Gandrīz puse no visiem nāves gadījumiem ASV 2012.gadā no kardiometabolās slimības, tai skaitā, sirds slimības, insulta un 2.tipa cukura diabēts, bija saistītas ar ēšanas paradumiem, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā JAMA.
Nav vienota viedokļa par testosterona aizvietojošās terapijas drošumu, ņemot vērā atsevišķos pētījumos pierādīto paaugstināto sirds un asinsvadu slimību risku.
Šobrīd nav pieejama efektīva Alcheimera slimības ārstēšana, un jaunu molekulu izstrāde vēl ir tālā nākotnē. Tomēr ir zināms, ka daži no citām slimībām izrakstītajiem medikamentiem ir saistīti ar zemāku Alcheimera slimības risku.
Pasaules Veselības Organizācija (PVO) ziņo, ka 12 Eiropas valstīs par vadošo mirstības cēloni kļuvušas onkoloģiskas slimības, apsteidzot mirstību kardiovaskulāru slimību dēļ, kas ilgstoši bija biežākais mirstības iemesls. Kardiovaskulāro slimību incidence pēdējo 10 gadu laikā Eiropā ievērojami mazinājusies.
Miokarda infarkta risks ir augstāks tiem cilvēkiem, kuri pakļauti lielākam satiksmes radītam troksnim. Nedaudz augstāks risks ir cilvēkiem, kuri pakļauti automašīnu un vilcienu radītajam troksnim, bet zemāks tiem, kuri pakļauti lidmašīnu satiksmes radītajam troksnim.
Uzņemšanā neatliekamā kārtā hipertensijas dēļ pacientu vizīšu biežums laikā no 2002.līdz 2012.gadam palielinājies par 64%, savukārt stacionēšanas biežums šī paša iemesla dēļ sarucis par 28%.
Zinātnieki Lielbritānijā atklājuši, ka medikaments, kas radīts kardiovaskulāro slimību ārstēšanai, iespējams, var mazināt ar cukura diabētu saistīta akluma attīstību.
15 gadus ilgā pētījumā par 1,1 miljonu pacientu ar ātriju fibrilāciju noskaidrots, ka sievietēm ir par 23% lielāka iespēja tikt stacionētām akūta išēmiska insulta dēļ nekā vīriešiem.
13. un 14. maijā Rīgā norisinājās vērienīga Eiropas Kardiologu biedrības un Latvijas Kardiologu biedrības kopīgi organizēta konference The Cardiovascular Disease Continuum in the Era of Evidence Based Medicine, kur ar lekcijām par aktualitātēm hipertensijas un stabilas koronāro artēriju slimības ārstēšanā, kā arī interaktīvām klīnisko gadījumu demonstrācijām uzstājās gan pašmāju, gan ārzemju lektori.
Statīni ir vienlīdz efektīvi koronāro notikumu riska mazināšanā kā sievietēm, tā vīriešiem, tomēr novērots, ka sievietēm tos izraksta retāk. Pētījumā atklāti četri faktori, kas ir šo dzimumu atšķirību pamatā pacientiem ar koronāro artēriju slimību (KAS).
Recidivējoša elpceļu papilomatoze (REP) ir reta slimība, ko raksturo atkārtota eksofītu labdabīgu audzēju jeb papilomu augšana elpceļu gļotādā, galvenokārt balsenē. [1] Cēlonis ir inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu (CPV). Ap 90 % gadījumu ar zemas malignitātes 6. un 11. vīrusa tipu, [2] kas izpaužas kā īstā REP, pārējos 10 % gadījumu sastopami augstas malignitātes riska vīrusa tipi 16., 18., 31., 33., 42., 52. un 58., [3] kuru radītās izmaiņas uzskatāmas par pirmsvēža bojājumiem. [1]
“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.
Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.
Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]
Jaunākie ASV pētījumu dati rāda, ka FDA (US Food and Drug Administration) melnās kastes brīdinājumi antidepresantiem tieši pretēji iecerētajam, saistīti ar suicidalitātes pieaugumu un psihiskās veselības pasliktināšanos jauniem pacientiem ar depresiju.
