Žurnāls
Skatīt visusSeptembris 2019
Harijs Čerņevskis, Dr. med., asoc. prof., nefrologs
“Ģimenes ārstiem un internistiem noderīgs būs elpas trūkuma simptomiem, diferenciāldiagnostikai un svarīgākajiem terapijas principiem veltītais U. Druskas un D. Žentiņas raksts. Uzsvars uz biežākajiem elpas trūkuma iemesliem — HOPS un bronhiālo astmu.” “Pēdējā laikā ļoti aktualizējušies jautājumi par podagras diagnostiku un terapiju. Savlaicīgi ir žurnāla redaktores S. Pauderes–Loginas dažu jaunāko publikāciju atreferējumi un reimatoloģes J. Zepas komentāri, kas dod dziļāku ieskatu šajā problēmā.”
“Ja “agrākos laikos” pret vakcināciju nekādas iebildes nebija, tad mūsdienās aizvien biežāk vecākiem ir priekšstats, ka “mans bērns jau ar tādu infekcijas slimību neslimos”. Un tomēr slimo...! Ļoti svarīga tēma atspoguļota prof. D. Zavadskas un kolēģes D. Isarovas rakstā par vakcinācijas pamatiem.”
“Pilnīgi piekrītu vēstures doktorei un antropoloģei Ritai Grāverei par robu medicīnas vēstures zināšanās par Latvijas ievērojamākajiem zinātniekiem. Raksti par medicīnas vēsturi periodiskajos medicīnas izdevumos būtu ļoti vērtīgi, un priecē tas, ka žurnāls Doctus tam velta uzmanību.”
“Interesants ir V. V. Vinogradovas raksts par, iespējams, daudziem ārstiem pazīstamu problēmu, kas prasa nedaudz dziļāk padomāt arī par sevi pašu.”
“Žurnāla numurs man patīk ar īpašu orientāciju tieši uz praktizējošo ārstu un svarīgiem klīniskiem jautājumiem. Patīk, ka žurnāla Doctus numuros nav tikai zinātniski raksti, bet tiek dots arī ieskats ārstu dzīvē ārpus darba, par viņu ceļojumiem, interesēm. Intervijas ar ievērojamiem medicīnas speciālistiem ļauj viņus iepazīt tuvāk arī kā vienkāršus cilvēkus starp mums.”
Portālā pieejamie raksti no šī numura:
Elpas trūkuma diferenciāldiagnoze ģimenes ārsta praksē
Elpas trūkums (dispnoe) ir biežs simptoms — 50 % pacientu terciārās aprūpes iestādēs [1] un apmēram 25 % pacientu ambulatorajā sektorā. [2] Hronisks elpas trūkums ir 50 % pacientu kardiologu praksē, bet pneimonologu — pat 60 %. [3]
Osteopēnija. Vai osteoporoze ir novēršama?
Osteoporoze ir būtiska veselības aprūpes problēma visā pasaulē, saistīta gan ar lielāku invaliditāti un mirstību pēc kaulu lūzumiem, gan ar izmaksām ilgākas stacionēšanas un rehabilitācijas posmā, gan ar hronisku sāpju sindromu un sliktāku dzīves kvalitāti. IOF dati no sešām Eiropas lielvalstīm liecina, ka ar osteoporozi saistītās veselības aprūpes izmaksas gadā sasniedz 37,5 miljardus eiro.
Improvizācija vai imunizācija? Vēlreiz par vakcinācijas pamatiem
“Šito slimību — jā, šitās divas gan nē!” Sarunas Bērnu Vakcinācijas centra kabinetā kādreiz izklausās pēc sastāvdaļu izvēles augļu smūtijam.
Zarnu trakta smadzenes un psihiskās slimības
100 triljoni mikrobu zarnās, saukti arī par “aizmirsto orgānu”, — desmit reizes vairāk nekā šūnu visā organismā. “Visas slimības sākas zarnās” — ar tik skaļu saukli pirms diviem tūkstošiem gadu klajā nāca modernās medicīnas tēvs Hipokrats. Jo vairāk pētām ar modernās zinātnes rīkiem, jo vairāk aptveram Hipokrata teiktā patiesumu.
Podagra — aristokrātu slimība ar neskaitāmiem riska faktoriem
Jau izsenis podagra tiek dēvēta par karaļu slimību, jo tika saistīta ar bagātīga ēdiena un pārmērīga alkohola uzņemšanu, ko senos laikos vien retais varēja atļauties. Jau tad bija skaidrs, ka dzīvesveidam ir svarīga nozīme slimības attīstībā.
Mikroalbuminūrija. Kāpēc tik svarīga?
Pirmie pētījumi mikroalbuminūrijas jomā pieder izcilam amerikāņu diabēta pētniekam Harijam Kīnam (Harry Keen, 1. attēls), kurš pirms vairāk nekā 50 gadiem publicēja pirmos rakstus par mikroalbuminūriju. [1; 2] 1984. gadā trīs pētnieki — Gian Carlo Viberti, Hans–Henrik Parving un Carl Eric Mogensen (2. attēls) sasaistīja cukura diabētu un mikroalbuminūrijas attīstību.
Pacients ar vārstuļu slimību. Kā nenokavēt īsto brīdi?
Vārstuļu slimības ir viens no biežākajiem sirds mazspējas attīstības iemesliem pēc koronāras sirds slimības un arteriālas hipertensijas, kas tomēr ir visbiežākie iemesli. Savukārt sirds mazspēja ar progresējošu sirds dobumu remodelāciju/dilatāciju var būt iemesls sekundārai vārstuļu nepietiekamībai to fibrozo gredzenu dilatācijas dēļ.
Mutes dobuma audzējs. Savlaicīga diagnostika — veiksmīgs rezultāts
Jaunu mutes dobuma ļaundabīgo audzēju gadījumu skaits katru gadu pasaulē ir 365 tūkstoši. Arī Latvijā mutes dobuma audzēji ir aktuāla problēma onkoloģijā. Audzēju sastopamības pieaugums vērojams vīriešiem un līdz ar vecumu. Galvenie modificējamie riska faktori ir smēķēšana un slikta mutes higiēna.
Mācīties no pagātnes. RITA GRĀVERE, vēstures doktore, antropoloģe
Ja mēs nezinām pagātni un no tās nemācāmies, tad nākotne būs visai pelēka — domā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja speciāliste, antropoloģe, vēstures doktore Rita Grāvere. Savulaik Ritas Grāveres matemātikas skolotājs Kārlis Bilzens, kuram ir liela nozīme viņas personības tapšanā, nav bijis apmierināts ar talantīgās skolnieces izvēli studēt vēsturi. Taču viņa palika uzticīga gan vēsturei, gan pakāpās sāņus no tās, pievēršoties antropoloģijai.
Skābekļa masku vispirms uzlikt sev
Ārstu emocionālā izsīkuma, cinisma un noguruma epidēmiju sauc dažādi: par “izdegšanas sindromu” (H. Freudenberger), “morālo traumu” (Simon G. Talbot & W. Dean, 2018), “cilvēka tiesību pārkāpumu” (P. L. Wible). Fakts, ka pētnieki nevar vienoties par terminoloģiju, norāda uz problēmas sarežģītību, neviennozīmīgumu un daudzfaktoru dabu. Bet pirmais solis ceļā uz atveseļošanos — apzināties, ka problēma ir. Ar kādu “slimību” sirgstam un ko varam darīt jau tagad, lai situāciju labotu?
Tas ritenis ir iegriezts. Dr. MAREKS VĒJIŅŠ un Dr. DAINIS VORPS
Tolaik, pirms astoņiem gadiem, pārcelšanās pabalsts kādam varbūt tikai sapņos rādījās. Piemaksa par darbu reģionā? Kas tā tāda?! Bet divi daudzsološi jaunie dakteri Mareks Vējiņš un Dainis Vorps, iedzimtie smiltenieši, pabeiguši rezidentūru, ieguvuši ārsta urologa sertifikātu un atsacījuši visai vilinošus darba piedāvājumus Rīgas klīnikās, risināja sarunas par karjeras iespējām Vidzemes slimnīcā Valmierā. Sarunāja un septembrī sāka darbu.
Nozares
A
- Alergoloģija 50
- Algoloģija 77
- Androloģija 5
- Anestezioloģija 32
- Arodmedicīna 10
D
- Dermatoloģija 193
- Dietoloģija 35
E
- Endokrinoloģija 348
F
- Farmācija 71
- Farmakoloģija 203
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 48
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 340
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 54
I
- Imunoloģija 16
- Infektoloģija 312
- Internā medicīna 27
K
- Kardioloģija 527
Ķ
- Ķirurģija 190
L
M
N
- Narkoloģija 37
- Neatliekamā medicīna 33
- Nefroloģija 66
- Neiroloģija 383
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 83
- Onkoloģija 248
- Otorinolaringoloģija 78
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 221
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 263
- Psihosomatika 41
- Pulmonoloģija 146
R
S
- Sabiedrības veselība 321
- Sporta medicīna 15
- Stomatoloģija 49
T
U
- Uroloģija 100
- Uzturzinātne 90