ANTONS SKUTELIS, Dr. med., farmakologs, Rīgas Stradiņa universitātes asoc. profesors
Ārsta profesija līdzinās drēbnieka profesijai. Kādam kaut kas jāsašuj, jānostiprina veselības irstošās vīles, vēl citam jāpalīdz piemeklēt veselīgs dzīvesveids.
Sanāk darboties gan ar adatu un diegu, gan šķērēm, un tas jādara ar mēru - ne tikai īstās zāles, bet arī pareizā deva. Mēdz teikt: "Mode mainās, klasika paliek." Tā ir arī medicīnā. Žurnāls Doctus palīdz orientēties mūžīgi mainīgajā medicīnas pasaulē.
Te rodami raksti par klasiskām nepārejošām vērtībām (lasiet par sāpēm plecos, uzsverot tieši diferenciāldiagnozes reimatologa praksē) un jaunākajām atziņām, un medicīnas zinātnes tendencēm (lasiet par sirds asinsvadu atjaunošanu, kā arī arteriālās hipertensijas jaunajām vadlīnijām), kas palīdz darīt cilvēka dzīvi skaistāku, priecīgāku un laimīgāku. Pārlasot žurnālu, redzu, kā izauguši mani bijušie studenti, ar interesi lasu viņu rakstus. Daudz gaišu brīžu sagādā intervijas un raksti par kolēģu vaļasprieku, kas mudina arī pašam vēl neļauties saulrieta gadu laiskumam.
Metāla stenta implantācija aterosklerotiski sašaurinātā asinsvada segmentā kopā ar modernu farmakoloģisku terapiju ir koronāro artēriju slimības mūsdienīgas ārstēšanas pamats. Vācu kardiologs Andreas Gruentzig 1977. gada septembrī pirmo reizi veica koronāro balonangioplastiju, kas bija revolucionārs notikums: koronārā revaskularizācija cilvēkam pirmo reizi tika veikta bez ķirurģiskas operācijas un mākslīgās asinsrites.
Astma skar apmēram 300 miljonus cilvēku, tā ir biežākā hroniskā elpceļu slimība bērnu vecumā. Pašreiz valda uzskats, ka astma attīstās, mijiedarbojoties gēnu un vides faktoriem. Iespējams, ka mijiedarbība sākas jau grūtniecības laikā un zīdaiņa periodā, kad dažādu faktoru ietekmē mainās imunitātes nobriešanas process, kas veicina astmas attīstības risku.
Sezonālās temperatūras svārstības, uzturs, insolācija, ikdienas ieradumi būtiski ietekmē fizioloģisko procesu norisi ādā. Mūsu mērķis ir analizēt, kādas ir vesela cilvēka ādas īpašības ziemā, un sniegt rekomendācijas attiecīgai ādas kopšanai.
Hipertensija ir viena no biežākajām hroniskajām slimībām ambulatorās aprūpes ārstu praksē. Augsts asinsspiediens ir neatkarīgs riska faktors nozīmīgiem kardiovaskulāriem notikumiem (insults, miokarda infarkts, pēkšņa nāve u.c.). Tas attiecas uz visu vecumu un abu dzimumu indivīdiem, līdz ar to pazemināt paaugstinātu asinsspiedienu ir ļoti būtiski.
Pēdējos 50 gados glaukomas definīcija mainījusies par gandrīz 180°. Pašreiz uzskata, ka glaukoma ir optiska neiropātija, ko raksturo tīklenes ganglionāro šūnu (RGC) un to aksonu progresējošs zudums. Tas rada neatgriezeniskas izmaiņas redzes nerva diskā un attiecīgi — izmaiņas redzes laukā.
2. tipa cukura diabēta sastopamība pēdējos gados strauji palielinās visā pasaulē. Un nākamajos 25 gados pacientu skaits, kas slimo ar 2. tipa cukura diabētu (CD), būs divas reizes lielāks, nekā tas ir tagad, tātad ievērojami palielināsies slimības un komplikāciju ārstēšanas izmaksas. [1] Izmantojot pašreizējos medikamentus, diabēta ārstēšanas vadlīnijās minētos mērķus izdodas uzlabot tikai 50–70% slimnieku.
Pēdējos 20 gados esam pieredzējuši zīdaiņu barošanas principu maiņu. Rakstā sniegsim ieskatu Eiropas Pediatru gastroenterologu asociācijas izstrādātajās vadlīnijās par zīdaiņu barošanu, vairāk pievēršot uzmanību rekomendācijām, kas vēl nav pieņemtas Latvijas ārstu/bērnu vecāku vidū.
Pēdējos 20 gados biozāļu izmantošana gājusi plašumā, tie veido vairāk nekā 40% no visiem medikamentiem ar būtiski strauju pieauguma tendenci tieši pēdējos gados. Biozāļu un biolīdzinieku tēma žurnālā Doctus jau iepriekš skatīta vairākos rakstos. Šoreiz skatījums cits — par atšķirībām starp dažādām biozālēm un iespēju tās “uztjūnēt” jeb uzlabot.
Šo divu klīnisko gadījumu apraksta mērķis ir detalizēti atspoguļot sāpes plecos ar kustību ierobežojumiem, uzsverot tieši diferenciāldiagnozes reimatologa praksē, kā arī akcentēt pacienta stāsta nozīmi diagnozes precizēšanā un US nozīmi mīksto audu reimatisma noteikšanā (bursīts, tendinīts).
5–9% pacientu ar aktīnisko keratozi (AK) dzīves laikā var attīstīties plakanšūnu ādas vēzis. Pēc jaunāko pētījumu datiem AK tiek uzskatīta par plakanšūnu ādas vēža in situ stadiju. Lai novērstu šo vēždraudes risku, pacienti jāārstē savlaicīgi un adekvāti.
Lakricas sakne Radix Glycyrrhizae (Radix Liquiritiae) tautas medicīnā pazīstama jau pirms mūsu ēras senajā Ēģiptē, bet fitoterapijā to izmanto vēl šodien. Tās kompleksajā sastāvā ir saponīni (galvenokārt glicirizīns), izoflavonoīdi (piem., glabridīns, glabrēns), kumarīni un daudz citu savienojumu. Lakricas nosaukums “saldā sakne” cēlies no glicirizīna tās sastāvā, kas ir daudzkārt saldāks par cukuru.
“Viņš jaunajiem kolēģiem ļauj darboties un tā taktiski, neuzkrītoši piebremzē, ja grasies darīt ko nepareizu. Kopā ar viņu jūties droši kā aiz mūra,” — tā vienu no saviem skolotājiem raksturo gados jauna, bet jau atzīta daktere. Dzīvē viss ir gadījuma varā — saka viņš pats — bērnu ķirurgs onkologs JĀNIS KRASTS.
Otrā, trešā, papildu un apakšspecialitāte... — Latvijā netrūkst ārstu, kas apguvuši un praktizē vairākās, turklāt gana atšķirīgās medicīnas nozarēs. Ģimenes ārsts, kas sertificēts arī pediatrijā vai narkoloģijā, veic ultrasonogrāfijas vai elektrokardiogrāfijas izmeklējumus. Nervu un acu slimību ārsts, gastroenterologs un dietologs. Izvēļu kombinācijas dažādas.
Kāda ir prakse — kas pamudina un motivē apgūt un strādāt nozarē līdzās savai pamatspecialitātei? Divu ārstu stāsti par to, kā otra specialitāte ļauj palūkoties uz pacientu.
Ventspilniekam RINGOLDAM JAUNBELZĒJAM ir liela profesionālā slodze. Viņš ir ne tikai doktorāta “Elite” valdes priekšsēdētājs un ģimenes ārsts, bet arī internists Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā un arodslimību ārsts Ventspils poliklīnikā. Ārēji mierīgais ārsts izvēlas visnotaļ ekstrēmu atpūtu.
Gada sākumā vairāki Latvijas zinātniskie institūti bija sašutuši par starptautisko izvērtējumu, ko IZM organizēja sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes sekretariātu. Par šo jautājumu un vēl šo to saistībā ar zinātni jautājām Latvijas Universitātes rektoram prof. Mārcim Auziņam.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārkārtas sapulcē apstiprināts jauns slimnīcas valdes sastāvs.
INESE KAUPERE, Nacionālā Veselības dienesta Zāļu un medicīnas ierīču departamenta direktore. Valsts pārvaldē strādā kopš 1994. gada, zāļu kompensācijas jomā — kopš 1999. gada.
Martā, kad pasaulē atzīmē Starptautisko sieviešu dienu, statistikas līknes rāda, ka medicīna pamazām kļūst arvien “sievišķīgāka”.
