PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Jūnijs 2010

Dr. Mārtiņš Malzubris, traumatoloģijas-ortopēdijas rezidents, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca RAKUS, klīnika Linezers, Brūču klīnika

PAR JŪNIJA NUMURU

Jāatzīstas, ka saspringtajā darba ritmā medicīnas žurnālus latviešu valodā neiznāk lasīt tik bieži, cik gribētu.

Kad ir nepieciešamība pēc jaunākajiem pētījumiem, vadlīnijām vai nebijušiem klīniskiem gadījumiem, mēs parasti meklējam informāciju katrs savas specialitātes vadošajos žurnālos, kuru pasaulē ir ne mazums. Tāpēc biju priecīgs pēc nelielas pauzes lasīt par medicīnu latviski. Un, manuprāt, uzzinātais tomēr ir atšķirīgs no tā, ko gūstam katrs savas specialitātes žurnālos.

Pirmkārt, tas ir zināšanu plašums. Kur vēl citur es lasītu par retu klīnisku gadījumu – aknu tuberkulozi vai kāju tūsku klīnisko klasifikāciju, etioloģiju un taktiku! Vai ortopēdijas žurnālos? Diez vai! Es pilnībā pievienojos visiem zināmajam teicienam, ka “ārstam jāārstē pacients, nevis slimība”, tātad arī jāzina vairāk nekā tikai savas specializācijas robežās. Un Doctus dod mums šo iespēju. Otrkārt, tas ir iedvesmas avots. Ar vislielāko aizrautību lasīju tieši intervijas – ar Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas direktoru Vitoldu Jurkeviču un Amerikas paramediķi Viktoru Rozenbergu. Šo cilvēku ceļš uz medicīnu, panākumiem bagātā darbošanās tajā un interesantie gadījumu pārstāsti dod iedvesmu aizrautīgi nodoties medicīnai. Domāt, ko varu izdarīt labāk, analizēt sevi. Domāju, katrs no mums šajā žurnāla numurā atradīs savus “pirmkārt” un “otrkārt” un no katra raksta iegūs ko jaunu un paliekošu!

Portālā pieejamie raksti no šī numura:

Plaušu funkcijas pārmaiņas dzīves laikā un nāves risks

Pēdējos gados lielu interesi izraisa dažādu kopsakarību meklēšana starp atšķirīgām internās medicīnas nozarēm. Šajā rakstā aplūkotas plaušu funkcijas pārmaiņu likumsakarības dzīves laikā no agras bērnības līdz sirmam vecumam, smēķēšanas un slimību ietekme uz plaušu funkcijas raksturlielumiem, elpceļu funkcijas un sistēmiskā iekaisuma ietekme uz sirds-asinsvadu slimību un nāves risku, kā arī pievērsta uzmanība iespējām attiecībā uz šobrīd pieejamiem līdzekļiem risku samazināt.

M. Bukovskis

Vai 2. tipa cukura diabēta terapija drīkst būt “agresīva”?

Visbiežākais nāves iemesls 2. tipa cukura diabēta pacientiem ir koronārā sirds slimība. Svarīgi apzināties, ka glikozes līmeņa un arteriālā asinsspiediena kompensācijas rādītājiem nav spēkā likums “jo zemāk, jo labāk”. Pēdējo gadu cukura diabēta pētījumi atklāj jaunas atbildes uz jautājumiem, cik zemam jābūt HbA1c, sistoliskajam asinsspiedienam un lipīdu līmenim, lai mazinātu mirstības risku cukura diabēta pacientiem.

U. Gailiša

Sieviešu dzimumorgānu noslīdējums. Vakardienas un šodienas skatījumā

Sievietes vidējam vecumam gan pasaulē, gan Latvijā ir tendence pieaugt, līdz ar to kļūst aktuālas ar novecošanos saistītās veselības problēmas, kā arī dzīves kvalitāti ietekmējošie faktori. Dzimumorgānu noslīdējums bieži vien rada galvassāpes gan ginekologiem, gan urologiem, gan proktologiem. Tā ir mūžsena problēma, bet pēdējos desmit gados būtiski mainījušies uzskati gan par patoģenēzi, gan klasifikāciju, gan ārstēšanas principiem un metodēm.

A. Rotberga, N. Lietuviete, D. Kuņicina, D. Sīviņa

Par osteoporozes terapijas preparātu efektivitāti.  Skats no citas puses

Osteoporoze ir sistēmas skeleta slimība, ko raksturo zema kaulu masa un izmaiņas kaulaudu mikroarhitektūrā. Šo izmaiņu rezultātā kauli kļūst trauslāki un krasi palielinās to lūzuma risks. [1] Lai gan osteoporozes galvenā diagnostikas metode ir kvantitatīva kaulu minerālblīvuma (KMB) novērtēšana, klīniski nozīmīgākās osteoporozes sekas ir kaulu lūzumi. Biežākās lūzumu vietas osteoporozes gadījumā ir mugurkaula skriemeļi, gūžas kaula kakliņš un apakšdelma distālā daļa. Piecdesmit gadu vecai sievietei menopauzē viņas turpmākajā dzīvē iespēja gūt kādu no šiem lūzumiem ir apmēram 40%, un tā aptuveni līdzinās iespējai saslimt ar koronāro sirds slimību, bet pārsniedz iespēju saslimt ar krūts vēzi. [2] 2000. gadā Eiropā konstatēts 620 000 jaunu gūžas kaula kakliņa lūzumu, 574 000 jaunu apakšdelma lūzumu, 250 000 augšdelma proksimālās daļas lūzumu un 620 000 klīnisku mugurkaula skriemeļu lūzumu sievietēm un vīriešiem, kas vecāki par 50 gadiem. Tas veidoja 34,8% no visiem lūzumiem pasaulē, [3] un šo lūzumu ārstēšanas tiešās izmaksas bija 36 miljardi eiro. Tāpēc ir svarīgi atcerēties šos skaitļus, kad pieņemam lēmumu par kādas hroniskas slimības (t. sk. osteoporozes) ārstēšanas taktiku un terapijas preparātu izvēli.

I. Ādamsone

Kāju tūska: trīs speciālistu skatījumi

Kāju tūska ir biežs simptoms, ko novērojam ikdienā. Tās iemesls ir pārlieka šķidruma uzkrāšanās intersticiālajā telpā vienā vai abās kājās. Tā var būt lokalozēta tikai pēdās vai izplesties arī potītes līmenī un pa visu kāju. Tūska var būt neliela vai pat invalidizējoši liela. Šajā apskatā aplūkosim biežākās kāju tūskas un galvenos ārstēšanas principus no vairākiem skatpunktiem.

D. Krieviņš, I. Hāznere, O. Stoļarova

Anaerobās slodzes sekas

Kad sporta ārstam tiek uzdots jautājums par anaerobās slodzes sekām, tradicionāli tiek runāts par pienskābi, attiecīgiem muskuļu sāpju sindromiem pēc fiziskas slodzes un ar to saistītām problēmām. Šajā rakstā aplūkosim jautājuma bioķīmisko būtību, jo ne tikai pienskābe ir tas produkts, kas rodas vai piedalās anaerobajās slodzēs. Pieskarsimies arī muskuļu sāpju sindromu iespējamajiem iemesliem pēc treniņa, jo ne tikai pienskābe var būt to izraisītāja. Ņemot vērā pašreizējo vēsturisko brīdi – Latvijas neatkarības atjaunošanas 20. gadadienu –, ārpus jautājuma teorētiskās un praktiskās nozīmes atļaušos pievērsties arī vārdu savienojuma “anaerobās slodzes sekas” pārnestajai nozīmei.

P. Mustafins

Aknu tuberkuloze

Visā pasaulē plaši izplatītas ir gan tuberkulozes plaušu formas, gan arī  ārpusplaušu manifestācijas. Nozīmīga ir pareiza un precīza retāko ārpusplaušu formu diagnostika. No intraabdominālām tuberkulozes formām ir augsta mirstība, kā arī pastāv diagnosticēšanas grūtības. Aknu tuberkuloze ir īpaši reta tuberkulozes forma – pasaules literatūrā kopumā aprakstīts nepilns simts šādu gadījumu, lielākā to daļa ir sekundāra tuberkuloze aknās (parasti primāra lokalizācija ir plaušās vai gremošanas traktā) vai arī ir saistīta ar miliāru tuberkulozi. [1; 2; 31]

A. Kozlovska, M. Tirzīte, G. Bahs

VITOLDS JURKEVIČS. Brīvības augstākā pilotāža

Vitolds Jurkevičs – Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētājs – ir gados jaunākais slimnīcas vadītājs Latvijā. Cilvēks, kurš šajos apstākļos turpina domāt ne tikai par slimnīcas izdzīvošanu, bet arī attīstību. Cilvēks, kura turētajam skalpelim uzticētos Valsts prezidents Valdis Zatlers. Šobrīd V. Jurkevičs cenšas noturēt slimnīcu virs ūdens, taču par spīti haosam sistēmā – gatavs laist abus savus bērnus medicīnā.

G. Gauja

Pazudis vai atrasts modernajās tehnoloģijās? Par hiperdiagnostiku, naudas mazumiņu un noderīgu izmeklējumu

Neviens neapšauba – šodien medicīnā nevar strādāt tikai ar acīm, rokām un galvu. Ikviena medicīnas nozare būs labā līmenī tikai tad, ja būs pamatīgi ekipējusies ne vien ar “smadzenēm”, bet arī ar modernām tehnoloģijām. Taču.padod tik mazo pirkstiņu! Ko darīt, ja modernās tehnoloģijas pārvēršas biznesā? Ikvienam pacientam tās atradīs visas slimības, arī ūdeni ceļgalā, ja vien būs, kas par to maksā! Ko darīt, ja tehnoloģijas tiek uzlūkotas kā zelta ādere, lai noturētu ilūziju par slimnīcu? Un cik liels ir risks, ka tehnoloģijas sāks dominēt pār medicīnas mākslu? Proti, ārsts, pacientu satiekot, saka: es par jums jau visu zinu – esmu redzējis jūsu laboratoros, ģenētiskos, radioloģiskos izmeklējumus. Bet saruna ar pacientu, lai ieraudzītu kopsakarības?

L. Ribkinska, D. Ričika

Piecreiz pārsniedzis izdegšanas robežu Latviešu izcelsmes paramediķis Amerikā

“Esmu humorīgs,” tā, stāstot par 25 gadus ilgo pieredzi ASV paramediķa darbā, mūsu sarunas laikā vairākas reizes bilst latviešu izcelsmes paramediķis VIKTORS ROZENBERGS. Humors ir tas, kas ļāvis piecas reizes pārsniegt vidējo prognozi, kas vēstī, ka paramediķiem izdegšana sākas pēc pieciem nostrādātiem gadiem. Ar Viktoru tā nav noticis, gluži pretēji – ar aizrautību un ļoti skaidru attieksmi “It’s their emergency, not mine”* viņš ilgus gadus glābis dzīvību cilvēkiem Minesotas štatā. Vien darbā gūts savainojums viņa ierasto ritmu mainījis, pēc ilgstošas rehabilitācijas viņš tomēr atgriezies iepriekšējā darba vietā ASV Mineapoles medicīnas centrā Hennepin County (skat. tabulu), tikai nu jau kā veselības speciālists neatliekamās medicīnas izglītības jomā. Viktors palīdzējis arī Latvijas neatliekamajai medicīnai.

A. Valtere

Manas meitenes. Kukainīši mani

Ārsta ZIEDOŅA RITMAŅA bišu drava ir 20 kilometru attālumā no Ventspils.Lai turp nokļūtu, vajadzīgs savs braucamrīks, jo ceļš ved cauri mežam, kur sabiedriskais transports nekursē. Vedot ciemos pie savām bitītēm jeb meitenēm, otorinolaringologs pagūst izstāstīt vairākus sastapšanās stāstus. Piemēram, par satikšanos ar reto melno stārķi, par dzērvēm, kas laidušās graciozā dejā, un lapsu, kas, kuplo asti izslējusi, metusies pakaļ kādam mazākam dzīvniekam. Nokļuvis lauku mājā, Ritmanis nesteidzīgi iet pie stropiem un ļauj pieskarties svītrainajiem kukainīšiem – savas svētnīcas čaklajai tautai.

M. Zvaigzne

Melnraksta versijā

Nule kā “noplūdis” neoficiāls ziņojums par slimnīcu skaita samazināšanu līdz desmit stacionāriem, kas nākotnē sniegs neatliekamo palīdzību. Melnraksts – saka ierēdņi. Slimnīcu vadītāji rauc pieri: ne pirmo reizi mūžā redz šādus melnrakstus. Veselības aprūpei melnrakstu versija ir normālais agregātstāvoklis. Ludzas slimnīca, perfekti aprīkojot operāciju un dzemdību zāles ar dažādām “ekstrām”, iebūvējot Schindler liftus, visur automātiskās durvis, palātas ekipējot ar jaunām gultām – un pat jauniem gružu spaiņiem, arī neticēja māsterplāna uzmetumiem. Tāpat Rīgas 1. slimnīcas mediķi domāja, ka Rīgas centrā viņi ir neaizvietojami...

Doctus