Aspartāms jeb pārtikas piedeva E951 ir mākslīgais saldinātājs, ko lieto kā cukura aizvietotāju dažādos pārtikas produktos un dzērienos. Aspartāmu atzīst kā drošu pārtikas piedevu [3] vairāk nekā deviņdesmit valstīs. [1; 2] ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (U.S. Food and Drug Administration — FDA) aspartāmu raksturo kā vienu no visrūpīgāk pārbaudītajām un pētītajām pārvaldes apstiprinātajām pārtikas piedevām.
Statīni, 3–hidroksi–3–metilglutaril–koenzīma A (HMG–CoA) reduktāzes inhibitori, šobrīd ir visplašāk lietotie medikamenti hiperholesterinēmijas ārstēšanai. Šie medikamenti, inhibējot HMG–CoA reduktāzi, zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīna līmeni pazemina efektīvāk par citiem holesterīna līmeni pazeminošiem medikamentiem.
Farmakoterapijas galvenais princips — katram pacientam jāizraksta vispiemērotākās zāles, proti, ar vislielāko efektivitāti un ar vismazāko blakusparādību risku. Ir daudz medikamentu ar tādu pašu aktīvo vielu un devu, tomēr ar atšķirīgu iedarbību un lietošanas veidu.
Ziema — aukstākais gadalaiks, kad cilvēki slimo biežāk. Vēlīnais rudens ir laiks, kad pārlūkot un papildināt mājas aptieciņu. Īpaši svarīgi to darīt tiem, kas slimo ar hroniskām slimībām, un tiem, ko ik gadu ziemas mēnešos piemeklē slimības.
Vasara — atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Cilvēki atpūšas, kļūst neuzmanīgi, zaudē piesardzību, seko slimības un traumas, kurām nav brīvdienu. Uzturoties ārpus mājām vai ierastās vides, līdzi jābūt nelielai aptieciņai.
Pēdējos 20 gados biozāļu izmantošana gājusi plašumā, tie veido vairāk nekā 40% no visiem medikamentiem ar būtiski strauju pieauguma tendenci tieši pēdējos gados. Biozāļu un biolīdzinieku tēma žurnālā Doctus jau iepriekš skatīta vairākos rakstos. Šoreiz skatījums cits — par atšķirībām starp dažādām biozālēm un iespēju tās “uztjūnēt” jeb uzlabot.
Lakricas sakne Radix Glycyrrhizae (Radix Liquiritiae) tautas medicīnā pazīstama jau pirms mūsu ēras senajā Ēģiptē, bet fitoterapijā to izmanto vēl šodien. Tās kompleksajā sastāvā ir saponīni (galvenokārt glicirizīns), izoflavonoīdi (piem., glabridīns, glabrēns), kumarīni un daudz citu savienojumu. Lakricas nosaukums “saldā sakne” cēlies no glicirizīna tās sastāvā, kas ir daudzkārt saldāks par cukuru.
Biozāles mūsdienās izmanto daudzās klīniskās medicīnas nozarēs, piemēram, dermatoloģijā, gastroenteroloģijā, hematoloģijā, endokrinoloģijā, neiroloģijā, onkoloģijā, reimatoloģijā. Tās plaši lieto tādu autoimūno slimību kā multiplā skleroze, reimatoīdais artrīts, Krona slimība u. c. ārstēšanā. Pēdējos gados biozāles strauji ienākušas dažādās medicīnas nozarēs, to lietojuma indikācijas joprojām tiek pētītas.
Akūts klepus ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc pacients dodas pie ģimenes ārsta, veidojot apmēram 2-3% no visiem ambulatorajiem apmeklējumiem. Klepus ir viens no labākajiem organisma aizsargmehānismiem. Klepus fizioloģiskā nozīme ir bronhu pašattīrīšanās, klepus rezultātā elpceļi attīrās no ārējiem kairinātājiem, tomēr, ja klepus kļūst pārāk apgrūtinošs, ir jāārstējas.
Šīs pozīcijas izstrādes mērķis ir veicināt dažādu nozaru ārstu, veselības aprūpes organizatoru, farmaceitu un sabiedrības vienotu izpratni par biofarmāciju, biozālēm un to atšķirībām no citām zāļu grupām (it īpaši ķīmiskās sintēzes ceļā iegūtajām zālēm), izskaidrot būtiskākās to biolīdznieku atšķirības no ģenēriskām zālēm, kā arī raksturot to reģistrācijas un farmakovigilances īpatnības. Vienota izpratne ļautu nodrošināt zinātniski pamatotu, informētu un objektīvu lēmumu pieņemšanu par biozāļu lietošanu. Šajā dokumentā ir vispārīga pamatinformācija par šo zāļu grupu kopumā, un tajā detalizēti netiks aplūkotas biozāļu lietošanas nianses dažādās medicīnas nozarēs, tomēr, cerams, ka tas var kļūt par pamatu attiecīgu klīnisko rekomendāciju izstrādei nākotnē.
Eiropas Kardiologu biedrības (European Society of Cardiology — ESC) vadlīnijas par ātriju fibrilāciju (ĀF) ir pārskatītas un atjauninātas, ņemot vērā jaunos pētījumus un klīnisko pieredzi. Galvenās izmaiņas ārstēšanas stratēģijā 2024. gada vadlīnijās saistītas ar uzsvaru uz agrīnu ritma atjaunošanu un pacienta individuālā riska novērtējuma nozīmi.
Bērna mikrobioms sāk veidoties antenatālajā periodā, auglim atrodoties in utero. [3—5] Postnatāli notiek mikrobiotas progresīva diversifikācija, pieaugot mikroorganismu skaitam. Izmaiņas zarnu mikrobiotas līdzsvarā bērna vecumā var izraisīt disbiozi, kas predisponē dažādu slimību attīstībai turpmākajā dzīvē. [7] Tāpēc ir svarīgi atpazīt stāvokļus, kas palielina disbiozes risku bērniem, un sākt adekvātu terapiju, lai novērstu potenciālās sekas.
Dipeptidilpeptidāzes 4 (DPP4) inhibitori ir medikamentu grupa, ko izmantojam 2. tipa cukura diabēta (CD) ārstēšanā. Šī grupa zināma kā gliptīni, tajā iekļauti tādi medikamenti kā sitagliptīns, saksagliptīns, linagliptīns, alogliptīns un vildagliptīns. Blakus to antihiperglikēmiskajam efektam šai medikamentu grupai piemīt arī citi lietderīgi efekti: antihipertensīva iedarbība, imūnmodulējošs efekts uz nierēm, sirdi un asinsvadiem. [1]
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Ir zināmi pieci riska faktori, kas ir atbildīgi par apmēram 50 % kardiovaskulāro slimību slogu pasaulē. Līdz šim maz pētīts, kā šo klasisko riska faktoru esamība vai neesamība ietekmē cilvēka dzīvildzi un saslimstību ar kardiovaskulārām slimībām.
