Starp biežāk veiktajām ķirurģiskajām procedūrām ginekoloģijā un dzemdniecībā ir histerektomija un ķeizargrieziens. Šo operāciju riski bieži saistīti ar lokālas infekcijas attīstību, kas pagarina hospitalizāciju un palielina veselības aprūpes izmaksas. Šā pētījuma mērķis bija apkopotas meta–analīzes veidā identificēt riska faktorus ķirurģiskās zonas infekcijas attīstībai pacientēm pēc ginekoloģiskas operācijas.
Dzemdes mioma ir biežākais sieviešu dzimumorgānu labdabīgais audzējs — to diagnosticē ~ 50 % sieviešu reproduktīvajā vecumā visā pasaulē. Precīza tās sastopamība nav zināma, jo miomas visbiežāk ir asimptomātiskas un pieejamie dati var neatspoguļot slimības patieso sastopamību. Biežāk to atklāj sievietēm pēc 40 gadu vecuma, tomēr aizvien vairāk konstatē jaunākām sievietēm (tabula). [1]
PVO ziņo, ka pasaulē katrs trešais cilvēks cieš no kāda malnutrīcijas veida. NCD Riska faktoru apvienība paredz, ka 2025. gadā vairāk nekā 21 % sieviešu būs aptaukošanās. Šie skaitļi ir satraucoši arī jauno māmiņu un jaundzimušo veselības kontekstā. Ne velti Starptautiskā Ginekologu un dzemdību speciālistu federācija (FIGO) izstrādājusi kontrolsarakstu* ar jautājumiem sievietēm agrīnā grūtniecībā un grūtniecības plānošanas posmā, lai atpazītu riska faktorus, kas saistīti ar sievietes diētas paradumiem un izpratni par veselīgu uzturu.
Vakcinācija grūtniecības laikā pret Covid–19 saistīta ar samazinātiem saslimstības un mirstības riskiem gan grūtniecei, gan zīdainim. Grūtnieču vakcinācija pret Covid–19 rekomendēta lielā daļā pasaules. Lai veicinātu izpratni par vakcīnas drošumu, veikts pētījums, kur vērtēts nelabvēlīgu iznākumu risks jaundzimušajam, kura māte saņēmusi vakcīnu grūtniecības laikā.
Bakteriālā vaginoze ir klīnisks stāvoklis, ko raksturo izmaiņas maksts mikroflorā, kad daudzveidīgie mikroorganismi — arī fakultatīvi anaerobie — aizstāj Lactobacillus sugas, kam būtu jābūt “vadošajiem spēlētājiem”. Spēku/līdzsvara pārgrupēšanās dēļ izmainītais mikrobioms izraisa maksts pH līmeņa paaugstināšanos un dažādu simptomu rašanos. Tie var būt izdalījumi no maksts, aromāta izmaiņas, organisms var kļūt uzņēmīgāks pret seksuāli transmisīvajām infekcijām, HIV un pieaug priekšlaicīgu dzemdību risks.
Sievietes menopauzes vecumā, kuras regulāri peldas aukstā ūdenī, ziņo par ievērojamiem fizisko un psihisko simptomu uzlabojumiem, atklāj jauns pētījums.
Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā minēts, ka seksuālā un reproduktīvā veselība ir ar to saistīta fiziska, garīga un sociāla labklājība. [1] Tātad, lai cilvēks justos labi, viņam arī šajā jomā jābūt saskaņā ar visiem savas seksualitātes aspektiem. Mēs vēlētos, lai būtu kāda ideāla un universāla kontracepcijas metode. Tomēr ne tikai ginekologi, bet arī ģimenes ārsti saskaras ar izaicinājumu piedāvāt konkrētai sievietei piemērotāko ģimenes plānošanas metodi.
Janvāris visur pasaulē ir Dzemdes kakla vēža modrības mēnesis (<em>Cervical Cancer Awareness Month</em>). Latvijā Dzemdes kakla vēža modrības mēnesis notiek ar lozungu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!”, aicinot veikt valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi un jauniešu vakcināciju pret šā vēža izraisītāju – cilvēka papilomas vīrusu. To organizē Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību.
Šobrīd grūtniecēm ar zināmu 2.tipa cukura diabētu vai gestācijas diabētu tiek rekomendēts insulīns glikēmijas kontrolei. Tiek spriests, vai metformīna pievienošana insulīnam varētu uzlabot neonatālos iznākumus šo grūtniecību gadījumā.
Kā vienu no aktuālām problēmām jaunām sievietēm ar krūts vēzi, kas ir BRCA1 un BRCA2 gēna mutāciju nēsātājas jāmin ar auglību saistītie jautājumi. Iepriekšējie pētījumi pierādījuši grūtniecību kā drošu pacientiem pēc krūts vēža, tajā pašā laikā iztrūkst datu par BRCA gēnu mutāciju nēsātājām.
Sieviešu veselība menopauzes gados arvien vairāk tiek atzīta par globālu veselības prioritāti, jo tieši šajā periodā sievietes ir vērā ņemama sabiedrības daļa — arī Latvijā sieviešu īpatsvars pēc 42 gadu vecuma pārsniedz vīriešu. Tāpēc būtiski vērst gan pašu sieviešu, gan visas sabiedrības uzmanību uz veselības aspektiem un slimību profilaksi. [2] Menopauze ir fizioloģisks sarežģītu hormonālu izmaiņu periods, un tas ir nozīmīgs posms pacienšu uzraudzībā, jo hormonālie procesi, kad pazeminās dzimumhormonu līmenis, ietekmē ne tikai reproduktīvo sistēmu, bet arī citas ķermeņa funkcijas. [9]
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
Kalprotektīns ir kalciju saistošs proteīns, ko audu iekaisuma gadījumā ražo neitrofilie leikocīti un monocīti. Kalprotektīnu atklāja 20. gadsimta 80. gados. Mūsdienās kalprotektīna līmeņa noteikšanu fēcēs plaši lieto iekaisīgu zarnu slimību (IZS) diagnostikā un pacientu novērošanā. Ar laboratoriskās analīzes metodēm to var izmērīt dažādos bioloģiskajos šķidrumos: asinīs, siekalās un urīnā. Vairāki pētījumi apstiprina kalprotektīna līmeņa serumā korelāciju ar autoimūnām slimībām. Kalprotektīns fēcēs ir specifisks marķieris IZS diagnostikā. [9]
Raksta auditorija — galvenokārt ģimenes ārsti, taču ikdienas praksē sāpes sprandā un ar tām saistītās galvassāpes kļūst par īstu izaicinājumu arī neirologiem un citu specialitāšu ārstiem. Aplūkojam lielākoties tieši sprandu un plecu joslu, ne tik daudz kakla priekšējās daļas sāpes, apkopojot gan personīgo pieredzi, gan literatūras datus. Raksts sadalīts divās daļās: spranda sāpes (skartais līmenis C5—Th1) un cervikogēnas galvassāpes (C1—C4).
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
