PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Septembris 2007

Igors Stoma, ģimenes ārsts no Liepājas

PAR SEPTEMBRA NUMURU

Šomēnes Doctus atļāvies paironizēt par ārsta – supermena lomu. Arī man tā nav sveša. Sabiedrība bieži no mums sagaida 100 procentu garantiju, bet veselības aprūpē tādas nav. Tāpat tā sagaida, ka būsim supermeni, neskatoties uz sistēmas, sociālajām vai ekonomiskajām vainām. Bet mēs vispirms esam cilvēki. Un profesionāļi, kuru intelektu, zināšanas būtu jāizmanto racionāli ar lielāko atdeves koeficientu, nevis risinot dažādas nebūšanas.

Jūsu uzmanību šomēnes gribu pievērst diviem interesantiem rakstiem. Ambulatorajiem ārstiem noderīgs būs profesora E. Vēverbranta plašais un praktiskais pārskats par medikamentu izraisītu nefrotoksicitāti: kā to pazīt un novērst. Aktuāls ir arī D. Augstkalnes raksts, kas atgādina, ka „skeleta muskuļi ir ne tikai kustību orgāni, bet arī savdabīgas perifērās sirdis, kas aktīvi palīdz asinsritei”. Fiziskās slodzes loma ir saistoša jebkurai vecuma kategorijai! Žurnālu Doctus vienmēr esmu uzlūkojis kā cunftes kluba žurnālu. Žurnālu, kas runā ne tikai par profesionāliem jautājumiem, bet arī par sajūtām. Par pleca sajūtu. Par to, kas ir svarīgs kolēģim, ko viņš domā, kā jūtas. Arī šajā žurnāla numurā.

Septembrī patīkamākais laiks, kad varējām peldēties, cik tīk, kad varējām gozēties saulē, nedomājot par darbu, slimniekiem un citām ar ārsta darbu saistītām problēmām, lielākoties jau aiz muguras, jāatzīstas, ka tomēr gribas būt šajā darbā iekšā... Mēs jau bez tā visa nemaz neprotam dzīvot. Mēs esam pieraduši būt atbildīgi, risināt savu pacientu problēmas, kas ne vienmēr ir tikai medicīniska rakstura. Tāpēc gribu novēlēt kolēģiem daudz (!) spēka turpmākajā darbā, pildot supermena misiju...

Portālā pieejamie raksti no šī numura:

Medikamentu izraisīta nefrotoksicitāte. Kā pazīt un novērst?

Virkne medikamentu spēj izraisīt subklīnisku vai klīnisku nieru bojājumu. Kā no tā izvairīties? Atbilde ir – zinot galvenos nefrotoksiskos renālos sindromus, dažādu plaši pielietotu medikamentu nefrotoksicitātes mehānismus, nieru bojājuma riska faktorus un profilakses stratēģijas. Savlaicīgi pamanītas, izmaiņas pārsvarā ir labojamas, tāpēc nefrotoksicitātes agrīnas atpazīšanas nozīme var būt kritiska; ārstam jābūt informētam par viņa nozīmēto medikamentu nefrotoksisko potenciālu un jāprot izvērtēt viens vai otrs medikaments kā iespējamais nieru problēmu iemesls.

E. Vēverbrants

Sadzīvē iegūta pneimonija (I daļa)

Pneimonija, vērtējot pēc saslimstības un mirstības rādītājiem pasaulē, ir vissmagākā no infekcijas slimībām. Kā mirstības cēlonis starp visām slimībām tā ieņem sesto vietu, bet starp infekcijas slimībām – pirmo. Smagas pneimonijas dēļ hospitalizēto slimnieku mirstība ir ap 10-14%. Mirstība pacientu vidū, kuri pneimonijas dēļ ārstējas intensīvās terapijas nodaļā, pārsniedz pat 40%. Rezultātā pasaulē ik gadu no pnei­monijas mirst vairāk nekā 4,8 miljoni cilvēku.

R. Sīmanis, I. Mazjānis, E. Tirāns, A. Krūmiņa, V. Leimane

Fiziskās slodzes ietekme uz sirds-asinsvadu sistēmu Vienkāršākā profilakse

Nepietiekama fiziskā aktivitāte ir ne tikai kardiovaskulāro, bet arī citu hronisku slimību, piemēram, cukura diabēta, dažādu audzēju (plaušu, resnās zarnas audzēju u. c.), aptaukošanās, hipertensijas, kaulu un locītavu slimību (osteoporozes un osteoartrīta), depresijas modificējams riska faktors. Pat neliela fizisko spēju uzlabošana ievērojami samazina priekšlaicīgas nāves risku. Salīdzinoši, cilvēkiem, kuriem panākta pietiekama ķermeņa svara kontrole, nāves relatīvais risks piecu gadu periodā tiek samazināts par 44%. Īpaši jāatzīmē gados vecāki cilvēki, sievietes un iedzīvotāji ar zemāku sociālekonomisko stāvokli, kuru vidū biežāk novērojams nepietiekams fiziskās aktivitātes līmenis.

D. Augstkalne

Resnās zarnas divertikuloze. Divertikulīts

Divertikuloze ir izplatīta slimība un viena no izplatītākajām atradēm resnajā zarnā. Divertikuli var veidoties visās gremošanas trakta daļās, bet 80-90% gadījumu novēro tieši resnās zarnas divertikulozi. Demonstrācijas mērķis – parādīt divertikulozes komplikāciju (divertikulīta) diagnostiku un sekmīgu konservatīvo ārstēšanu.

J. Pokrotnieks, N. Zēravs, A. Stāka, G. Geldnere

Gūžas lūzums: risks un prognozes

Ciskas kaula kakliņa lūzums (tekstā – gūžas lūzums) nav tikai lauzts kauls. Kā redzams, sekas sniedzas tālu prom no bojājuma vietas. Kādi ir šīs traumas cēloņi? Pamatā atbildi sniedz fakti – vidējais pacientu vecums pārsniedz 80 gadus un gandrīz 80% gadījumu gūžas lūzums skar sievietes. Taču ir vēl daudz neskaidrību gan par citiem riska faktoriem, gan kritērijiem.

A. Bukova, G. Dansone

Kārotā nejaušība laimes spēlē. Invazīvais kardiologs Gustavs Latkovskis

Dr. med. GUSTAVS LATKOVSKIS – ārsts kardiologs, invazīvais kardiologs ar darba vietu P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Viņš arī Latvijas Universitātes Internās medicīnas katedras pasniedzējs un no septembra – docents. Aizstāvējis doktora disertāciju. Brīvajā laikā skrituļo, spēlē tenisu, klausās blūzu. Novērtē iespēju atpūsties ar izslēgtu mobilo tālruni. Samērojot daktera Latkovska vēl jaunos gadus ar jau padarītā apjomu un vērienu, tā vien šķiet, ka viņam zināms laika sadales noslēpums.

B. Brila

Par uzvedības etiķeti vairāk nekā par ētiku

Nule kā parakstīta deklarācija par ārstu un farmācijas firmu sadarbības principiem, par ko presē un portālos jau lasām ironiskas piezīmes. Par to, ka ētikas kodeksi dzīvo paši savu dzīvi uz papīra, kamēr karā (konkurences cīņā) visi ieroči ir labi. Kā ir patiesībā? Doctus diskusijas dalībnieki vērtē – tie ir atsevišķi gadījumi, izrādītā labā griba ir solis pareizajā virzienā. Pēc šīs diskusijas gan nepamet sajūta, ka lielākoties tomēr runājam par uzvedības etiķeti, nevis par ētiku – tikumisko normu sistēmu vai morāles filozofiju. Seneka vēstulēs Lūcijam par ētiku reiz rak­stīja: „Tu zini, kura līnija ir taisna. Ko tas tev līdz, ja nezini, kas ir taisnais dzīvē.” Un viņam bija taisnība.

D. Ričika

Kauss, kas nevar palikt sauss

Dakteri basketbolu spēlējuši vienmēr un arī piedalījušies dažādos čempionātos. Tie palīdzējuši nokratīt spriedzi, satikties ar mediķiem no citām slimnīcām un, ļaujoties spēles kaislībām, savus kolēģus iepazīt pavisam citā gaismā. Oktobrī Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība iecerējusi atjaunot tradīciju pulcināt mediķus basketbola laukumā – lai cīnītos par Mediķu aroda kausu. Atgriezušies no atvaļinājuma, mediķi gatavojas startam...

B. Vahere

Te balts, te melns. Viss līdzsvarā

Viss, ar ko viņš laiku pa laikam nodarbojies, no viņa puses netiek uztverts kā konkrētā brīža vaļasprieks, bet gan gluži kā darbs, pret kuru jāizturas pietiekami nopietni. Viņa princips: „Ja nevari labi, tad pasaki „nē!”, nevis ļaujies pierunāties un izdari slikti. Taču, ja esi apsolījis, tad kaut vai beigts, bet izdari!” Tāda sajūta, ka viņam eksistē tikai melni baltā pasaule. Gluži kā viņa abu grāmatu vāki. Nekas pa vidu. Viņš varētu būt fotogrāfs, aktieris, dzejnieks, dziedātājs un amatnieks. Bet viņš ir izvēlējies citu zvērestu. ANDRIS TJUNĪTIS ir ausu, deguna un kakla ārsts. Ārsts mazpilsētā. Balvos. Vēl viņam ir privātprakse. Viņa valstība ir endoskopijas kabinets. Viņš ir Latvijas Gastrointestinālās endoskopijas asociācijas viceprezidents. Un viens no viņa lielākajiem vaļaspriekiem ir ūdens tūrisms.

M. Šperberga

Potjomkina sādžas spīlēs

Sabiedriski politiskā centra Providus forums Naudas aprite veselības aprūpē lieliski sasaucās ar fonu, kurā sabiedrība cītīgi apspriež korupciju tiesu varā. Pierimušās diskusijas par nelegālajiem maksājumiem medicīnā ir tikpat jūtīgas kā pirms dažiem mēnešiem, bet skaidra ceļa rādītāja, kurp doties, tā arī nav. Kāda tehnika vajadzīga, lai izmēztu veselības aprūpes potjomkina sādžu? Dažas replikas, atziņas, noklausītas politikas forumā.

Doctus