Dr. med. Iveta Mintāle
Mūsu trauksmainajā laikmetā viss mainās grūti izsekojamā ātrumā, tik daudz jaunu, vēl neizzinātu lietu, diemžēl arī jaunas diagnozes, piemēram, datorlietotāja redzes sindroms. Izrādās, dators 21. gadsimtā nebūt nav cilvēka labākais draugs! Prātīgi tomēr “vecās” un stabilās vērtības neatstāt novārtā un datora vai TV pārraides vietā izvēlēties grāmatu lasīšanu, sarunas ar draugiem, ēst gatavošanu tuvākajiem par prieku... Diez vai viedierīces un attālinātas mācības spēs aizstāt sarunas aci pret aci. Saskarsme un komunikācija ir arī ārstnieciska.
Šajā žurnāla numurā turpinās detalizēts izklāsts par cukura diabēta izraisītām neiroloģiskām komplikācijām. Ar interesi izlasīju arī ekspertu skatījumu par bronhiālas astmas un HOPS mūsdienīgu ārstēšanu — abas šīs slimības var pastāvēt vienlaicīgi.
Mediķiem ar pacientu jārunā — jāskaidro, jāizglīto, jānomierina, tas pacientam ir svarīgāk par visu. Tas mums jāmāca arī topošajiem ārstiem. Diemžēl situācija nav īsti saskarsmi veicinoša: darba temps un pienākumu apjoms, piespiedu distancēšanās pandēmijas dēļ. Ārsti ir pakļauti milzu spriedzei un atbildībai, sarunām vairs nav ne laika, ne spēka, mediķi ir augsta riska grupa depresijai (raksts par depresiju un trauksmi ģimenes ārstiem).
Bet saldajam ēdienam atstājami divi raksti — par Dr. Ievu Trēziņu un Dr. Nellijas Lietuvietes stāsts, desmit gadu jubilejas sakarā izvērtējot darbu Ginekoloģijas klīnikā Gaiļezerā. Cik labi, ka jaunajiem ārstiem ir tik brīnišķīgi piemēri — izcili ārsti, kuri mīl savus pacientus, kuri vienmēr atrod iedvesmu apgūt ko jaunu un kuriem nezūd interese par darbu, pat ja to nepietiekami novērtē sabiedrība...
Satiksimies, sarunāsimies un teiksim labus vārdus kolēģiem!
Galvassāpes, sāpes mugurā, roku tirpšana, acu asarošana — simptomi, ar kuriem pacients bieži dodas uz ģimenes ārsta kabinetu pēc palīdzības. Šobrīd izteikti pieaugušas sausās acs sindroma izpausmes un redzes pasliktināšanās gadījumi.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir biežākā no visām sastopamajām aritmijām — vairāk nekā 33 miljoniem cilvēku visā pasaulē, ik gadu tiek diagnosticēti ~ 5 miljoni jaunu gadījumu. ĀF izplatība pieaug līdz ar vecumu: 8 % cilvēku pēc 80 gadu vecuma. [1]
Retās slimības skar nelielu cilvēku skaitu, salīdzinot ar iedzīvotāju kopskaitu. Eiropā slimība tiek uzskatīta par retu, ja attīstās vienam vai mazāk nekā vienam no 2000 cilvēkiem.
Doctus augusta (2020) numurā asoc. prof. Vitolds Mackēvičs ar kolēģiem iesāka izglītojošu rakstu par potenciālām cukura diabēta mikrovaskulārām komplikācijām. Orgānu bojājums nekontrolēta cukura diabēta gadījumā ir plašs, cieš visas orgānu sistēmas, tāpēc jāatgādina, cik svarīga ir glikēmijas kontrole.
Astma un HOPS ir obstruktīvas elpceļu slimības ar augstu izplatības rādītāju. Tiek lēsts, ka Latvijā ar astmu slimo 2—5 % iedzīvotāju, [1] ar noteiktu HOPS diagnozi mūsu valstī 2017. gadā bijuši aptuveni 25 000 pacientu, tomēr, tā kā Latvijā smēķē gandrīz katrs trešais pieaugušais, bet HOPS attīstās līdz 50 % smēķētāju, ir pamats uzskatīt, ka patiesais HOPS pacientu skaits ir ievērojami lielāks. [2]
Depresīvu/trauksmes spektra traucējumu attīstībai īpaši pakļauti ir ģimenes ārsti salīdzinājumā ar kolēģiem stacionāros, jo pārsvarā pirmie saskaras ar pacienta medicīniskajām sūdzībām, risina ne tikai ārstnieciskos, bet arī sociālos jautājumus, vada praksi (respektīvi, uzņēmumu), atbild par lielu apjomu dokumentācijas.
Podagra ir akūta sterila iekaisuma piemērs, ko izraisa mijiedarbība starp urātu kristāliem un lokālo audu vidi. Šo kristālu depozītu slimību izraisa ilgstoši paaugstināts urīnskābes līmenis serumā, kas pārsniedz “piesātinājuma līmeni” un izraisa urātu kristālu veidošanos. [2]
Statistika ir nežēlīga — Latvijā mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām ir 54,9 % (no kopējā mirušo skaita). No vēža mirst 20,9 %. Nereti 60 % gadījumu pirmā sirds slimības izpausme ir pēkšņa nāve vai miokarda infarkts (1. attēls).
Gadu tūkstošiem, kopš pastāv cilvēce, ārstniecības augi tiek izmantoti gan dažādu slimību ārstēšanai, gan rehabilitācijai un profilaksei. Visas tradicionālās medicīnas sistēmas, lai arī pamatotas ar dažādiem teorētiskiem un kultūras modeļiem, savā doktrīnā iekļauj fitoterapiju.
Vairāk nekā četrdesmit gadu laikā, kurus Dr. med. IEVA TRĒZIŅA veltījusi acu ārstēšanai, ārkārtīgi strauji attīstījušās izmeklēšanas metodes un tehnoloģijas. “Kamēr nebūs zudusi interese par visu jauno, nebūs piezagusies rutīna, turpināšu strādāt, jo man ļoti patīk mans darbs,” saka pieredzējusī oftalmoloģe. Daktere Trēziņa joprojām pieņem pacientus gan Acu veselības centrā, gan Capital Clinic Riga.
Covid–19 pasaulei licis pielāgoties, pārkārtoties. Uz jautājumiem, kādas pārmaiņas gaidāmas augtākajā medicīniskajā izglītībā, atbild Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes prodekāns doc. INGUS SKADIŅŠ.
Šovasar RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Ginekoloģijas klīnika nosvinēja desmit gadu jubileju. Šajos gados palīdzība sniegta vairāk nekā 50 tūkstošiem sieviešu un veikts vairāk nekā 35 tūkstoši operāciju. Par to, kāda ir neredzamā “bilance”, — klīnikas vadītāja, ginekoloģe un dzemdību speciāliste Dr. NELLIJA LIETUVIETE.
