Raimonda Karls, dermatologs, LU Rezidentūras programmas “Dermatoloģija” vadītājs
“Ikdienā, strādājot ar pacientiem, kas manā kabinetā ierodas ar vēlmi noskaidrot kāda jaunveidojuma dabu, jāsaskaras ar viņu bailēm un trauksmi par veidojuma dabu — labs, slikts, bīstams, nav bīstams, ņemt nost vai atstāt. Tāpēc bija interesanti izlasīt sagatavoto materiālu par trauksmi: kā to atpazīt un saprast, kādi fizioloģiskie un bioķīmiskie procesi to rada. Atcerēsimies — tā ir daļa no evolucionāra adaptācijas mehānisma, kas nodrošina adekvātu reakciju uz bīstamām situācijām un izvairīšanos no tām. Ārstēšanas process ir ilgs un komplicēts, bet nereti pietiek cilvēkam pateikt: tas veidojums uz jūsu ādas nav melanoma, guliet mierīgi!”
“Man kā dermatologam ļoti interesants ir kolēģu reimatologu raksts par locītavu sāpēm jaunam cilvēkam. Pacients ar psoriātisko artrītu vai podagru nav rets viesis dermatologa kabinetā — gan ar aktīvu, gan bez aktīvas psoriāzes klīniskās ainas uz ādas. Locītavu izmeklēšana, laboratoriskie un radioloģiskie izmeklējumi: kad kurus lietot, iespējamā ārstēšana un kad meklēt padomu pie kolēģiem reimatologiem.”
“Protams, ārsta darbs nav iespējams bez smaida, bez humora, kaut daudziem mūsu humors šķiet itin melns. Pasmaidīt par savu uzvārdu un izstāstīt ar to saistītos atgadījumus rakstā “Uzvārdi ar vēsturi un stāstu”. Arī es kādreiz ar smaidu pastāstīšu par sava uzvārda gaitām pacientu izpildījumā — Kārlis, Kārlēns, Karlsons un pat Dons Karloss...”
Labs miegs ir viens no dzīves kvalitātes rādītājiem. Nav iedomājama veiksmīga un produktīva darba diena, ja nakts pavadīta, cenšoties nogulēt līdz rīta modinātājam bez skatīšanās griestos divos naktī. Speciālistam, kas konsultē par miega traucējumiem, jābūt īpaši uzmanīgam un vērīgam. Pacienta sūdzības par sliktu miegu var saistīt gan ar somatisku cēloni, gan mentālās veselības traucējumiem.
Kad kabinetā pie ārsta ierodas jauns cilvēks ar sūdzībām par sāpēm locītavās, fizikālā izmeklēšanā jākonstatē, vai šajās locītavās ir sinovīts (pietūkums, palpatori sāpīgums, lokāla paaugstinātas temperatūras reakcija, iespējams apsārtums un/vai funkcijas ierobežojums) vai arī būtisku patoloģiju nav.
Sirds mazspēja (SM) ir arvien straujāk pieaugoša visas sabiedrības veselības problēma, ar ko ikdienā saskaras praktiski visu specialitāšu ārsti. Pētījumos pierādīts, ka 40 gadu vecumā risks tās attīstībai ir vienam no pieciem. Raksta mērķis nav aptvert visu, kas saistīts ar SM, bet nedaudz kliedēt mītus un maldus, kas uzklausīti, ārstējot pacientus ar SM.
Minerālvielas cilvēka organismā ir svarīgs un neaizstājams komponents normālai attīstībai un fizioloģisko procesu darbībai. Kaut arī minerālvielas iespējams nodrošināt ar sabalansētu uzturu, ir daudzi citi iemesli, kuru dēļ var rasties minerālvielu deficīts. Rakstā apkopoti biežākie šā deficīta iemesli un risinājumi.
Jau vairākus gadus maijā speciālisti visā pasaulē pievērš uzmanību ādas ļaundabīgu veidojumu aktualitātei. Apmēram 85 % melanomas gadījumu saistīti ar hronisku ekspozīciju UV stariem. Lai gan cilvēku zināšanas par aizsargkrēmu lietošanu un citiem profilaktiskiem pasākumiem ir samērā labas, diemžēl realitātē noteikumus ievēro retais.
Dedzinošas mutes sindroms (DMS) ir stāvoklis, kad pacients jūt dedzināšanu vai dizestēziju mutes dobumā, kura atkārtojas vairāk nekā divas stundas dienā ilgāk nekā trīs mēnešus bez klīniski redzamiem gļotādas bojājumiem. [8]
Ar trauksmi saistītie traucējumi ir biežākie psihiskie traucējumi vispārējā populācijā, un trauksmes klīniskās izpausmes pavada daudzas citas somatiskas patoloģijas. Pēc PVO datiem 2015. gadā pasaulē no trauksmes cieta 3,6 % — 264 miljoni cilvēku! Latvijā 2015. gadā no trauksmes cieta 3,2 % no populācijas, no depresijas — 4,9 %. [1]
Klīniskā gadījumā apskats pie mums atceļojis no Cīrihes un stāsta par retu patoloģiju, kas sastopama tikai pāris cilvēkiem uz miljonu iedzīvotāju. Secinājums — divas galvas gudrākas par vienu, tāpēc sarežģītus gadījumus vienmēr ieteicams apspriest ar kādu pieredzējušu kolēģi.
Dr. VALDIS MIGLĀNS ir pieredzējis otorinolaringologs ar vairāk nekā 30 darba gadu stāžu. Lielāko daļu no tiem viņš nostrādājis Paula Stradiņa slimnīcas Otorinolaringoloģijas klīnikā, kur īpaši pievērsies deguna blakusdobumu slimībām, kļūdams par atzītu speciālistu šajā jomā. Bet nu jau kādu laiku viņš strādā privātā klīnikā Headline. Kaut darba vide un slodze atšķiras, galvenais vienojošais elements privātai un valsts ārstniecības iestādei ir nemainīgs — pacients.
Viņi visi ir pacientu ļoti cienīti un mīlēti ārsti, kas savu darbu dara pēc labākās sirdsapziņas. Dakteru ikdiena nav iedomājama bez jokiem. Šoreiz — par stāstiem, kas radušies saistībā ar uzvārdiem.
