Internā medicīna
Profesijas zīmogs
Vai profesija uzspiež zīmogu? Uzspiež gan. Kādu?
Zināmi LĀZA stipendijas ieguvēji 2022. gadā
Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) savā 75 gadu jubilejas gadā nu jau 17. reizi piešķir prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju labākajiem medicīnas studentiem.
Izmaiņas rezidentūras kārtībā
Veselības ministrija sadarbībā ar augstskolām un nozares profesionālajām sabiedriskajām organizācijām izstrādājusi grozījumu projektu Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka rezidentu uzņemšanas, sadales un finansēšanas kārtību.
Aicina pieteikties Latvijas Medicīnas Fonda stipendijām 2022/23
Covid ēras laikā daudz kas ir mainījies, arī iespējas doties stažēties uz citu valstu klīnikām sašaurinājušās. Tāpēc LMF apsver jaunus, bet Latvijas medicīnas sistēmai ļoti vajadzīgus palīdzības ceļus. LMF aicina pieteikties stipendijām.
Allopurinola pārākums pār febuksostatu hroniskas nieru slimības progresijas aizkavēšanā
Zināms, ka hiperurikēmija ir saistīta ar hronisku nieru slimību, bet kā nodrošināt nieru aizsardzību šajā gadījumā – paliek jautājums debatēm. Šīs publikācijas autori pētīja, vai allupurinolam un febuksostatam, kas zināmi kā populāri urātu līmeni pazeminoši līdzekļi, ir atšķirīga ietekme uz hroniskas nieru slimības progresiju.
ALDIS STRĒLNIEKS: dzīves līkumos pats izdari izvēles
Sarunas laikā iezvanās tālrunis — dakteris ALDIS STRĒLNIEKS tiek aicināts uz konsiliju un intervijai atvēlētais laiks sarūk. Kardiologs, anesteziologs reanimatologs Aldis Strēlnieks, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” galvenā ārsta pienākumu izpildītājs par sevi saka: “Esmu ar nepopulāru viedokli.” Reālists, pats divreiz izslimojis Covid–19, aicina neažiotižēt, bet pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir.
12 mg pret 6 mg deksametazona: kāds ieguvums smagas Covid–19 hipoksēmijas gadījumā?
Šobrīd tiek rekomendēts hospitālā etapā izmantot 6 mg deksametazonu Covid–19 pacientiem ar smagu slimības gaitu, bet tiek spriests, ka augstākas devas varētu būt noderīgākas vēl smagākas gaitas Covid–19 pacientiem.
Vai ārsta darba režīms ietekmē ārstēšanas iznākumu?
Neskatoties uz to, ka pieaug to ārstu skaits, kas samazina savu klīniskās prakses darba laiku un velta to pētniecībai, administratīvajam darbam vai ģimenei, nav skaidrs, vai šāds darba modelis jebkā ietekmē sniegto pakalpojumu kvalitāti.
RSU prestižajā <em>Times Higher Education</em> reitingā
Rīgas Stradiņa universitāte iekļuvusi prestižajā augstskolu reitingā <em>Times Higher Education (THE)</em> un ierindota starp 501-600 labākajām universitātēm pasaulē. Turklāt novērtēta kā labākā universitāte Latvijā.
Lasītākais Doctus.lv
Sieviete pēc menopauzes. Tas nav tikai izaicinājumu laiks
Sieviešu veselība menopauzes gados arvien vairāk tiek atzīta par globālu veselības prioritāti, jo tieši šajā periodā sievietes ir vērā ņemama sabiedrības daļa — arī Latvijā sieviešu īpatsvars pēc 42 gadu vecuma pārsniedz vīriešu. Tāpēc būtiski vērst gan pašu sieviešu, gan visas sabiedrības uzmanību uz veselības aspektiem un slimību profilaksi. [2] Menopauze ir fizioloģisks sarežģītu hormonālu izmaiņu periods, un tas ir nozīmīgs posms pacienšu uzraudzībā, jo hormonālie procesi, kad pazeminās dzimumhormonu līmenis, ietekmē ne tikai reproduktīvo sistēmu, bet arī citas ķermeņa funkcijas. [9]
Specifiski nāves cēloņi pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
Kas ir kalprotektīns? Tā loma iekaisīgu zarnu slimību ārstēšanā
Kalprotektīns ir kalciju saistošs proteīns, ko audu iekaisuma gadījumā ražo neitrofilie leikocīti un monocīti. Kalprotektīnu atklāja 20. gadsimta 80. gados. Mūsdienās kalprotektīna līmeņa noteikšanu fēcēs plaši lieto iekaisīgu zarnu slimību (IZS) diagnostikā un pacientu novērošanā. Ar laboratoriskās analīzes metodēm to var izmērīt dažādos bioloģiskajos šķidrumos: asinīs, siekalās un urīnā. Vairāki pētījumi apstiprina kalprotektīna līmeņa serumā korelāciju ar autoimūnām slimībām. Kalprotektīns fēcēs ir specifisks marķieris IZS diagnostikā. [9]
Sāpes sprandā — zināmais un joprojām izaicinošais. Cervikalģija un cervikokranialģija
Raksta auditorija — galvenokārt ģimenes ārsti, taču ikdienas praksē sāpes sprandā un ar tām saistītās galvassāpes kļūst par īstu izaicinājumu arī neirologiem un citu specialitāšu ārstiem. Aplūkojam lielākoties tieši sprandu un plecu joslu, ne tik daudz kakla priekšējās daļas sāpes, apkopojot gan personīgo pieredzi, gan literatūras datus. Raksts sadalīts divās daļās: spranda sāpes (skartais līmenis C5—Th1) un cervikogēnas galvassāpes (C1—C4).
Kas palīdz muguras lejasdaļas sāpēm? Jauns pētījums liecina – nekas daudz
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
Nozares
- Alergoloģija 51
- Algoloģija 84
- Androloģija 5
- Anestezioloģija 32
- Arodmedicīna 11
- Dermatoloģija 195
- Dietoloģija 36
- Endokrinoloģija 358
- Farmācija 74
- Farmakoloģija 206
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 48
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 354
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 55
- Imunoloģija 16
- Infektoloģija 316
- Internā medicīna 28
- Kardioloģija 549
- Ķirurģija 199
- Narkoloģija 39
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 71
- Neiroloģija 399
- Netradicionālā medicīna 15
- Oftalmoloģija 86
- Onkoloģija 255
- Otorinolaringoloģija 81
- Patoloģija 3
- Pediatrija 229
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 275
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 154
- Sabiedrības veselība 340
- Sporta medicīna 15
- Stomatoloģija 49
- Uroloģija 102
- Uzturzinātne 98