikai hiperglikēmijas pārvaldībā pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, bet arī svara samazināšanas nolūkā. Šo medikamentu perioperatīvais drošuma profils, īpaši aspirācijas risks anestēzijas laikā, nav pilnībā skaidrs.
Starp biežāk veiktajām ķirurģiskajām procedūrām ginekoloģijā un dzemdniecībā ir histerektomija un ķeizargrieziens. Šo operāciju riski bieži saistīti ar lokālas infekcijas attīstību, kas pagarina hospitalizāciju un palielina veselības aprūpes izmaksas. Šā pētījuma mērķis bija apkopotas meta–analīzes veidā identificēt riska faktorus ķirurģiskās zonas infekcijas attīstībai pacientēm pēc ginekoloģiskas operācijas.
Pētnieki skaidroja, kāds ir ilgtermiņa ieguvums (glikēmiskā kontrolē un drošumā) bariatriskai ķirurģijai salīdzinājumā ar farmakoterapiju/dzīvesstila izmaiņām 2.tipa CD pacientiem. Līdz šim veiktie klīniskie pētījumi par bariatrisko ķirurģiju ir bijuši ierobežotā pētāmās kopas skaitā un novērošanas ilgumā.
Bariatriskā ķirurģija ir efektīvāka, lai kontrolētu hipertensijas līmeni vai augstu asinsspiedienu cilvēkiem ar aptaukošanos un nekontrolētu augstu asinsspiedienu, salīdzinot ar tikai medikamentozu terapiju. Cilvēkiem, kuriem tika veikta bariatriskā operācija, bija zemāks ĶMI un pēc pieciem gadiem viņi lietoja mazāk medikamentu, vienlaikus saglabājot normālu asinsspiediena līmeni nekā tiem, kuri lietoja tikai antihipertensīvos medikamentus.
Pētījums atklāj, ka "nedēļas nogales kareivja" pieeja fiziskajām aktivitātēm – iegūstot 150 minūtes mērenas līdz intensīvas fiziskās aktivitātes vienas vai divu dienu laikā, nevis visu nedēļu – uzlaboja veselību un samazināja mirstības risku.
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Jauns pētījums pirmo reizi ir atklājis, ka ekstrēmas svara svārstības cilvēkiem ar aptaukošanos un sirds un asinsvadu slimībām būtiski palielina nāves risku – gan svara zudums, gan svara pieaugums paaugstina riska līmeni.
Amerikas Savienotajās Valstīs laikā no 2010.-2023.gadam maratonos un pusmaratonos finišējuši vairāk kā 29 miljoni dalībnieku no visas pasaules. Tas ir trīs reizes lielāks skaits, kā pirms ~20 gadiem. Pieaugošā interese piedalīties nopietnās skriešanas sacensības rada uzmanību uz potenciālu nevēlamu kardiālu notikumu attīstības risku, piemēram, pēkšņu sirds apstāšanos maratonistam.
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
