Dr. pharm., asoc. profesore VIJA ENIŅA, Rīgas Stradiņa universitātes Zāļu formu tehnoloģijas katedra
Rudens Latvijā ir skaists - ar dzeltenām lapām, sarmotu zāli un bezgala augstām, zilām debesīm ar gājputniem tajās. Un reizēm ar izspūrušiem lietus mākoņiem, ar vētrām...
Daudzveidība! Vienīgi žēl, ka dienas tādas paīsas, darbdienās ne vienmēr izdodas pacelt acis, lai to visu redzētu un novērtētu. Bet vakari - vakari ir piemēroti, lai piepildītu dvēseli: ar labu mūziku, filmu, grāmatu, nesteidzīgām sarunām draugu vai ģimenes lokā. Vai arī ar tām gudrībām, kas izlasāmas jaunajā Doctus numurā.
Rudens Latvijā ir skaists - ar dzeltenām lapām, sarmotu zāli un bezgala augstām, zilām debesīm ar gājputniem tajās. Un reizēm ar izspūrušiem lietus mākoņiem, ar vētrām... Daudzveidība! Vienīgi žēl, ka dienas tādas paīsas, darbdienās ne vienmēr izdodas pacelt acis, lai to visu redzētu un novērtētu. Bet vakari - vakari ir piemēroti, lai piepildītu dvēseli: ar labu mūziku, filmu, grāmatu, nesteidzīgām sarunām draugu vai ģimenes lokā. Vai arī ar tām gudrībām, kas izlasāmas jaunajā Doctus numurā.
Un tā - omulīgs stūrītis mājā (bet varbūt klīnikā, doktorātā, aptiekā?), tējas krūze (ar medus karotīti tajā) pa rokai, žurnāls priekšā. Un viss notiek... Žurnālā rakstu daudz, noderīgas, pārdomu vērtas informācijas arī daudz. Taukainā hepatoze, plaušu sīkšūnu vēzis ar neiroendokrīnu aktivitāti, hroniskas diarejas diferenciāldiagnostiskie aspekti... Lasot šos materiālus, rodas pārdomas par paša cilvēka vēlēšanos (vai drīzāk nevēlēšanos) rūpēties par savu veselību.
Šķidra vēdera izeja jau sen ir biežs ģimenes ārsta un arī gastroenterologa apmeklējuma iemesls. Pēc literatūras datiem, hroniskas caurejas izplatība gados veciem cilvēkiem ir 7% un 14%. Hroniskas diarejas gadījumā veiksmīgas ārstēšanas pamatā ir cēloņa identificēšana. Rakstā apkopota informācija gan par biežākiem, gan arī retāk identificētiem hroniskas caurejas cēloņiem un taktiku pacientiem ar hronisku caureju.
Gados veci cilvēki ir lielākie zāļu patērētāji, jo ar gadiem pieaug saslimšanu daudzums, mazinās organisma aizsargspējas, bet uz šā fona zāļu lietošana kļūst problemātiskāka. Zāļu lietošanu lielā mērā ietekmē arī sociālie apstākļi, slimnieka psihiskais stāvoklis, taču noteicošais faktors ir ar vecumu saistītās izmaiņas organismā, kas nosaka preparātu farmakokinētikas un farmakodinamikas izmaiņas. Šajā rakstā aktualizētas šīs īpatnības, kas noderēs kolēģiem praksē.
Arteriālā hipertensija līdz ar koronāro sirds slimību ir biežākā sirds-asinsvadu slimība. Arteriālās hipertensijasizplatība progresīvi palielinās, cilvēkiem novecojot. Izplatība pasaules iedzīvotāju vidū ir aptuveni 25%, bet vecumā no 50 līdz 65 gadiem tā jau pārsniedz 50%, bet pēc 65 gadu vecuma sasniedz 65%. Framinghemas pētījumā hipertensija pēc 55 gadu vecuma attīstījās 90% pacientu, kuriem līdz tam asinsspiediens bija normāls.
Pēdējo pētījumu rezultāti liecina, ka līdz šim valdošais priekšstats par ādas barjeru kā inertu un nemainīgu lielumu gan veseliem indivīdiem, gan atopiskā dermatīta slimniekiem ir novecojis. Ādas raga slānis nav tikai pārragotu un nedzīvu šūnu slānis, bet gan veic ārkārtīgi būtiskas funkcijas: nodrošina ādas caurlaidību, darbojas kā mehāniska aizsargbarjera, piedalās imunoloģiskajos procesos, nodrošina aizsardzību pret alergēniem un citiem kontaktkairinātājiem, aizsardzību pret UV stariem, sensorās funkcijas, termālu aizsardzību un ierosina imūno atbildi.
Oktobra numurā aizsākām rakstu par endokrīnajām arteriālajām hipertensijām, par kurām runājot, galvenā vieta atvēlēta trim endokrīnajām slimībām: feohromocitomai, primāram hiperaldosteronismam un Kušinga sindromam. Pagājušā numurā varējāt lasīt par primāru hiperaldosteronismu, kā arī tādām mazāk iztirzātām endokrīnām slimībām, kas tāpat veicina asinsspiediena paaugstināšanos, proti, vairogdziedzera hipo- vai hiperfunkciju, primāru hiperparatireoīdismu, akromegāliju. Šajā numurā par – Kušinga sindromu.
Aknas ir centrālais metaboliskais orgāns mūsu organismā, tās strādā kā maza ķīmiska rūpnīca, producē praktiski visus proteīnus un arī holesterolu. Aknas krāj enerģiju un vitamīnus un izdala tos pēc vajadzības, strādā kā filtrs, izvadot nevēlamus produktus no asinsrites (medikamentus, pārtikas produktus, alkoholu). Tās ir ļoti jutīgas pret alkohola toksisko iedarbību. Ilgstošas alkohola lietošanas dēļ aknās rodas smagas pārmaiņas: aknu taukainā hepatoze, iekaisums un ciroze. Tomēr ne tikai alkohola lietošanas dēļ attīstās taukainā hepatoze.
Sīkšūnu plaušu vēzis no visiem plaušu audzējiem visvairāk (98%) ir saistīts ar smēķēšanu. Tas izraisa 25% no visiem plaušu vēža nāves gadījumiem, lai gan saslimstība ir apmēram 15% no visiem plaušu ļaundabīgajiem audzējiem. V. Pīrāgs: “Protams, lielākoties pacients pats ir vainīgs, ka sīkšūnu vēzis ir attīstījies. Tāpēc mums allaž smēķētājiem jāatgādina, ka smēķēšana ir ne tikai ētisks netikums, bet arī viena no visbīstamākajām cilvēku ieražām, kādas vien zināmas.”
Sāpes, iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra ir cilvēka un augsti attīstītu dzīvnieku pavadoņi mūža garumā. Šie simptomi ir cieši saistīti. Diklofenaks ir feniletiķskābes atvasinājums, sintezēts 1965. gadā. Vairāk nekā 40 izpētes un lietošanas pieredzes gadi ļauj to objektīvi izvērtēt.
Divas dienas pirms nozīmīgas dzimšanas daktere Vītola apprecējās! Otrreiz. Sāpes pēc pirmā vīra zaudēšanas bija pierimušas. Bet galvenais – zinīgi draugi palīdzēja saprast, ka dzīve turpinās, ka tai jāturpinās. Īpaši tik vitālam un darbīgam cilvēkam, kāda ir Vidrižu doktorāta ģimenes ārste Edīte Vītola. Savā pirmajā un vienīgajā darba vietā. Ar kuplu pacientu skaitu, meitām Ievu un Līgu un mazmeitu Unu, kas dzimšanas datumā pamanījusies uz visiem laikiem ierakstīt zīmīgo 090909 jeb 2009. gada 9. septembri.
Klīniskās vadlīnijas nav rallija leģenda, kas stūrmanim precīzi pasaka priekšā, kā braukt. Drīzāk ne pārāk smalka mēroga karte, kas palīdz orientēties konkrētas patoloģijas diagnostikā un ārstniecībā. Arvien vairāk domājot par to, ko varamatļauties un ko ne, arī par ārstniecību tiek runāts ne vairs kā par mākslu, bet kontrolējamu sistēmu, kurai jānodrošina palīdzība pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Kā to izdarīt? Vai klīniskajām vadlīnijām jāpiešķir ekonomiskā dimensija? Vai arī tām ir sava vieta un līdztekus jālemj par standartiem medicīnā?
Vidzemes slimnīcas neiroloģes SANDRAS VESTERMANES dzīvoklī daudzstāvu plauktos neregulārus rakstus veido gleznu sāni. Dažādas tehnikas, dažādi lielumi un dažādi vecumi. Bet viena tēma. Dzīve.
Eiropas Radiologu asociācija (ESR) šā gada oktobrī Rīgā rīkoja kongresu Mangement in Radiology (MIR). Katru gadu ESR organizē kongresu dažādās Eiropas valstīs, uzaicinot par lektoriem vadošos pasaules radiologus, lielāko medicīnas iestāžu vadītājus un veselības aprūpes organizatorus. Doctus uz sarunu aicināja MIR vadītāju dr. Nicola Strickland (Lielbritānija) un Latvijas Radiologu asociācijas viceprezidenti dr. Māru Epermani.
Atbild Latvijas Farmaceitu biedrības prezidents AIGARS ENIŅŠ
Pārmaiņas ir ne tikai vadāmas, bet tās ir jāparedz un jāapsteidz. Šī doma pieder ievērojamam vadību speciālistam Peter Drucker, kuram divdesmit gadus bija sava sleja izdevumā Wall Street Journal. Arī Doctus allaž vadījies pēc šā principa – tāpēc iepriekšējā numurā varējāt lasīt tematisko pielikumu par mutes veselību, bet šomēnes turat rokās Doctus, kas ielecis mazliet citā vizuālā noformējumā, Doctus, kuram ir svarīgi, kādu to grib redzēt lasītājs.
