OLAFS LIBERMANIS. Divpadsmit nulles¹
Mikroķirurģijas mamuta piedzīvojumi Mitaka treniņu centrā Glivicē (Polijā). Patiess stāsts, veltīts Jānim Kupčam un Guntim Bitem
Ķirurģija
ARMANDS SĪVIŅŠ, onkoķirurgs: palīdzēt pēc maksimālas programmas
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Latvijas Onkoloģijas centrs Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs, Abdominālās un mīksto audu ķirurģijas nodaļas ārsts onkoķirurgs ARMANDS SĪVIŅŠ ir apveltīts ar lielām darba spējām un ķirurga talantu. Nevairās no sarežģītām operācijām, ir gatavs palīdzēt pacientiem, kad šķietami bezcerīgas situācijas dēļ to atteikušies darīt citi ārsti.
KALVIS BRIUKS — viens no mugurkaula ķirurgu nelielās gvardes
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ķirurgs vertebrologs KALVIS BRIUKS ir viens no pašlaik vadošajiem mugurkaula ķirurgiem Latvijā. Prasīgs pret sevi un citiem, ar augstu atbildības izjūtu un profesionālajiem standartiem, ar lielām darba spējām un nerimstošu izzinātāja garu. “Manuprāt, mugurkaula ķirurga profesija ir ļoti vīrišķīga,” viņš atzīst intervijas laikā.
OLAFS LIBERMANIS: Kā izdzīvot konfliktā ar pacientu?
“Ja slimnieks tev nav svarīgāks par visu, tev medicīnā nav ko darīt, — tā man mācīja strādāt docents Ņikitins,” kādā no intervijām saka Dr. OLAFS LIBERMANIS. Latvijā daudzi viņu pazīst kā vienu no mikroķirurģijas aizsācējiem, kurš izveidojis Brūču klīniku, bet kolēģu neviennozīmīgu nostāju izpelnījies ar to, ka iesaistījies to pacientu aizstāvībā, kas vēlas saņemt kompensāciju no Ārstniecības riska fonda.
Asoc. prof. ARNOLDS JEZUPOVS — ar prasīgumu ģenētiskajā kodā
Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas Ķirurģiskās infekcijas klīnikas vadītājs, ķirurgs, Latvijas Universitātes Ārstniecības fakultātes asociētais profesors ARNOLDS JEZUPOVS savu darbdienu saplānojis pa minūtei. Nedod atlaides ne sev, ne citiem. Var būt neiecietīgs, ja kāds no studentiem vai klīnikas darbiniekiem ir paviršs vai slinks.
SERGEJS KĻIMČUKS, ķirurģijas savaldzinātais
Rīgas 1. slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājs SERGEJS KĻIMČUKS ķirurģijai veltījis jau teju 40 gadus. Piemīt azartiskums, lielas darba spējas. Kad Dr. Sergejam Kļimčukam vaicāju, kāpēc izvēlējies specializēties ķirurģijā, viņš jokojot uzdod pretjautājumu: “Vai tad es ar saviem diviem auguma metriem un vairāk nekā simt kilogramiem svara varētu būt bērnu ārsts? Ķirurģija ir amatniecība — un vīriešiem amatniecība padodas labāk nekā dažādas mākslas.”
MĀRIS NAĻIVAIKO: Drošībai vajag histērisko šuvīti
“Nē, to es nevarēšu izturēt, labāk mācīšos par terapeitu!” — tā studiju laikā pēc pirmajiem operāciju zālē redzētajiem skatiem nosprieda topošais ārsts MĀRIS NAĻIVAIKO. Tagad viņš jau 34 gadus ir vispārējais ķirurgs, kā arī Liepājas reģionālās slimnīcas 5. Ķirurģijas nodaļas virsārsts un Ķirurģiskā bloka virsārsts. Ķirurgs, pie kura rindā pierakstās pacienti no visas Kurzemes.
Austrija: pamazām atgriežas ierastā dzīve. Dr. VITĀLIJS ZUJS
VITĀLIJS ZUJS, rezidents sirds ķirurģijā, strādā Insbrukas universitātes slimnīcā. Pēc neliela «Home office» režīma posma dzīve atgriežas ierastajās sliedēs. Slimnīcā atkal veic sirds un plaušu transplantācijas, plānveida operācijas. Uz ielām cilvēku ir arvien vairāk. Pie gandrīz katra veikala – var bez maksas paņemt sejas maskas. Tās uz nenoteiktu laiku sabiedriskajā transportā obligātas.
Dzimtā kaldināta ārsta formula. OLAFS VOLRĀTS, bērnu ķirurgs
Rīta pusē plānveidā izoperēti divi puisīši. Līdz mazo pacientu ambulatorai pieņemšanai vairākas brīvas stundas. Bērnu ķirurgs OLAFS VOLRĀTS ir paguvis paēst pusdienas. Nekur nav jāskrien. Nekas nav jāsasteidz. Mēs tiekamies Valmierā, Vidzemes slimnīcā, kur Dr. med. Olafs Volrāts sastopams divas reizes mēnesī, kad izmeklē, konsultē bērnus un, ja nepieciešams, tepat viņus arī operē.
Doctus aprīļa numura veidotāju vārdā
Latvijā ārkārtējā situācija, pasaulē izsludināta globālā pandēmija COVID–19 dēļ. Šis nepārprotami ir ļoti īpašs laiks ikkatram no mums — mūsu lasītājiem — ārstiem slimnīcās, ambulancēs, praksēs, farmaceitiem aptiekās, arī mācībspēkiem, studentiem, rezidentiem. Kopš brīža, kad sākām šā numura veidošanu, situācija ir krietni izmainījusies. Rakstu autoriem un intervētajiem speciālistiem īsi pirms šā numura izdošanas vaicājām, kā mainījusies viņu ikdiena, kādus vārdus viņi teiktu kolēģiem.
Lasītākais Doctus.lv
Dažādas menopauzes hormonu ārstēšanas metodes rada dažādus riskus
Pētnieki ir analizējuši septiņu dažādu hormonu terapiju ietekmi uz menopauzes simptomiem, trombu, insultu un infarkta risku. Pētījums, kurā piedalījās apmēram miljons sieviešu vecumā no 50 līdz 58 gadiem, ir lielākais un visaptverošākais pašlaik izrakstīto hormonālo vielu pētījums pasaulē. Rezultāti rāda, ka riski atšķiras atkarībā no aktīvās vielas un tā, kā zāles tiek lietotas.
Kad skābes atvilnis nepadodas terapijai. Domājam par žults atvilni!
Žults atvilnis jeb žults reflukss, jeb duodenogastroezofageālais reflukss ir medicīnisks stāvoklis, kad žults, kas ir aknu ražota gremošanas sula, no divpadsmitpirkstu zarnas plūst uz kuņģi un reizēm uz barības vadu. Šis atvilnis var izraisīt diskomfortu, sāpes un citus simptomus, kas bieži vien ir līdzīgi skābes refluksa (gastroezofageālā atviļņa slimības jeb GEAS) simptomiem un sūdzībām.
Hroniskas sāpes vairākās ķermeņa zonās saistītas ar kardiovaskulāru disfunkciju
Hroniskas sāpes ir galvenais invaliditātes iemesls pasaulē. Vairākos pētījumos ziņots par hronisku ne–vēža sāpju izplatību 8,7—64,4 %. Tādi hronisku sāpju stāvokļi kā muguras, iegurņa sāpes un fibromialģija saistīti ar kardiovaskulāru slimību attīstību. Kaut saistības mehānisms vēl ir maz pētīts, tiek pieņemts, ka iemesls jāmeklē hroniska iekaisuma virzienā, kas negatīvi ietekmē arī vaskulāro funkciju. Šajā pētījumā analizēts, kā plašas hroniskas sāpes ietekmē kardiovaskulārās disfunkcijas attīstību.
Optimālās kombinācijas 2. tipa cukura diabēta terapijā
Raksta mērķis ir aplūkot dažas jaunākās terapijas kombinācijas pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu. 2021. gadā veiktā apkopojumā ziņots gan tas, ka ~ 10,5 % pieaugušo vecumā no 20 līdz 75 gadiem slimo ar 2. tipa cukura diabētu, gan tas, ka gandrīz puse nezina — viņi dzīvo ar šādu slimību (latenta gaita). Tiek prognozēts, ka līdz 2045. gadam ar cukura diabētu slimos viens no astoņiem pieaugušajiem.
Aksiāls spondilartrīts. Izaicinājumi diagnostikā un ārstēšanā
Sākot sarunu par aksiālo spondilartrītu (aSpA), jāpiemin, ka tā ir viena no divām SpA apakšgrupām. Šī klasifikācija tika ieviesta 21. gadsimta sākumā, iedalot SpA divās daļās: galvenokārt ar aksiālo izpausmi (ietverot mugurkaulu, krūškurvi, iegurni) un galvenokārt ar perifēro izpausmi (ietverot ekstremitātes). [1; 2]
Nozares
A
- Alergoloģija 50
- Algoloģija 79
- Androloģija 5
- Anestezioloģija 32
- Arodmedicīna 10
D
- Dermatoloģija 193
- Dietoloģija 35
E
- Endokrinoloģija 350
F
- Farmācija 71
- Farmakoloģija 203
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 48
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 340
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 54
I
- Imunoloģija 16
- Infektoloģija 312
- Internā medicīna 27
K
- Kardioloģija 531
Ķ
- Ķirurģija 191
L
M
N
- Narkoloģija 37
- Neatliekamā medicīna 33
- Nefroloģija 66
- Neiroloģija 385
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 83
- Onkoloģija 248
- Otorinolaringoloģija 78
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 222
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 263
- Psihosomatika 41
- Pulmonoloģija 147
R
S
- Sabiedrības veselība 322
- Sporta medicīna 15
- Stomatoloģija 49
T
U
- Uroloģija 100
- Uzturzinātne 90