Augu izcelsmes zāļu lietošanas apjoms un popularitāte Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrībās atšķiras. Latvijā dažādu augu izcelsmes zāļu skaits ir salīdzinoši neliels, bet Vācijā augu izcelsmes preparātus ar medicīniskām indikācijām lieto visplašāk — ap 20,7 % no kopējā šādu zāļu patēriņa Eiropā. Vācijā augu zāles visbiežāk rekomendē ģimenes ārsti un farmaceiti.
Etnobotāniskie pētījumi par savvaļas un kultivēto augu tradicionālo izmantošanu kļūst arvien populārāki visā pasaulē, jo etnobotānikas un etnofarmakoloģijas informācija var rosināt jaunus eksperimentālus pētījumus par konkrētu augu tradicionālo izmantošanu. Latviešu tautas ārstniecības pierakstos (ticējumos) atrodamās informācijas pamats ir tradicionālās medicīnas zināšanas, kas nodotas no paaudzes paaudzē.
Gadu tūkstošiem, kopš pastāv cilvēce, ārstniecības augi tiek izmantoti gan dažādu slimību ārstēšanai, gan rehabilitācijai un profilaksei. Visas tradicionālās medicīnas sistēmas, lai arī pamatotas ar dažādiem teorētiskiem un kultūras modeļiem, savā doktrīnā iekļauj fitoterapiju.
Ziemas mēnešos, kad vīrusu infekcijas biežāk izraisa augšējo elpceļu veselības traucējumus, aktualizējas jautājums par to, kuras ārstniecības augu drogas būtu vispiemērotākās kā efektīva papildterapija iekaisuša kakla sāpju mazināšanai.
Augu izmantošana medicīnā ir tikpat sena kā cilvēce kopumā. Grūti iedomāties gadījumus, kad fitoterapija netiek rekomendēta. Taču, lai mācētu strādāt ar augiem un to aktīvajām vielām, jāmācās daudz. Tā ir atsevišķa zinātne, kuru tikai lietpratējs gudri izmanto praksē.
Mūsdienās interese par ārstniecības augu lietošanu piedzīvo renesansi, jo fitoterapija var būt efektīva un pietiekami droša, lietojot ilgstoši. Augu ķīmiskā sastāva daudzveidība nodrošina farmakoloģiski daudzveidīgu iedarbību, tomēr pārsvarā katram augam dominē viena vai divas īpašības, veidojot tā farmakoloģisko efektu.
2600. gadā p.m.ē. Mezopotāmijā aprakstīta apmēram 1000 vielu lietošana ārstniecībā, kas iegūtas no augiem. Šobrīd, 21. gadsimtā, Eiropā, Ziemeļamerikā un citos industriāli attīstītos reģionos vairāk nekā 50 % iedzīvotāju izmanto tautas medicīnu.
Dabas vielas var būtiski iedarboties ne tikai profilakses līmenī, bet būt efektīvas arī slimību ārstēšanā, paātrinot izveseļošanās procesu. Rakstā aplūkojam dažādu dabas vielu ietekmi pacienta veselības stāvokļa saglabāšanā un uzlabošanā.
Gandrīz jau mēnesi dzīvojam 2025. gadā, un, ja ir grūtības noturēties pie Jaunā gada apņemšanās, nezaudējiet cerību, jo jauni pētījumi rāda, ka veselīgu paradumu izveide var aizņemt ilgāku laiku, nekā gaidīts. Pētnieki atklāja, ka jauni paradumi var sākt veidoties aptuveni divu mēnešu laikā (mediāna 59–66 dienas), taču to pilnīgai izveidei var būt nepieciešamas pat 335 dienas.
Staigāšana vismaz 7000 soļu dienā ir saistīta ar mazāk izteiktiem depresijas simptomiem un par 31 % mazāku depresijas risku nekā, veicot mazāk soļu, liecina jaunas meta-analīzes rezultāti.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) stacionārā “Gaiļezers” pacientam ar iedzimtu sirdskaiti un ļoti komplicētām veselības problēmām tika veikta augšstilba lūzuma ķirurģiska operācija, kas bija iespējama, tikai pateicoties sadarbībai starp lielākajām universitāšu slimnīcām, kā arī multidisciplinārai vairāku klīniku un nodaļu ārstniecības un aprūpes personāla sadarbībai Austrumu slimnīcā.
Demence ir vadošs invaliditātes, atkarības (no aprūpētāja) un nāves iemesls starp senioriem. Katru gadu demences diagnozi saņem aptuveni 10 miljoni cilvēku visā pasaulē. Šā sistemātiskā pārskata un meta-analīzes mērķis bija apkopot esošos pierādījumus par laiku līdz nonākšanai sociālās aprūpes centrā vai nāvei demences pacientu vidū.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) turpina attīstīt inovācijas veselības aprūpē, piedaloties starptautiskā konferencē par robotizētās ķirurģijas tehnoloģijām, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta "da Vinci" ķirurģiskajai sistēmai, kas nodrošina augstāku precizitāti, drošību un efektivitāti medicīnas procedūrās.
