doc. Agnis Štifts, endokrinologs
“Šajā Doctus numurā jaunie kolēģi atbild uz jautājumu, kāds ir labs skolotājs... Mans vistiešākais skolotājs bija Nikolajs Skuja. Tajos tālajos laikos viņš tikko bija atgriezies no gūsta un strādāja par asistentiņu, es sāku pie viņa volontēt. Mani visvairāk uzrunāja tas, ar kādu azartu, kaislību Nikolajs Skuja metās klīnikas darbā. It kā būtu noilgojies pēc darba! Viņam patika mūs turēt stingrībā. Pats ieradās nodaļā astoņos, bet mums vajadzēja būt pusstundu ātrāk, lai tad, kad būs atnācis, esam jau apskatījuši slimniekus un varam visu noziņot. Paģērēja pacientu analīzes zināt no galvas. No latīņu valodas studio nozīmē “kaislība”. Studentam vajadzīga kaislība mācīties, pasniedzējam — mācīt!
Arī profesors Rudzītis bija lielisks pedagogs, visas viņa lekcijas bija klīniskas: sāka ar to, kāda problēma ir konkrētajam slimniekam, un to risināja. Auditorijai bija jādomā līdzi. Man patika mācīties no profesora Paula Stradiņa. Ja kādam slimniekam vajadzēja ķirurga konsultāciju, Nikolajs Skuja mani sūtīja pie Paula Stradiņa. Tad es sekoju Stradiņam pa pēdām, meklējot piemērotu brītiņu, kad viņu uzrunāt. Kad viņš mani bija uzklausījis, parasti teica tā: labāk neatlikšu, tad aizmirsīšu, iešu tūliņ līdzi. Tas ļoti imponēja, ka profesors Stradiņš (jau toreiz viņš bija ļoti slavens) ļāvās studentiņam iet līdzi.
Šajā Doctus numurā arī raksts, kurā pētījumi par senioriem. Katram vecumdienas ir ārkārtīgi atšķirīgas... Es nevaru sūdzēties, daudz lasu, esmu atradis skaistumu dzejā. Vismīļākie man ir Jānis Ziemeļnieks un Veronika Strēlerte.
Šovasar biju uz operdziedātājas Maijas Kovaļevskas koncertu, ikdienā klausos Radio 3 Klasika. Prieks par bērniem, mazbērniem, mazmazbērniem. Esmu laimīgs, ka esmu ticis cauri karam, krievu un vācu okupācijai, esmu izdzīvojis, piedzīvojis divus brīvās Latvijas laikus. Daudz labu cilvēku dzīvē saticis.”
Vientulība saistīta ar daudziem negatīviem aspektiem, kas atstāj sekas uz veselību. Depresija, pašnāvnieciskas domas, pozitīvas domāšanas trūkums, slikts miegs, fizioloģiskas izmaiņas (paaugstināts rīta kortizola līmenis, pro–iekaisuma gēna ekspresija), neapmierinātība ar dzīvi — tā ir tika daļa no vientulības smagās nastas.
Mitrāla regurgitācija (MR) ir visbiežākā vārstuļu patoloģija. Lielāko daļu gadījumu (63 %) veido funkcionāla jeb sekundāra MR (FMR). [1] FMR gadījumā vārstuļu lapiņas un hordas ir strukturāli normālas. Plašās sastopamības un specifiskās izvērtēšanas dēļ FMR nozīmību mēdz novērtēt nepietiekami. [3]
Vitamīni ir organisku vielu grupa, ko organisms pats nespēj sintezēt un kas nepieciešami normālai šūnu funkcijai, augšanai un attīstībai. Vitamīni parasti darbojas kā koenzīmi. Šobrīd izdala 13 dažādu vitamīnu veidus. Vairāku zāļu formu kategorizēšanā par multivitamīnu formulām tiek uzskatītas tādas, kas satur vismaz trīs vitamīnus ar vai bez minerālvielām.
Grūtniecība nav slimība — lielisks apgalvojums, lai topošo māmiņu nomierinātu, uzmundrinātu un veicinātu pozitīvu domāšanu. Taču jāņem vērā, ka gaidību laikā ir dažādi riska faktori — tādi, ko var ietekmēt, un tādi, ko diemžēl var tikai uzraudzīt.
Liela uzmanība mūsdienu pasaulē pievērsta probiotikām kā funkcionālās pārtikas sastāvdaļai. Kuņģa—zarnu trakta normālās mikrofloras iespējamās ārstējošās un aizsargājošās īpašības pētītas jau 20. gadsimta sākumā, kad krievu pētnieks Iļja Mečņikovs 1907. gadā izteica hipotēzi, ka, pievienojot Lactobacillus dzimtas baktērijas zarnu mikroflorai, tiek samazinātas kuņģa—zarnu trakta slimības un, iespējams, pagarināta dzīvildze.
Sāpīgas diabētiskas neiropātijas (SDN) pamatā ir neiropātisku sāpju komponents, kad pretsāpju farmakoterapija ārstiem bieži rada grūtības efektīvākā medikamenta izvēlē. Mūsdienās, meklējot atbilstīgu pretsāpju līdzekli, stingri jāņem vērā pierādījumi pētījumos, ievērojot personalizētas medicīnas paņēmienus.
Zobu veselība ir svarīgs veselības rādītājs, kas ne vien norāda uz cilvēka organisma kopējo veselības stāvokli, bet arī ietekmē visu tā orgānu darbību. Tieši tāpēc rūpēties par zobu veselību jāsāk jau no agras bērnības, veidojot pareizus zobu kopšanas ieradumus.
Par urīnceļu infekciju (UCI) rakstīts daudz, tomēr dažas publikācijas ir mulsinošas vai pat pretrunīgas un rada neskaidrības ģimenes ārstu un pediatru ikdienas praksē, tāpēc īsā pārskatā esam apkopojuši mūsdienu tendences.
Klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis — atgādināt, ka ar tuberkulozi (TB) var saslimt jebkurš un pat tad, ja dzīvo sociāli labvēlīgā vidē. TB radītais slogs sabiedrības veselībai joprojām ir aktuāls gan pasaulē, gan Latvijā.
Es sen vairs neuzdrošinos izteikties par kādu konkrētu medicīnas problēmu. Progress medicīnā ir tik straujš, ka labi apzinos — tālu atpalieku jebkurā jomā. Varu uzdrošināties kaut ko bilst vienīgi par, moderni runājot, komunikācijas problēmām starp ārstu un slimnieku. Pārdomas tapušas, gaidot manu 95. dzimšanas dienu.
Dakteres VALDAS STALTES kabinetā Talsos ir ļoti silti, un sarunā ar viņu var just, ka darbā ar pacientiem viņai svarīgs ir tieši emocionālais siltums — saruna un acu kontakts, jo pirms gadiem pašas piedzīvotā autoavārija likusi uz dzīvi skatīties pavisam citādi. Viņas kabinetā pie sienām ir mazbērnu fotogrāfijas, kas atgādina, ka dzīvē svarīgākas par darbu ir citas vērtības.
Jauni, talantīgi un ar vēlmi apgūtās zināšanas nodot citiem. Kas viņus vilina akadēmiskajā karjerā? Nesen sēdējuši studentu solā, nu kļuvuši par pasniedzējiem — viņiem būtu jāzina, kāds skolotājs spēj aizraut un iedvesmot!
