Antihipertensīvie medikamenti. Klīniskā farmakologa skatījums
Rakstā detalizēti aplūkojam piecu galveno antihipertensīvās terapijas grupu medikamentus, to lietošanas nianses, klīniski svarīgas mijiedarbības un biežākās blakusparādības.
Rakstā detalizēti aplūkojam piecu galveno antihipertensīvās terapijas grupu medikamentus, to lietošanas nianses, klīniski svarīgas mijiedarbības un biežākās blakusparādības.
Cukura diabēts (CD) ir plaši izplatīta slimība — pacientu skaits turpina strauji pieaugt gan pasaulē, gan Latvijā, sasniedzot globālas pandēmijas līmeni. Apmēram ~90 % no pacientiem ir 2. tipa CD, kas ir kompleksa un daudzfaktoru slimība, kuras patoģenēzē galvenā loma ir rezistencei pret insulīnu, kā arī kvalitatīviem un kvantitatīviem insulīna sekrēcijas traucējumiem.
Pusstundu ilga vingrošana var samazināt depresijas simptomus vismaz 75 minūtes pēc treniņa un pastiprināt ieguvumus no terapijas, liecina divi jauni pētījumi, ko vadīja Aiovas štata universitātes pētnieki.
Kardioprotektīviem medikamentiem ir būtiska loma sirds aizsardzībā, sevišķi pēc sirdsdarbības traucējumiem, koronāriem notikumiem. Tie stimulē dabiskos adaptīvos mehānismus, novērš audu un sistēmas bojājumus, tādējādi samazinot sirds nelabvēlīgo notikumu risku.
Miega traucējumus var raksturot nepietiekams miegs, pārmērīga miegainība, tie var būt saistīti ar dienas režīmu, liecināt par ikdienas paradumiem un dzīvesveidu vai arī vēstīt par kādu citu somatisku vai psihiatrisku slimību. Ārstēšana vienmēr ir kompleksa: mainot ikdienas dzīves ritmu un lietojot psihoterapijas metodes un/vai medikamentus.
Otrā tipa cukura diabēta (CD) patoģenēzes pamatā ir insulīnrezistence un relatīvs insulīna deficīts. Slimības sākumā daudziem pacientiem, kuri monoterapijā vai kombinācijās perorāli lieto hipoglikemizējošos preparātus, izdodas apmierinoša glikēmijas kontrole. Tomēr, slimībai progresējot, daļai pacientu jāsāk terapija ar insulīnu.
Pētījumā atklāts, ka ilgstoša un regulāra aspirīna lietošana pirms kolorektālā vēža (KRV) diagnosticēšanas var būt saistīta ar zemāku KRV specifisko mirstību.
Miofasciālo sāpju sindroms (MFS) ir jaukts sāpju sindroms ar prevalējoši somatomotoriskās sistēmas traucējumiem (motoriskās galaplātnītes disfunkciju), raksturīgi arī somatosensoriskās sistēmas traucējumi (neiropātisko sāpju komponents) un centrālas sensibilizācijas mehānisms.
Upsalas universitātē veiktā pētījumā, iesaistot vairāk nekā 250 000 sieviešu, pierādīja, ka perorālo kontracepcijas tablešu lietošana aizsargā no olnīcu un endometrija vēža.
Globāli hipertensija ir vairāk nekā miljardam pasaules iedzīvotāju. Hipertensijas izplatība palielinās līdz ar vecumu, apmēram 60 % hipertensīvo pacientu ir vismaz 60 gadus veci un ~ 75 % — vairāk nekā 75 gadus veci. Vadlīnijas definē, ka pacients līdz 65 gadu vecumam ir jauns, ≥ 65 gadu vecumā — vecs un ≥ 80 gadu vecumā — ļoti vecs. [1]