Kardiovaskulārie medikamenti var mazināt demences risku
Saskaņā ar jauna pētījuma rezultātiem, bieži lietoti kardiovaskulārie medikamenti ir saistīti ar zemāku demences risku vecumdienās.
Kardioloģija
Ātriju fibrilācijas slogs palielinās HOPS hospitalizācijas laikā
Pacienti ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS), kuriem ir paasinājumi, kuru dēļ nepieciešama hospitalizācija, ir jāuzrauga, vai nerodas arī ātriju fibrilācija (AF), secināts pētījumā.
Aptaukošanās un hipertrofiska vai dilatācijas kardiomiopātija starp dzimumiem: jaunumi no ESC kongresa 2024
Kaut arī pārliecinošu ziņojumu vēl iztrūkst, līdz šim apkopotā informācija norāda uz aptaukošanās nelabvēlīgo ietekmi uz kardiomiopātiju attīstības risku. Šajā pētījumā analizētā aptaukošanās saistība ar hipertrofisku un dilatācijas kardiomiopātiju un iespējamo dzimuma ietekmi procesa attīstībā.
Asinsspiediena un nieru funkcijas izmaiņas pacientiem ar smagu HNS pēc radiofrekvences renālas denervācijas: jaunumi no ESC
Radiofrekvences renāla denervācija (RF RDN) pazemina asinsspiedienu pacientiem ar nekontrolētu hipertensiju. RDN ietekme uz nieru funkciju, kā arī metodes drošums un efektivitāte tiek pētīta. Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt ainsspiedienu un nieru funkciju pacientiem ar nekontrolētu hipertensiju, kam veikta RDN.
Agrīna riska stratifikācija pacientiem ar akūtu miokarda infarktu un kardiogēnu šoku: jaunumi no ESC kongresa 2024
Prognoze pēc akūta miokarda infarkta, kas komplicējies ar kardiogēnu šoku (AMI–KŠ) saglabājas drūma. Lai varētu pieņemt adekvātus ārstēšanas lēmumus atbilstīgi situācijai, nepieciešama savlaicīga riska stratifikācija. Šā brīža esošie kardiogēna šoka kalkulatori lielākoties nav pieejami ikdienas praksē, jo ne vienmēr būs zināma informācija par koronāro plūsmu pēc revaskularizācijas, noteikts cistatīna C vai IL-6 līmenis, vai arī aprēķini nebūs pielāgoti pacientiem ar AMI–KŠ.
Mērens kafijas un kofeīna patēriņš ir saistīts ar mazāku risku saslimt ar vairākām kardiometaboliskām slimībām
Regulāra mērena kafijas un kofeīna daudzuma lietošana var nodrošināt aizsargājošu efektu pret vairāku kardiometabolisku slimību attīstību, tostarp 2. tipa cukura diabētu, koronāro sirds slimību un insultu.
Jaunas terapijas iespējas hipertensijas pārvaldībā: jaunumi no ESC kongresa 2024
Daļai lasītāju varētu būt jautājums, kāpēc vipār ir nepieciešami jauni medikamentihipertensijas pārvaldībā? To ir daudz un kombinācijas dažādas! Tomēr jāatzīmē, ka vispārējā hipertensijas izplatība pasaulē turpina pieaugt. Un liela daļa indivīdu nav diagnosticēti, un arī tad, kad ārstēti, nav sasnieguši optimālu slimības kontroli – tāpēc ir vieta uzlabojumiem.
Priekškambaru mirdzēšanas skrīnings ar viedpulksteni augsta riska pacientiem: ziņojums no ESC Kongresa 2024
Priekškambaru mirdzēšanas (PM) izplatība pieaug visā pasaulē, – aprēķināts, ka šobrīd zināmi aptuveni 63,6 miljoni pacientu ar prevalentu PM. Risks iegūt PM pastāv katram trešajam pasaules iedzīvotājam, turklāt ~30 % PM pacientu ir asimptomātiska. Bet mēs zinām, ka arī asimptomātika PM nav nekaitīgs līdzās gājējs – tā paaugstina insulta risku, mirstību, tajā pašā laikā labi reaģē uz terapiju. Jaunākās ESC vadlīnijas atbalsta dažādu modernu ierīču izmantošanu sirds ritma uzraudzībā. Tomēr pierādījumi par klīnisko efektivitāti un optimālajām skrīninga metodēm ir ierobežotā daudzumā.
Sakubitrila/valsartāna efekts uz visu iemeslu hospitalizācijas rādītājiem pacientiem ar sirds mazspēju
Sakubitrils/valsartāns ir indicēts kardiovaskulāras nāves riska un hospitalizāciju skaita mazināšanai pacientiem ar hronisku sirds mazspēju pamatslimības dēļ. Tomēr lielai daļai šo pacientu cienījamā vecuma dēļ ir vairākas blakusslimības, kas paaugstina hospitalizācijas risku ārpus sirds mazspējas ietvariem.
Valkājams sirds monitors palielina neregulāra sirds ritma diagnostiku, bet nemazina insulta risku
Valkājami, ilgstoši nepārtraukti sirds monitori palīdzēja identificēt par 52 % vairāk priekškambaru fibrilācijas gadījumu, salīdzinot ar parasto aprūpi, taču tas neizraisīja hospitalizāciju skaita samazināšanos insulta dēļ, liecina jauns pētījums.
Lasītākais Doctus.lv
Vai herpes zoster vakcīna varētu pasargāt no demences attīstības?
Neirotropiskie herpes vīrusi iespējams ir iesaistīti demences attīstības procesā. Izskan hipotēze, ka vakcinācijai pret herpes vīrusu varētu būt nozīmīgs imunoloģisks efekts ārpus sākotnēji mērķētā.
Žultsakmeņi Ārstējam simptomātiskos gadījumus
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Ārējie acs veselību ietekmējošie faktori. Mīti un patiesības
Ir daudz mūžīgu mītu par acīm, taču, lai būtu ceļā uz labāku acu veselību, būtiski atšķirt faktus no izdomājumiem. The Lancet Global Health publicētais pētījums rāda, ka 2020. gadā nekoriģēta presbiopija vai pasliktināta redze tālumā bija 1,1 miljardam pasaules iedzīvotāju, no kuriem 41 miljons piedzīvoja aklumu. Uzskata, ka līdz 2050. gadam iedzīvotāju skaits, kuriem ir acu slimības vai redzes traucējumi, pieaugs līdz 1,8 miljardiem, tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka rodas dažādi mīti par acu veselību un slimību profilaksi.
Svara zaudēšana paaugstina nāves risku pieaugušajiem ar aptaukošanos
Jauns pētījums pirmo reizi ir atklājis, ka ekstrēmas svara svārstības cilvēkiem ar aptaukošanos un sirds un asinsvadu slimībām būtiski palielina nāves risku – gan svara zudums, gan svara pieaugums paaugstina riska līmeni.
Kardiovaskulāru riska faktoru ietekme uz dzīvildzes aplēsēm
Ir zināmi pieci riska faktori, kas ir atbildīgi par apmēram 50 % kardiovaskulāro slimību slogu pasaulē. Līdz šim maz pētīts, kā šo klasisko riska faktoru esamība vai neesamība ietekmē cilvēka dzīvildzi un saslimstību ar kardiovaskulārām slimībām.
Nozares
A
- Alergoloģija 51
- Algoloģija 84
- Androloģija 5
- Anestezioloģija 32
- Arodmedicīna 11
D
- Dermatoloģija 195
- Dietoloģija 36
E
- Endokrinoloģija 359
F
- Farmācija 74
- Farmakoloģija 206
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 48
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 355
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 55
I
- Imunoloģija 17
- Infektoloģija 316
- Internā medicīna 28
K
- Kardioloģija 551
Ķ
- Ķirurģija 199
L
M
N
- Narkoloģija 40
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 71
- Neiroloģija 401
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 87
- Onkoloģija 255
- Otorinolaringoloģija 81
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 229
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 277
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 154
R
S
- Sabiedrības veselība 345
- Sporta medicīna 16
- Stomatoloģija 49
T
U
- Uroloģija 103
- Uzturzinātne 98