Tur var uzzināt un ieraudzīt... to, ka Vidzemes slimnīcā ir Džeimsa Bonda birojs (007 plāksnīte uz kabineta durvīm - pasmaidiet!). Apskatīties foto, ar kādu instrumentu ķirurgs var ietaupīt valstij pāris simtus latu. Var nodot sveicienus "kurmīšiem", kas dežurē brīvdienās. Var uzzināt, ka jauna latviešu daktere Lielbritānijā ir aizgulējusies, vilcienā ēd brokastu siermaizi un lasa British Medical Journal rakstu par MMC vakcīnu un viltotiem pētījumiem. Vai uzzināt, ka "ar rukšu gripu ir baigās hipoksēmiskās respiratorās mazspējas un ļoti jauniem cilvēkiem". Var atrast saiti uz Preobreženska monologu Bulgakova Suņa sirdī, kas atbild, kur tad patiesībā slēpjas "rozruha".
Var sekot līdzi sausākiem paziņojumiem bez izdomas - lielo medicīnas un farmācijas uzņēmumu preses relīžu virsrakstiem. Arī apmainīties ar ļoti praktisku informāciju, veidot darījumu kontaktus, piesaistīt klientus, lūgt palīdzību... Kur tas viss notiek? Internetā - sociālajos tīklos.
Ārstu viedokļus par sociālo tīklu izmantošanu ikdienā lasiet šeit .
Šis nebūs raksts par to, ka sociālie tīkli 21. gadsimtā ir visu lietu sākums un gals. Zelta globusā triumfējusī filma Sociālais tīkls nav tikai par dīvainiem datorfrīkiem, bet mudina jautāt, kur slēpjas cilvēka patiesā būtība. No otras puses, ne viens vien redz augam paaudzi, kam online un offline nav divas dažādas realitātes - viņiem virtuālā vide ir reālā vide.
Šis raksts būs par to, ka digitālā pasaule atver jaunas iespējas - pat ja cītīgi stīvējamies tām pretī, tās kļūst par mūsu ikdienu, ko grūti ignorēt. Skolas bērni, pirms pildīt mājasdarbus, atver draugiem.lv , cilvēki šodien par sliktu pakalpojumu neizstāsta tikai kolēģiem darbā, bet raksta tvītu. Šodien katrs no mums var piedalīties satura veidošanā. Premjeri, valsts vadītāji, uzņēmumi tvīto un rāda savu seju sociālajos tīklos. The Economist veselības aprūpes korespondents raksta, ka ASV veselības aprūpes nozare gatavojas 30 miljardu ASV dolāru vērtam ieguldījumam informāciju tehnoloģijās, un prognozē, ka šogad veselības aprūpes sniedzēji izmantos sociālos tīklus, piemēram, Facebook un Twitter , lai piesaistītu klientus. eMarketer prognozē, ka pasaulē reklāmas izdevumi lielākajos sociālajos tīklos 2011. gadā sasniegs 4 miljardus dolāru.
Lielā tautu skaitīšana - mazliet statistikas
Ja tevis nav sociālajā tīklā, tātad tevis nav?! Šķiet, tā domā arvien vairāk pasaules iedzīvotāju. Aizvien pieaug to interneta lietotājus skaits, kas izveido savu profilu kādā no sociālajiem tīkliem - ja 2006. gadā sociālais profils bija tikai 27,3% pasaules iedzīvotāju, tad 2009. gadā jau 62,5% [1], šobrīd tie varētu būt jau vairāk nekā 70%.
Itāliešu blogeris Vinčenzo Kosenza publicējis jaunāko (2010. gada decembris) no dažādiem avotiem veidoto karti World Map of Social Networks [2], kur redzams, ka visa Eiropa praktiski kapitulējusi Facebook priekšā - izņemot latviešus un nīderlandiešus. Latvieši ir uzticīgi draugiem.lv - tas ir teju vienīgais sociālais tīkls Eiropā, kuru attiecīgajā valstī lietotāju skaitā nav pārspējis Facebook . Citi sociālie tīkli (Krievijā stabils ir V kontakte , Ķīnā QQ Zone , Brazīlijā Orkut ) ir daudz lielāki nekā Latvijas tīkls ar saviem vairāk nekā 2 miljoniem lietotāju.
Tā nav nekāda anekdote: daži Facebook izvēlas, lai tiktu pieskaitīti pasaules civilizētajai daļai - tajā reģistrējušies 10% planētas iedzīvotāju jeb 600 miljoni lietotāju, un tiek prognozēts, ka 2012. gadā šajā tīklā būs jau miljards lietotāju. Pēc Facebook pārraudzības lapas Socialbakers statistikas (janvāra vidū) no Latvijas ir reģistrēts 230,1 tūkstotis lietotāju.
Tikmēr draugiem.lv Latvijā lieto 57% valsts iedzīvotāju (1,147 miljoni!), lielākā vecumgrupa (30%) šajā tīklā ir 18-25 gadu vecumā, 53% lietotāju ir sievietes.
Pavisam "svaigs" pētījums, ko veicis GARM Technologies kopā ar Latvijas Interneta asociāciju, rāda, ka Latvijas uzņēmumu vidū par draugiem.lv populārāks kļuvis Twitter un Facebook . Media Scope digitālās izpētes vadītājs Jānis Polis gan iesaka uzņēmumiem, kas par sociālajiem tīkliem domā kā par mārketinga instrumentu, neignorēt draugiem.lv . Viņa pieredze rādot, ka latvieši Facebook reģistrējas, bet aktīvi to nelieto, tviterī Latvijas iedzīvotāju skaits nepārsniedz 40 tūkstošus, taču tas ir kvalitatīvs viedoklis - te pulcējas viedokļu līderi, līdz ar to viņu balss ir skaļa. Tāpat viņš domā, ka nevar ignorēt ziņu portālu komentārus - pat ja sakām, ka tur rakstītais ir "šļura", 60% interneta lietotāju lasa šos komentārus un 80% no viņiem tur rakstīto ņem vērā. [3]
Digitālās pasaules attīstība
Draugiem , Facebook , tviteris un citi zvēri
Veicot mikroaptauju ārstu vidū, atradu arī tādus, kas vārdu "tviteris" dzird pirmo reizi. Arī trīsdesmitgadnieku paaudzē. Un tas nav nekāds kauns. Digitālā pasaule pēdējo trīsdesmit gadu laikā ir fantastiski mainījusies (skat. tabulu) - spērusi nevis platus soļus, bet aizelsdamās aulekšojusi. Internets pirms 25 gadiem bija pavisam neveikls zīdainis. Un sirmai vecmāmuļai, pie kuras pirms 80 gadiem dakteris brauca zirga pajūgā, pat trakākajos nakts murgos nerādījās, ka viņas mazbērni jautājumus dakterim varēs uzdot interneta portālā. Arī padomju laika paaudze nevarēja iedomāties, ka socializēties varēs ar vienu klikšķi sociālajā profilā, apstiprinot vai neapstiprinot draudzību, bet tā vietā smagi strā dāja "vieglu garu" stilā - pirtī, pie vīna (vai kā stiprāka) glāzes...
Man patīk, kā par sociālajiem medijiem saka dr. Konrāds Funka: "Sociālais medijs ir tā pati avīze vai arodbiedrības sapulce tavā tālrunī vai datorā, atšķirība ir tikai ātrumā un informācijas daudzveidībā. Robežas - tādas pašas kā pildspalvai: cik daudz un kur uzrakstīt un kas lasīs."
Draugiem.lv un Facebook ir vienaudži, to pakalpojumu loks ir līdzīgs. 2004. gadā izveidotais draugiem.lv komentārus neprasa: te apskata klasesbiedru, draugu, kolēģu foto arhīvu, sūta apsveikumus, pulcējas domubiedru grupās (par veselības jautājumiem ir vairāk nekā 1000 grupu), kāds laista burkānus vai zog tos no kaimiņa Fermā , uzņēmumi veido savu mājaslapu un piesaista sekotājus. Apmēram tajā pašā laikā - 2003. gadā - tika radīts arī Facebook . Deviņpadsmit gadu vecais Marks Cukurbergs, zobārsta un psihiatres dēls, Hārvardā kopmītnes istabiņā Facebook pirmo versiju radīja, lai palīdzētu studentiem komunicēt internetā, izmantojot savus īstos vārdus. 2006. gadā viņš Facebook atvēra ikvienam, kam bija sava elektroniskā pasta adrese.
Twitter? Tas ir vēl viens amerikāņu produkts, reizēm tiek dēvēts par interneta SMS, un to 2006. gadā izveidoja Džeks Dorsijs. Tas nav nekas sarežģītāks par elektronisko pastu, tas ir vienkāršs disciplinētas sarunāšanās rīks ar noteikumiem: 1) tevi disciplinē izteikties ziņu virsrakstos jeb 140 simbolos; 2) tu izvēlies tos, ko vēlies lasīt; 3) pēc tā, ko tu saki, izvēlas un seko tev; 4) tu vari atkārtot citu teiktās svarīgās ziņas saviem sekotajiem. Tvitera veiksmes stāsts slēpjas tā ātrumā, apjomā (sekotāji) un konkrētībā.
Vēl ir virkne citu populāru sociālu mediju: MySpace , Orkut , pasaulslavenais blogu portāls Wordpress.com u.c. Lielākais un ietekmīgākais tīkls biznesa un profesionālo kontaktu veidošanai ir LinkedIn - tajā var atrast arī daudzu Latvijas medicīnas autoritāšu profilus, cits jautājums - aktivitāte. Latvijas Universitātes profesors Dainis Krieviņš teic, ka šis tīkls ir lietderīgs gan darījumu, gan profesionālai saziņai, jo uzsvērta profesionālā pieredze un pašreizējā nodarbošanās. "Ja gribu atrast pasaulē aktīvus asinsvadu ķirurgus, tā ir vieta, kur to varu izdarīt." Tāpat viņš aicina kolēģus painteresēties, kādi sociālie tīkli pasaulē ir viņu disciplīnā, zinātniskajā vidē. "Kādreiz jautājums šādā ārstu tīklā tiek izmests nevis konkrēti kolēģiem Anglijā vai Holandē, bet vispār: SOS, man ir tāds aparāts, kāda ir jūsu pieredze ar to? No otras puses, dažu labu mūsu kolēģi, kad viņš uzzina, kā kolēģis strādā pasaulē, tas var "ievest" depresijā," joko D. Krieviņš.
Vai moderni frīki, vientuļnieki?
Vai sociālos tīklus izmanto vientuļnieki, kas neprot sadzīvot ar līdzcilvēkiem, kā to rāda Deivids Finčers filmā Sociālais tīkls ? Tā ir tikai viena neliela cilvēku grupa, kas "dzīvo" sociālajos tīklos, bet ir arī citas - izpētījuši psihologi.
Otra grupa - viedokļu līderi, radoši cilvēki, tie, kam nav vienalga, kas notiek sabiedrībā. Viņiem ir svarīgi izteikt savu viedokli un saņemt atgriezenisko saiti. Ja nebūtu sociālo tīklu, viņi diskutētu ar kolēģiem kafijas pauzēs, uzstātos protesta mītiņos kanālmalā, vietējos kultūras namos utt.
Trešā grupa - "narcisi" ar nepamatoti augstu vai zemu pašapziņu, visdrīzāk viņi ir tie, kas tvīto par neko: par to, cikos šorīt piecēlās un ko ēda brokastīs. Viņiem ir iespēja celt pašapziņu, vērojot, kā aug sekotāju skaits.
Ceturtā grupa - pakaļskrējēji. Sociālais tīkls ir jauna tehnoloģija, ko pārbaudīt uz savas ādas, jo visi par to runā.
Vēl vajadzētu pieskaitīt piekto grupu - uzņēmumus, kas sociālos tīklus arvien vairāk uzlūko kā mārketinga rīku, lai piesaistītu jaunus klientus un nostiprinātu lojalitāti pašreizējo klientu vidū.
Vai ārsts, farmaceits atšķiras uz citu sociālo tīklu lietotāju fona? Artūrs Mednis, Inspired Digital vadītājs, domā, ka sociālo tīklu lietotāju vidū profesijai nav nozīmes, būtiskākā atšķirība ir vecums un izglītības līmenis.
Vai būšana sociālajos tīklos par ārstu neliek domāt: mans draugs - nenopietns cilvēks? "Tie, kas nelieto sociālos tīklus, neatkarīgi no profesijas vienmēr argumentē līdzīgi: tas nav nopietni, nav laika, jo man ir nopietns darbs, tas ir bezjēdzīgi iztērēts laiks utt. Taču - vai pieci tvīti par tēmu "kā veselīgāk dzīvot", "ko lietot uzturā" vai "kā palīdzēt saaukstēšanās gadījumā" ir bezmērķīgi iztērēts laiks?" - tā A. Mednis.
Sociālie mediji kā mārketinga instruments?
Sērfojot sociālajos tīklos, var atrast daudzus Latvijas veselības aprūpes iestāžu, ārstu prakšu, aptieku tīklu, farmācijas kompāniju pārstāvniecību profilus. Sociālo tīklu eksperts A. Mednis, runājot par veselības aprūpes iestādēm, velk paralēles ar finanšu sfēru - arī tā ir kaut kas pamatīgs un nedrīkst radīt nenopietnu iespaidu. "Apdrošināšana bija viena no pirmajām nišām finanšu sfērā, kas saprata, ka ir ļoti svarīgi būt pēc iespējas labākos Google rezultātos, svarīgi sekot, kurš sociālos medijos ir ieminējies, ka ir nepieciešamība pēc jaunas apdrošināšanas. Medicīnas sfērā tā ir zobārstniecība, kas saprot, ka sociālos medijus var izmantot savā labā."
A. Mednis stāsta, ka Jaungada brīvdienās veikali, pat bankas tviteri uzlūkojušas kā vienu no kanāliem (ne vienīgo), kur informēt par izmaiņām darba laikā. Sniega dēļ bija problēmas lidostām - Air Baltic jau otro reizi izmantoja sociālos tīklus (pirmo reizi Islandes vulkāna izvirduma laikā), lai "pa tiešo" apkalpotu klientus. "Līdzīgi notiks arī ar ārstniecības iestādēm. Jā, pašlaik ārsta tipiskais apmeklētājs nav mūsdienīgais, visu laiku skrejošais jaunietis vai uzņēmējs, kas aktīvi izmanto sociālos tīklus, taču tas lēnām mainīsies. Tie, kas tagad izmanto sociālos tīklus, novecos, biežāk slimos un kļūs par ārsta tipisko auditoriju," nākotnes ainiņu zīmē A. Mednis.
Viņš stāsta, ka jaunākie pētījumi, kas veikti visā pasaulē (tostarp arī Latvijā), liecina, ka cilvēku skaits, ar kuriem ikdienā sazināmies, vislielākais ir nevis personiskajā, bet online komunikācijā. Latvijā pirmajā vietā ierindojas sociālie tīkli, aiz sevis atstājot personisko komunikāciju. "Lūk, no mārketinga viedokļa tas ir veids, kā cilvēki dalīsies pieredzē, apspriedīsies, prasīs padomu par kādu pakalpojumu." Viņš min piemēru no pieredzes: "Zinu vismaz vienu uzņēmumu veselības aprūpē, kas veido klientūru, pastāvīgi, lēnām darbojoties tviterī. Ārstēšanas kurss, ko viņi piedāvā, nav lēts. Pirms gada, kad es viņiem sāku sekot, domāju: nu nē, muļķības! Taču, redzot, kādu informāciju publicē, kā dalās zināšanās, sāku apsvērt iespēju: jā, nav lēti, bet kāpēc gan ne?!"
Ir arī sociālo mediju eksperti, kas izsakās piesardzīgāk. Agnis Stibe, digitālā mārketinga atbalstītājs LU Sociālo zinātņu fakultātes rīkotā diskusijā "Sociālie mediji: efektīvs komunikācijas līdzeklis vai bezjēdzīga laika nosišana" norāda: uzņēmumiem jāizsver, kas ir auditorija, cik ieguldīsi un cik saņemsi pretī. Tas nekas, ka visi lec, varbūt tas vilnis nemaz nav tavējais. Arī Māris Reliņš, BUZZ Podium vadītājs, šajā pašā diskusijā teic: uzņēmumi visbiežāk kļūdās, jo grib būt sociālajos medijos, bet nezina, kāpēc tur būt. Viņš domā, ka sociālos tīklus izmantot pārdošanas mārketingā ir ilgs un grūts process. [4]
Kādas ir sociālo mediju robežas veselības aprūpē?
Kā sociālie tīkli iejaucas mediķu un pacientu dzīvē? Ko tie var un ko nevar? A. Mednis domā, ka ārstiem, medicīnas iestādēm arvien vairāk jārēķinās, ka sociālo tīklu laikmetā daudz grūtāk būs noslēpt sliktu veselības aprūpes pakalpojumu. Turklāt, ja cilvēks būs saņēmis nepareizu diagnostiku, ārstēšanu, sliktu attieksmi no ārsta, viņš būs daudz dusmīgāks un neapmierinātāks klients nekā tad, ja frizieris viņam būs nogriezis matus mazliet citādi, nekā viņš to būtu vēlējies. "Līdz ar to klienta izpausmes būs agresīvākas un sociālajos medijos pamanāmākas atšķirībā no tradicionālajiem medijiem, kur tās var kaut kā apslāpēt, kur redaktors var nolemt pretenzijas nepublicēt. Vienas dienas laikā ārsts var kļūt par nacionālo varoni vārda sliktajā nozīmē. Labās ziņas tik ātri neizplatās, bet, ja es būšu apmierināts ar ārsta paveikto, tad nekautrēšos sociālajos tīklos ieteikt savu ārstu citiem."
Otrkārt, arvien vairāk cilvēku gribēs ar ārstu par dažādiem vienkāršiem jautājumiem sazināties ātri. "Es būtu priecīgs, ja zinātu tviterī kādu labu ārstu, kam varētu pajautāt, vai konkrētās zāles drīkst dzert kopā ar citām. Tāpēc man nav jāiet stundu stāvēt rindā!"
Treškārt, sociālajos tīklos gluži sveši cilvēki it kā kļūst par pazīstamiem, līdz ar to mazinās distance starp ārstu un pacientu. A. Mednis: "Tas, ka ārsts parādās cilvēcīgā gaismā, ir labi. Ja es otram cilvēkam uzticu savu veselību, tad gribu zināt, kas viņš par cilvēku." Un tomēr privātās dzīves publiskošana joprojām ir tikai un vienīgi paša cilvēka brīva izvēle, par ko neviens jūs nevar nosodīt!
Ceturtkārt, sociālie tīkli var nodrošināt arī izaugsmi, jo ārstu var pamanīt gan konkurējoši pašmāju, gan ārzemju uzņēmumi. Tāpat var atrast atbalstītājus ārstu viedoklim, kas var noderēt komunikācijā ar valdību, pieņemot kādus lēmumus.
Digital Inspired eksperts uzsver - sociālos medijus iespējams izmantot dažādi: gan ar pievienoto vērtību (esot sociāli atbildīgiem, parādot savu profesiju citā gaismā, dodot labumu sabiedrībai), gan arī palīdzības lūgšanai. Piemēram, ja pēkšņi vajadzīgas noteiktas grupas asinis, ietvītojot ļoti ātri šī informācija izplatīsies un noteikti tiks saņemta reāla palīdzība, jo sociālajos tīklos parasti ir sociāli atbildīgi cilvēki. Šādā veidā tviterī radās kustība Lielie Bērnu slimnīcai - izauga no sauciena tviterī, ka slimnīcai vajadzīgi termometri.
Uz jautājumu, kādus sociālos tīklus sociālo mediju eksperts ieteiktu izmantot ārstiem, A. Mednis atbild: "Latvijā cilvēki visvairāk lieto draugiem.lv , tad Facebook , tikai tad tviteri. Ārstam būtu šie rīki jāizmanto apgrieztā secībā - nevis ņemot vērā lietotāju skaitu, bet atdevi: primārais rīks būtu tviteris, tad Facebook un tad draugiem.lv ."
Un tālāk...?
Kas mūs gaida nākotnē? Digitālā mārketinga eksperts Agnis Stibe domā, ka nākotnē mobilais tālrunis kalpos pilnīgai cilvēka identitātei, bet cilvēki sociālajos tīklos ne tikai apmainīsies ar viedokļiem, aprunāsies un iepazīsies, bet izmantos cits cita iespējas, resursus: datora, intelektuālos resursus u.c. [4]
The Economist šā gada izdevumā The World in 2011 vienpadsmit pazīstamiem savas jomas ekspertiem bija lūdzis prognozēt, kas notiks pēc 25 gadiem. Atbildes ir galvu reibinošas. Tiek prognozēts, ka jaunajā sociālajā pasaulē cilvēkiem būs sociālas saiknes ar 500 cilvēkiem, nevis tikai 125, kā tas bijis kopš tālruņa izgudrošanas. Mobilajiem tālruņiem būs pašiem savi sociālie tīkli. Saziņa ar modernajām datorierīcēm notiks pārsvarā runas un žestu formā, klaviatūras lietošana tiks uzskatīta par arhaismu. Privātums būs lielākā vērtība, publicitāte būs lēta. Veselības aprūpe būs pastūmusi malā veco tēvišķo modeli, un miljoniem pacientu par savu veselību lielā mērā rūpēsies paši, daloties informācijā un zināšanās, tādā veidā gan mazinot izmaksas, gan sniedzot datus zinātnei. Katram jaundzimušajam būs sava tīmekļa lapa ar personisko veselības karti. [5] Vai tā būs?...Varbūt.
Tomēr man patīk New Yorker žurnālista Malkolma Gladvela doma, ka nevajag pārspīlēt komunikāciju tehnoloģiju lomu. Cilvēki, nevis tehnoloģijas izvēlas rīcību un attīstības virzienu. Var pievienoties kādai lapai, nēsāt kādu aksesuāru, piedaloties boikotā, vai ar klikšķi apstiprināt atbalstu kaut kam, pārsūtīt ziņu, ka vajadzīgs palīdzēt patversmei, - tas viss nozīmē vēlmi darīt kaut ko labu, taču ieguldot ļoti maz personiskas enerģijas un nepieceļoties no krēsla. Jēga būs tad, ja piecelsimies no krēsla...
Literatūra
Focusing on Social Networks, eMarketer, August 18, 2009.
http://www.vincos.it/world-map-of-social-networks/
http://www.webradar.lv/2011/01/eksperts-latvija-socialo-mediju-burbulis-tikai-sacis-pusties/
LU Sociālo zinātņu fakultātes diskusija "Sociālie mediji: efektīvs komunikācijas līdzeklis vai bezjēdzīga laika nosišana", 2010. gada 16. februāris
Marks Pinkuss, Džons Batelle, Dons Tepskots, Pasaule 2036, Pasaule 2011, The Economist, Ir, 100.-102. lpp.
Foto: Jānis Deinats un no ārstu personīgā arhīva
