Vai bērniem ar atopisko dermatītu ir lielāks kaulu lūzumu risks?
Bērniem ar atopisko dermatītu (AD) var būt paaugstināts kaulu lūzumu risks, secināts nacionāla mēroga kohorta pētījumā.
Bērniem ar atopisko dermatītu (AD) var būt paaugstināts kaulu lūzumu risks, secināts nacionāla mēroga kohorta pētījumā.
Atopiskā dermatīta (AD) pārvaldībā tiek rekomendēti dažādi ādas mitrinātāji un emolienti, lai uzturētu ādas aizsargbarjeru un veicinātu atjaunošanās procesus. To efektivitāte un drošuma profils apskatīts Cochrane sistemātiska pārskata veidā.
Šogad no maija līdz septembrim melanomas pacientu atbalsta biedrība "Soli priekšā melanomai" jau trešo gadu organizēja izglītojošu kampaņu ādas vēža agrīnai diagnostikai un profilaksei, īstenojot vairākas aktivitātes. Noslēdzoties kampaņai, nosūtītas prasības Veselības ministrijai, NVD un SPKC.
Mūsdienās interneta meklējumu vēsturi var izmantot, lai noskaidrotu valdošās tendences veselības aprūpes jautājumos. Google Trends ir bezmaksas rīks, ar kā palīdzību iespējams iegūt datus par meklēšanas vēsturi un specifiskiem populācijas rādītājiem. Šajā pētījumā tika analizēta informācija par meklējumu vēsturi saistībā ar melasmu.
Atopiskais dermatīts ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kam raksturīga nieze. Lielākoties pirmo reizi ar atopisko dermatītu saskaras bērna vecumā, bet pētījumi rāda, ka persistējošs un no jauna sācies atopiskais dermatīts ir bieži sastopams arī pieaugušajiem – ASV izplatība ir 7–11 %! Ņemot vērā slimības hroniskumu, tā nes sev līdzi arī slimības slogu.
Dermatologus aicina “pašdeklarēties” par atbilstību labās prakses prasībām. Pirmo reizi Latvijā ir izstrādātas kvalitātes prasības dermatolgu praksēm, lai sekmētu ādas audzēju, tostarp melanomas, agrīnu diagnostiku un ārstēšanu.
Psoriāze ir hroniska iekaisīga ādas slimība ar recidivējoši–remitējošu gaitu. Kā vieni no faktoriem, kas strādā kā slimības trigeri ir dažādi vides faktori – infekcijas, psihoemocionāli pārdzīvojumi un medikamenti. Kamēr datu par gaisa piesārņojuma nozīmi psoriāzes uzliesmojumu attīstībā līdz šim ir bijis maz.
Klīnisko pētījumu populācija ne vienmēr atspoguļo notiekošo klīniskajā praksē. Tāpēc, lai novērtētu pacienta ar atopisko dermatītu paša ziņotos iznākumus par slimības kontroli un dzīves kvalitāti pēc dupilumaba terapijas saņemšanas, tika veikts kohortas pētījums klīniskās prakses apstākļos.
Pacienta vadīta uzraudzība ir cerīgs jauns uzraudzības modelis pacientiem, kam veikta lokalizētas melanomas ekscīzija. Lai noskaidrotu, vai pacientu vadīta uzraudzība ir droša, iespējama un pieņemama, salīdzinot to ar klīnicista vadītu uzraudzību, tika veikts pilotpētījums – nejaušināts, divu speciālistu vadīts.
Pavisam nedaudzi pētījumi ir novērtējuši taktiku “vēro un gaidi” pacientiem ar bazālo šūnu karcinomu, – šāda metode varētu būt piemērojama pacientiem kam terapija varētu nenest pienesumu paredzami īsās dzīvildzes dēļ.
Dipeptidilpeptidāzes 4 (DPP4) inhibitori ir medikamentu grupa, ko izmantojam 2. tipa cukura diabēta (CD) ārstēšanā. Šī grupa zināma kā gliptīni, tajā iekļauti tādi medikamenti kā sitagliptīns, saksagliptīns, linagliptīns, alogliptīns un vildagliptīns. Blakus to antihiperglikēmiskajam efektam šai medikamentu grupai piemīt arī citi lietderīgi efekti: antihipertensīva iedarbība, imūnmodulējošs efekts uz nierēm, sirdi un asinsvadiem. [1]
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
Eiropas Urologu asociācijas (EAU) rīkotais kongress ir gada nozīmīgākais notikums Eiropas uroloģijā, kas pulcē vairāk nekā 10 000 dalībnieku no visas pasaules. EAU 40. kongress 2025. gadā norisinājās Spānijas galvaspilsētā Madridē, un tajā ar plašu un profesionālu delegāciju piedalījās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas pārstāvji.
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Ir zināmi pieci riska faktori, kas ir atbildīgi par apmēram 50 % kardiovaskulāro slimību slogu pasaulē. Līdz šim maz pētīts, kā šo klasisko riska faktoru esamība vai neesamība ietekmē cilvēka dzīvildzi un saslimstību ar kardiovaskulārām slimībām.