Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt
Žurnāls
Skatīt visus

Maijs 2008

Jānis Šavlovskis, Latvijas Universitāte, P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, 3. gada radioloģijas rezidents

PAR MAIJA NUMURU

Esmu rezidents, tāpēc manu uzmanību šajā Doctus numurā īpaši piesaistīja raksts par rezidentu apmācības problēmām – tā vien gribējās iesaistīties diskusijā... Ļoti vērtīgs raksts gan tiem, kuri domā saistīt dzīvi ar medicīnu, gan tiem, kuri beidz līdzdiploma izglītības studijas un risina dilemmu par rezidentūras programmas virzienu. Šajā jautājumā, manuprāt, viens no svarīgākajiem punktiem ir augstskolas izvēle. Mans viedoklis – katrai universitātei ir sava atšķirīga filozofija.

Jānis Šavlovskis, 3. gada radioloģijas rezidents, Latvijas Universitāte, P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca: Nav labas vai sliktas universitātes. Vienkārši tiem, kuri vēlas mācīties medicīnu, labāk der Latvijas Universitāte, bet tiem, kuri vēlas tikt iemācīti - Rīgas Stradiņa universitāte. Ja izvēlas nepareizo universitāti, paradās raksturīgās sūdzības. Tie, kas nemāk lietderīgi izmantot LU liberālo atmosfēru, sūdzas par bardaku, bet RSU studenti, kas mēģina paši izvelēties sev svarīgās lekcijas - par augstskolā valdošo diktatūru. Zinu rezidentus, kuri mācību laikā ir mainījuši augstskolas - abējādi. Lielākoties pēc šīs maiņas viņi bija apmierināti, jo sākotnēji bija izvēlējušies sev nepiemērotu mācību modeli.

Runājot par rezidentūras mācībām, manuprāt, nav tik drūmi, kā varētu šķist. Nezinu, kā ir citviet, bet P. Stradiņa slimnīcā interneta pieslēgums ir pieejams ļoti plaši - es šobrīd nevaru iedomāties mācību procesu bez interneta! Ja kaut ko nezinu, vai šaubos, prasu google. Ja tas nezina, jautāju kolēģiem vai meklēju grāmatās. Ārsti ar ļoti retiem izņēmumiem ir priecīgi par rezidentu jautājumiem, īpaši - teorētiskiem. Un to var saprast, jo sertificēts ārsts ir augstākā instance - viņu nevar piespiest mācīt, no viņa pašam jāmācās. Tiem, kas to saprot, mācīties rezidentūrā, manuprāt, ir daudz vieglāk un interesantāk.

Kaut arī mācīties laikā, kad paradās pavasara saule, ir arvien sarežģītāk...

P.S. Vēl Doctus šomēnes atgādina – ziedputekšņu sezona ir klāt; sirds un asinsvadu slimības nezaudē aktualitāti. Uzmanību arī jaunam radioloģijas izmeklējumam – virtuālajai kolonoskopijai un amerikāņu seriāla cienīgam diagnostiski sarežģītam klīniskajam gadījumam!

Portālā pieejamie raksti no šī numura:

Melanoma. Agrīnas diagnostikas ietekme uz slimības prognozi

Melanoma sastāda tikai 4% no visiem ādas vēžiem [1], bet, salīdzinot ar citiem ļaundabīgajiem ādas audzējiem, ir visbiežākais nāves cēlonis visā pasaulē. Tas ir iemesls 90% ar ādas audzējiem saistītu nāves gadījumu. Pēc vispasaules datiem 2002. gadā ir reģistrēti 160 000 jauni melanomas gadījumi un 41 000 no tiem sastāda melanomas izraisītie nāves gadījumi. Šīs slimības biežums visā pasaulē turpina pieaugt daudz straujāk nekā citu ādas audzēju biežums. Latvijā saslimstība ar melanomu 2002. gadā bija 4,5 gadījumi uz 100 000 vīriešu un 8,7 – uz 100 000 sieviešu. Katru gadu Latvijā tiek reģistrēti apmēram 170 jauni gadījumi, un saslimstībai ar melanomu joprojām ir vērojama tendence pieaugt.

I. Čēma, D. Pjanova, K. Azarjana

Virtuālā kolonoskopija

Datortehnoloģijas mūsu pasauli pēdējo gadu desmitu laikā ir būtiski mainījušas. Ik dienu dzirdam par tādām novitātēm kā virtuālā pasaule, virtuālās spēles, virtuālā sarakste, virtuālās konferences, un tagad ir iespējama arī virtuāla dobu orgānu izmeklēšana. Šajā apskatā pievērsīsimies jaunam radioloģiskam izmeklējumam – virtuālajai kolonoskopijai – kas kļūst aizvien pieejamāks arī Latvijā. Kādos gadījumos piedāvāt pacientam šo izmeklējumu, kādas ir tā priekšrocības un trūkumi un – kāda ir šīs metodes pieejamība?

M. Kalniņa, A. Kratovska, I. Eņģele, L. Zvaigzne

Ārstniecības augi – drošākās un efektīvākās zāles?

Neraugoties uz mūsdienu medicīnas sasniegumiem, sabiedrības interese par alternatīvām ārstniecības metodēm un ārstniecības līdzekļiem nav zudusi. Tieši otrādi – pēdējā laikā tā pat pieaug. Šajā jomā īpaši nozīmīgu vietu ieņem ārstniecības augi. Cilvēku attieksme pret tiem ir dažāda – vieni vērtē kā absolūti nekaitīgus, ar kuriem nekādu ļaunumu nodarīt nevar, un tātad var lietot pavisam droši, bez jebkādas piesardzības. Citi tos uzskata par sava veida placebo – efekts būs, ja vien tam ticēs. Vēl citi pauž viedokli – tās ir drošākās un efektīvākās zāles, teju universālas visu slimību ārstēšanai. Taču ārstniecības augu, tāpat kā citu ārstniecības līdzekļu, izmantošanā ir savs iespēju loks un robežas, ko vajadzētu apzināties un novērtēt. Kur tad ir robeža starp iedomāto un reālo ieguvumu? Kā jau parasti – kaut kur pa vidu.

V. Eniņa, V. Īriste

Vai protam barot bērnus?

Vēsturiski galvenais uztura ieteikumu mērķis bija nodrošināt augošo bērna organismu ar nepieciešamajām vielām, lai novērstu deficīta stāvokļus un slimības, kas ar tiem saistās. Mūsdienīgas uztura rekomendācijas domātas labas veselības nodrošināšanai un hronisku slimību profilaksei dzīves garumā. Tā kā visa pamatā ir labs uzturs, uzdevu sev jautājumu: vai mēs protam pabarot agrīna vecuma bērnu un ieteikt pareizāko ēdienu atbilstoši individuālām īpatnībām? Grūti. Piedāvāju dažas jaunākās rekomendācijas par papildu uztura lietošanas uzsākšanu zīdaiņiem.

I. Eglīte

Angiotensīna receptoru blokatori ne tikai pazemina arteriālo asinsspiedienu

Kardiovaskulārā mirstība pasaulē ieņem pirmo vietu. Eiropā no kardiovaskulārām slimībām mirst 4,3 miljoni cilvēku, Eiropas Savienībā – vairāk par diviem miljoniem, kas ir 48% no visām nāvēm Eiropā un 42% Eiropas Savienībā. Galvenie mirstības iemesli ir arteriālā hipertensija un koronārā sirds slimība (pasaulē arteriālās hipertensijas slimnieku skaits jau sasniedz miljardu, no kuriem 64,9% netiek ārstēti). [1] Sevišķi fatāla ir šo slimību kombinācija ar 2. tipa cukura diabētu. Eiropā ar diabētu slimo 48 miljoni, Eiropas Savienībā – 23 miljoni pieaugušo. Šo slimību prevalence turpina augt, neraugoties uz panākumiem to ārstēšanā un preventīviem pasākumiem attiecībā uz smēķēšanu, aptaukošanos, mazkustīgu dzīves veidu, neveselīgu pārtiku, psihoemocionālu stresu un citiem riska faktoriem. Gan arteriālās hipertensijas, gan koronārās sirds slimības patoģenēzē viens no svarīgākajiem riska faktoriem ir angiotensīns II.

J. Lācis

Ziedēj’ pļava, ziedēj’ nora. Aeroalergēni

Gaiss ap mums ir unikāla vide. Diemžēl to, tāpat kā visu mūsdienu pasauli, skar negatīvas tendences. Gaisa piesārņojuma avoti ir daudzpusīgi: auto, biomasu sadegšana (t. sk. malkas apkure), augi, dzīvnieki, ķīmiskas substances. Pie mums tiem, kas ir brīvi no alerģijām, maijs ir viens no burvīgākajiem pavasara mēnešiem. Tomēr Eiropas populācijā pēdējo 30 gadu laikā sensitizācija pret ziedputekšņiem ir dubultojusies, ziedputekšņu sezona ir pagarinājusies par 10-11 dienām... Kamēr turpmākajās lappusēs pievērsīsimies galvenokārt šim aspektam, jāatzīmē, ka ziedputekšņi nav vienīgais inhalējamo alergēnu veids, tāpat kā alerģiskas reakcijas ir tikai viens no gaisa piesārņojuma radītajiem efektiem.

G. Dansone

Pacients ar ģeneralizētu, komplicētu sepsi

Diagnostiski sarežģītais slimības gadījums demonstrē, ka bez pārliecinošas morfoloģiskas atrades, balstīta tikai uz radioloģisko un klīnisko ainu, audzēja diagnoze var būt pārsteidzīga. Publikācijas mērķis ir parādīt komplicētu netipisku slimības gaitu, kas noritēja dažādos stacionāros un nodaļās, grūtības slimības diagnostikā un ilgstošu daudzveidīgu ārstēšanu.

U. Dumpis, K. Ducena, S. Lugovska

Sapnis par labu rezidentūru

No kā atkarīgs, cik labs izaugs jaunais ārsts? No rezidentūras organizācijas, likumdošanas. No subjektīvas attieksmes, izpratnes, kas var būt gan uzmundrinoša, iedrošinoša, gan pārliecību nestiprinoša. No skolotāju profesionalitātes. No paša varēšanas un gribēšanas. It kā vienkārši. Taču, uzrunājot rezidentus un rezidentūras realizētājus, tas itin nemaz vairs nešķiet vienkārši.

D. Ričika

Eiropas Parlaments vienojas cīņai pret vēzi

„Rezolūcija Par cīņu pret vēzi paplašinātajā Eiropas Savienībā, ko Eiropas Parlaments aprīlī gandrīz vienbalsīgi pieņēma, ir kā karogs, ar kuru nevalstiskās organizācijas, asociācijas var doties uz atbildīgajām valsts institūcijām, lai prasītu uzlabot situāciju,” teic tās autors Eiropas Parlamenta deputāts, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komitejas Veselības darba grupas priekšsēdis GEORGS ANDREJEVS.

D. Ričika

Saudzēt sevi – citiem... Radioloģe Māra Epermane

Ir daudz labu ārstu dziedinātāju, vienas nozares speciālistu, ārstu zinātnieku, ārstu pedagogu, organizatoru... Ārste radioloģe MĀRA EPERMANE apvienojusi sevī visus šos darbības virzienus, un turklāt viņa ir arī lieliska stratēģe, projektētāja, plānotāja. Kolēģi saka: „Ja katrā ārstniecības nozarē mums būtu pa vienai Mārai Epermanei, medicīnas problēmas Latvijā jau būtu atrisinātas.”

Doctus

Uzkāpt Everestā...

Ikviens, pārlūkojot sava darba mūža anamnēzi, noteikti atrastu ne vienu vien situāciju, ko nevar aizmirst, jo tā bijusi kā izaicinājums profesionālajai varēšanai. Rets, neparasts klīniskais gadījums, kurā latiņa pacelta augstāk nekā ierasts, operācija, ko līdz šim kolēģi Latvijā nav veikuši, pamācošas vai pat kuriozas tikšanās un sarunas ar pacientiem. Šādi gadījumi ne tikai bagātina pieredzi, bet atstāj arī daudz jautājumu: kādas ir medicīnas un ārsta iespēju robežas, kā tie izmaina ārstu, vai kādā brīdī var nepietikt spēka, vai tiem var sagatavoties? Par to arī trīs stāsti.

B. Vahere

Sulu mēneša pārdomas

Priekšlikumi, kā izskaust aploksnes, Veselības ministrijas darba grupai ministra Ivara Eglīša galdā bija jāceļ 31. martā. Bez skaļām diskusijām publiskajā telpā (starp citu, vai jūs šos priekšlikumus vispār pamanījāt?) tas ir noticis. Pateicību lieta, kas tiek uzturēta karsta jau gada garumā, sāk atgādināt izspiestu citronu, ko vēl izmisīgi spiež viena, otrā, trešā darba grupa, viens, otrs ministrs...

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U