Katru gadu miljoniem bērnu tiek lietota vispārējā anestēzija operāciju, attēldiagnostikas un citu medicīnisko procedūru laikā. Joprojām nav pilnīgas izpratnes par pediatriskās anestēzijas potenciālām radītām patogēnām sekām uz smadzenēm, tomēr pirmsklīniskie pētījumi parasti norāda uz uzvedības deficīta esamību variabilitāti. Varbūtējo seku prognozē nozīmi piešķir gan bērnu vecumam, anestēzijas iedarbības ilgumam un lietojuma biežumam. [1]
GLP–1 receptoru agonistus plaši izmanto ASV un pasaulē ne tikai hiperglikēmijas pārvaldībā pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, bet arī svara samazināšanas nolūkā. Šo medikamentu perioperatīvais drošuma profils, īpaši aspirācijas risks anestēzijas laikā, nav pilnībā skaidrs.
Rīgas 1.slimnīcas ārsts anesteziologs reanimatologs Dr. Med. Edgars Vasiļevskis, kopā ar saviem kolēģiem Latvijas Anesteziologu un Reanimatologu Asociācijas prezidenti, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesori anesteziologu reanimatologu Dr. Med. Ivetu Golubovsku un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesoru anesteziologu reanimatologu Dr. Med. Alekseju Miščuku, atgriezušies no Ukrainas, kur apmācīja ukraiņu ārstus lietot modernās reģionālās anestēzijas metodes.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ECMO komanda sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Specializētā medicīnas centra (SMC) ārstu brigādi pārvedusi pacientu no reģionālās slimnīcas, lai glābtu traģiskā ceļu satiksmes negadījumā smagi cietuša jaunieša dzīvību un padarītu iespējamu turpmāko ārstēšanu Austrumu slimnīcā. Šādi ECMO atbalsta sistēma Latvijā izmantota pirmoreiz.
Austrumu slimnīcas multidisciplinārai mediķu komandai veiksmīgi izdevusies unikāla sirds asinsvadu operācija ar veno-arteriālo ECMO (VA-ECMO) jeb ārpusķermeņa membrānas asins apskābekļošanas metodi, kas pilda arī sirds un asinsvadu atbalsta un uzturēšanas funkciju, veidojot pacientam apstākļus drošai mazinvazīvas kardioloģiskas operācijas veikšanai.
Bērnu slimnīca pacientiem pirms operācijas vai procedūras, ko veic narkozē, sākusi piedāvāt iespēju arī virtuālās realitātes brillēs piedzīvot anestēzijas gaitu. Savukārt Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas pacienti var no slimnīcas vides ar virtuālās realitātes briļļu palīdzību pārcelties priecīgā pasaulē, uz laiku aizmirstot par satraukumu un sāpēm.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Anestezioloģijas klīnikas anestezioloģes Karina Drizlionoka-Gorovenko un Sniedze Mūrniece guvušas atzinību Eiropas līmenī
Sieviešu veselība menopauzes gados arvien vairāk tiek atzīta par globālu veselības prioritāti, jo tieši šajā periodā sievietes ir vērā ņemama sabiedrības daļa — arī Latvijā sieviešu īpatsvars pēc 42 gadu vecuma pārsniedz vīriešu. Tāpēc būtiski vērst gan pašu sieviešu, gan visas sabiedrības uzmanību uz veselības aspektiem un slimību profilaksi. [2] Menopauze ir fizioloģisks sarežģītu hormonālu izmaiņu periods, un tas ir nozīmīgs posms pacienšu uzraudzībā, jo hormonālie procesi, kad pazeminās dzimumhormonu līmenis, ietekmē ne tikai reproduktīvo sistēmu, bet arī citas ķermeņa funkcijas. [9]
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
Kalprotektīns ir kalciju saistošs proteīns, ko audu iekaisuma gadījumā ražo neitrofilie leikocīti un monocīti. Kalprotektīnu atklāja 20. gadsimta 80. gados. Mūsdienās kalprotektīna līmeņa noteikšanu fēcēs plaši lieto iekaisīgu zarnu slimību (IZS) diagnostikā un pacientu novērošanā. Ar laboratoriskās analīzes metodēm to var izmērīt dažādos bioloģiskajos šķidrumos: asinīs, siekalās un urīnā. Vairāki pētījumi apstiprina kalprotektīna līmeņa serumā korelāciju ar autoimūnām slimībām. Kalprotektīns fēcēs ir specifisks marķieris IZS diagnostikā. [9]
Raksta auditorija — galvenokārt ģimenes ārsti, taču ikdienas praksē sāpes sprandā un ar tām saistītās galvassāpes kļūst par īstu izaicinājumu arī neirologiem un citu specialitāšu ārstiem. Aplūkojam lielākoties tieši sprandu un plecu joslu, ne tik daudz kakla priekšējās daļas sāpes, apkopojot gan personīgo pieredzi, gan literatūras datus. Raksts sadalīts divās daļās: spranda sāpes (skartais līmenis C5—Th1) un cervikogēnas galvassāpes (C1—C4).
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
