Pasaulē tiek uzskatīts, ka pastāv trīs pandēmijas — tuberkuloze, Covid–19 infekcija un HIV infekcija. Tuberkulozes un Covid–19 infekcijas ierobežošanai izmanto vakcīnas, bet HIV infekcijai, lai gan tā zināma jau no 20. gadsimta 80. gadiem, efektīvas vakcīnas joprojām nav. Tāpēc agrīna diagnostika un ārstēšana tiek uzskatīta par HIV infekcijas profilakses stūrakmeņiem.
Gripas vīruss sezonu no sezonas strauji izplatās no cilvēka uz cilvēku. Kaut izplatība lielākoties notiek gaisa—pilienu ceļā (pat 2 m rādiusā no inficētās personas), inficēties var, piemēram, sarokojoties ar kādu vai pieskaroties inficētai virsmai. Pasaulē ikgadējā gripas epidēmija nozīmē 3—5 miljonus gadījumu ar smagu slimības gaitu un 290 000—650 000 nāves gadījumu, [2] tāpēc šo infekcijas slimību nedrīkst uztvert nenopietni.
Imūndeficīta fonā var attīstīties dažādu etioloģiju hronisku iekaisuma slimību saasinājumi un reaktivēties latentas infekcijas, tostarp notikt dažādu herpesvīrusu infekciju reaktivācija. Zināms, ka jo īpaši pacientiem ar novājinātu imunitāti herpesvīrusu infekcijas var izraisīt saslimstību un mirstību.
Vai zinājāt, ka vakcīnas nosaukums saistīts ar govīm? Jo “govs” latīņu valodā — vacca. 18. gadsimta nogalē angļu ārsts Edvards Dženers (1749—1823) kā potenciāli aizsargājošu līdzekli pret melnajām bakām postulēja poti ar govju baku vīrusu, tā radot aizsardzību no daudz bīstamākas un nāvējošākas infekcijas slimības. [13] 21. gadsimtā vakcīnu pētniecība un izstrāde sasniegusi jaunas augstienes — arvien drošākas un iedarbīgākas vakcīnas.
Par ērču encefalītu, jādomā, ir dzirdējis katrs Latvijas iedzīvotājs, jo ik gadu, iestājoties siltākam laikam, atkal un atkal dzirdam par šo slimību. Un, lai kā cerētu, ka tieši šogad ērču encefalīta gadījumu nebūs, — tas nav iespējams. Ērcēm mūsu klimats patīk. Vīruss dabā cirkulē. Un, kamēr ir risks saslimt, nedrīkst apstāties sabiedrības izglītošanas darbs par slimību un tās profilakses iespējām, jo sekas ir ne tikai saslimšanas gadījums kopējā statistikā, bet cilvēks ar potenciālu darbspēju un funkciju zudumu.
Pirmais daktera Paula Aldiņa piemiņas stipendijas ieguvējs, epidemiologs, Nacionālā veselības dienesta Covid–19 vakcinācijas procesa koordinators ŅIKITA TROJANSKIS sev uzlicis augstus mērķus — ar savu doktora darbu ietekmēt epidemioloģiskos procesus pasaules mērogā. Bet šobrīd viņš roku rokā ar politikas veidotājiem Latvijā modelē vīrusa attīstību un faktiski cīnās ar pandēmiju, kuru pats savulaik prognozēja savā bakalaura darbā.
Visā pasaulē vēl arvien viena no veselības aprūpes speciālistu galvenajām apspriedes tēmām nešaubīgi ir SARS–CoV–2 ierosinātais Covid–19. Pandēmijas ietekmē vērojamas būtiskas izmaiņas sabiedrības ikdienā, migrācijas un ceļošanas plūsmā, veselības aprūpes sistēmu organizācijā, tāpēc nav brīnums, ka praktiski nepamanīta klāt ir kārtējā rudens sezona.
Pētījumos tiek lēsts, ka pat trešdaļa ambulatori izrakstīto antibiotiku nav bijušas nepieciešamas vai ir ordinētas neatbilstīgi situācijai. Antibiotiku lietošanas pratība mūsdienās ir būtiska, jo mikroorganismu rezistences rādītāji aug strauji, bet līdzekļi, ar kuriem doties prettriecienā, nāk lēni.
Šobrīd visa pasaule cīnās ar Covid–19 vīrusa izraisītajām akūtajām komplikācijām. Iepriekšējā pieredze ar SARS un MERS epidēmijām norāda, ka vīruss negatīvi ietekmē organismu ilgtermiņā un komplicējas ar kardiopulmonālām, metaboliskām, neiropsihiskām slimībām. [3]
Dati Veselības statistikas datubāzē šobrīd rāda, ka 2020. gadā Latvijā no janvāra līdz novembrim reģistrēti 235 jauni inficēšanās ar HIV gadījumi. 2019. gadā vēlīni atklāto gadījumu (CD4 šūnu skaits zem 350 vai pacientam jau ir klīniski simptomi) īpatsvars bija 63 %! Tas ir nepiedodami liels skaitlis, ko mazināt var tikai sabiedrības un mediķu izpratne par agrīnu testēšanu un terapijas sākšanu.
Ābele ziedonī. Tātad vēl viens pavasaris. Protams, Dr. INGŪNAI LIEPAI, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētājai, ir strukturēts darba kalendārs ar obligāto pasākumu ierakstiem. Un ir kalendārs ar ģimenes plānotajām aktivitātēm. Dr. Liepai medicīnā rit 46. gads, no tiem 26 gadi — slimnīcu vadītājas amatā. Vispirms Alojas slimnīcā, kura vairs nepastāv, tad 12 gadus Vidzemes slimnīcā Valmierā, beidzamos gandrīz 11 gadus — Cēsu klīnikā.
Pērnā gada rudenī bērnu kardioloģe Dr. LUĪZE AUZIŅA četras nedēļas pavadīja Bostonas Bērnu slimnīcas kardioloģijas intensīvās terapijas nodaļā. Te viņai bija iespēja redzēt ne vien to, kā unikālā programmā tiek risinātas ļoti sarežģītas, kompleksas iedzimtas sirdskaites, bet arī organizatoriskas nianses, piemēram, cik ļoti tiek domāts par pacienta un viņa ģimenes emocionālo labsajūtu.
Par sāpēm mugurā dzīves laikā sūdzas līdz 80 % cilvēku. Tas ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēršas pie ģimenes ārsta, un arī galvenais darbnespējas iemesls pasaulē. [1; 2] Sāpes mugurā un jo īpaši muguras lejasdaļā ietekmē kā nodarbinātos un viņu ģimenes, tā arī vairākus industriālos sektorus un valstu ekonomiku. Muguras sāpju dēļ Lielbritānijā vidēji tiek zaudēti 4,9 miljoni, Zviedrijā — 28 miljoni, ASV — 100 miljoni darba dienu gadā. [2]
Šī gada 15. maijā darbu sākusi profesora Skrides Sirds klīnika ar pieredzējušo un augsti kvalificēto ārstu, māsu un veselības aprūpes speciālistu komandu.
Pēcdzemdību periods pamatoti tiek uzskatīts par vienu no sarežģītākajiem, daudzpusīgākajiem un ārkārtīgi jūtīgiem apstākļiem sievietes dzīvē. Bērna piedzimšana var izraisīt dažādas spēcīgas emocijas no sajūsmas un prieka līdz bailēm un satraukumam. Diemžēl šo notikumu nereti aizēno psihisko traucējumu rašanās mātei.