Aknas ir ļoti jutīgas pret alkohola toksisko iedarbību. Ilgstošas alkohola lietošanas dēļ aknās rodas smagas pārmaiņas: aknu taukainā hepatoze, iekaisums un ciroze. Tomēr ne tikai alkohola lietošanas dēļ attīstās taukainā hepatoze — šajā rakstā pievērsīsimies ne–alkohola taukainās hepatozes diagnostikas un ārstēšanas īpatnībām.
Klīniskā gadījuma aprakstā paciente ar hronisku C vīrushepatītu un akūtu toksisku hepatītu. Rakstā atspoguļota smagas norises akūta hepatīta un progresējošas aknu mazspējas gaita un ārstēšanas iespējas, uzmanību pievēršot medikamentu lietošanas iespējamajām blaknēm, kādas var attīstīties hroniskiem aknu slimniekiem, un varbūtējām sekām.
Toksiskus aknu bojājumus var izraisīt ne tikai alkohols, toksīni un medikamenti, bet arī uztura bagātinātāji un augu valsts preparāti. Medikamentu inducēts hepatīts ir biežākais iemesls, kāpēc medikamenti tiek izņemti no apgrozības.
Apmēram 170 miljoni cilvēku visā pasaulē ir inficēti ar C hepatīta vīrusu (HCV). Diemžēl 55—85 % gadījumu HCV veiksmīgi izvairās no inficētās personas imūnās atbildes, tādējādi izraisot hronisku infekciju. HCV gaita ir ļoti mainīga, šā neviendabīguma iemesli līdz galam nav skaidri. Tie var būt saistīti gan ar paša vīrusa, gan pacienta, gan vides faktoriem.
Aknu ciroze ir gala stadija aknu fibrozei, kad morfoloģiski tiek nojaukta aknu arhitektonika un veidojas reģenerācijas mezgli. Cirozes pacienti ir pakļauti nopietnu, dzīvībai bīstamu komplikāciju riskam, tāpēc saīsinās viņu dzīvildze. Ciroze ir neatgriezeniska patoloģija, dekompensācijas gadījumā vienīgā efektīvā ārstēšanas iespēja ir aknu transplantācija.
Šoreiz nevis viens klīniskais gadījums, bet trīs it kā nesaistīti klīniskie gadījumi, kas tomēr izrādās saistīti, tiem visiem ir viens ierosinātājs — Aspergillus spp. Šie klīniskie gadījumi liek atcerēties par aspergillām rezistentu slimību gadījumā.
C vīrushepatīts izplatības un klīniskās norises dēļ kļuvis par vienu no aktuālākajām infekcijas slimībām pasaulē. C hepatīta vīruss izplatās galvenokārt ar asinīm. Patlaban inficēto skaits pasaulē ir aptuveni 170 miljoni, bet Eiropā pārsniedz 9 miljonus. Pēc 2008. gada epidemioloģiskā pētījuma datiem Latvijā ir ap 40 tūkstošiem hroniska C hepatīta pacientu, HCV–RNS (C hepatīta vīrusa RNS) sastopamība Latvijā ir 1,7 procenti.
Pēdējos gadu desmitos alkohola patēriņš pieaug visā pasaulē. Alkoholisms tiek definēts kā primāra hroniska slimība, kuras attīstību nosaka ģenētiski, psihosociāli un vides faktori. Eiropā alkohola aknu bojājums ir biežākais dekompensētas aknu slimības iemesls. Pārmērīga alkohola lietošana izraisa ne tikai aknu bojājumu, bet arī veicina ļaundabīgu audzēju attīstību, izraisa negadījumus un katastrofas, veicina noziedzīgu rīcību un sociālas problēmas.
Mūsu platuma grādos retāk, bet pasaulē bieži sastopams aknu abscesa izraisītājs – entamoeba hystolitica. Šajā klīniskajā gadījumā – par sievieti, kas pēc ceļojuma uz Āzijas valstīm saslima ar šo aknu abscesa izraisītāju, kā arī par viņas veiksmīgu izārstēšanu ar metronidazolu.
Pašlaik ir zināmi septiņi atšķirīgi hepatītu ierosinoši vīrusi: A, B, C, D, E, G, TT, kā arī viens vīrushepatīta kandidāts – SEN vīruss, par kura lomu hepatītu attīstībā nepieciešama papildinformācija, bet tā saistība ar primāru hepatocelulāru karcinomu gan ir pierādīta. Vīrushepatīts B ir viena no vissarežģītākajām pašlaik zināmajām infekcijas slimībām, jo šo slimību ierosinošais vīruss ir ārkārtīgi komplicēti strukturēts un arī tāpēc, ka slimības attīstības “loģistika” jeb patoģenēze ir komplicēta, atsevišķos posmos pat paradoksāla.
Mitros, vējainos un aukstos gadalaikos — rudenī, ziemā un dažkārt pavasarī — ar elpceļu vīrusu izsauktām kaitēm slimojam biežāk. Akūtas elpceļu infekcijas veido 20—40 % ambulatoro un 12—35 % stacionāro gadījumu. [1] Šā raksta nolūks — palīdzēt ģimenes ārstiem akūtu respiratorisku vīrusinfekciju atšķirt no potenciāli smagākiem stāvokļiem, kad nepieciešama otolaringologa konsultācija.
Primārajā veselības aprūpē arvien biežāk tiek izmantoti depresijas skrīninga rīki, taču nav zināms, vai šī rīcība saistīta ar atbilstošu ārstēšanas pieeju. Lai izvērtētu faktorus, kas nosaka iniciālās ārstēšanas taktiku pacientiem ar pozitīvu depresijas skrīninga rezultātu un/vai pašnāvības domām, veikts kohortas pētījums ASV.
2024. gada ESC vadlīnijās ir plašas izmaiņas gan sijājošā diagnostikā, gan ārstēšanā, šeit akcentējam medikamentozās terapijas rekomendāciju jaunumus perifēro artēriju slimības (PAS) pacientiem. Par PAS diagnostikas, profilakses un ārstēšanas iespējām Latvijā jaunāko vadlīniju rekomendāciju ietvaros jautājam Dr. Mārcim Gediņam, asinsvadu ķirurgam.
Pēdējās desmitgades 2.tipa cukura diabēta (CD) izplatība ir ievērojami pieaugusi. Paredzēts, ka līdz 2024.gadam pasaulē būs apmēram 700 miljoni CD pacientu. Slimība ir daudzfaktoru, liela nozīme ir dzīvesstila faktoriem tās attīstībā, t.sk. veselīgam uzturam ikdienā. Lielāks flavanoīdu patēriņš uzturā saistīts ar zemāku 2.tipa CD risku to antioksidējošo, pretiekaisuma un vazodilatējošo īpašību dēļ. Šajā pētījumā prospektīvi analizēts, kā tumšās, piena un kopējais šokolādes patēriņš ietekmē 2.tipa CD attīstības risku.
Augsta jutīguma CRO, ZBLH un lipoproteīna (a) rādītāji norāda uz piecu un desmit gadu kardiovaskulāro risku un palīdz pieņemt lēmumu farmakoloģiskās intervences nepieciešamībai dažādos klīniskajos gadījumos. Pētījumos postulēts, ka sieviešu populācijā svarīga pēc iespējas agrīnāka riska faktoru intervence; attiecīgi jānoskaidro, vai šie marķieri var būt noderīgi ilgtermiņa kardiovaskulāro notikumu prognozes noteikšanai.