Ilona Vilkoite, gastroeneteroloģe, gastrointestinālās endoskopijas speciāliste
“Kā vienmēr asprātīgs profesora Anatolija Danilāna stāsts par vienu no ārstu aprindās apspriestākajām tēmām — hepatoprotektoriem. Profesora runāt un rakstīt maniere neatstāj vienaldzīgu. Tā prot tikai viņš. Arī mani viņš pirms vairākiem gadiem iedvesmoja kļūt par gastroenteroloģi, par ko profesoram esmu bezgalīgi pateicīga. Jūtu ar profesoru īpašu saikni — esam dzimuši vienā dienā ar 40 gadu starpību.”
“P. Stradiņa KUS kolēģu klīniskais gadījums par metastātisku kolorektālu vēzi ir man kā endoskopistei ļoti tuva tēma. Apmēram ceturtdaļa pacientu pie ārsta vēršas brīdī, kad atrodamas attālas metastāzes, tas mums signalizē, ka sijājošā atlase valstiskā līmenī strādā nepilnīgi, un te ir vieta diskusijai, iespējams, arī profesionālo asociāciju līmenī.”
“Priecājos par profesora Vitolda Mackēviča nerimstošo atbalstu jaunajiem speciālistiem, kā rezultātā tapis informatīvs raksts par hipotireozes iemesliem. Profesors Mackēvičs iedrošināja arī mani pievērsties zinātniskai darbībai, esmu priecīga, ka man bijusi iespēja iepazīties ar šo izcilo personību.”
“Dakteres Sandras Vestermanes izklāsts par kognitīvo pārslodzi, manuprāt, ir ļoti aktuāls, jaunu gadu sākot. Ērihs Marija Remarks reiz teicis: “Varbūt mēs tā esam pieraduši skriet darbā, ka drusku brīvības mūs jau traucē.” Šis raksts būs noderīgs gan pacientu labākai izprašanai un informēšanai, gan arī pašiem, izvērtējot savas attiecības ar darbu, pārslodzi, izdegšanu vai gluži otrādi — apmierinātību un gandarījumu par savu pienesumu.”
“Jaunajā gadā visiem kolēģiem un draugiem novēlu baudīt savu darbu, novērtēt tā augļus un rast prieku sīkumos! Sub sole nihil perfectum — zem saules nekas nav sasniedzis pilnību.”
Katrs praktizējošs ģimenes ārsts zina, kas ir kvalitātes kritēriji un kas nepieciešams, lai tos izpildītu. Šā raksta mērķis nav noskaidrot, vai intensīvajā ārsta ikdienas darbu dunā ir iespējams izpildīt visas noteiktās prasības. Desmit jautājumu rubrikas tapšanu iedvesmoja kritērijos atrunātais, cenšoties atrast lietderīgu informāciju, kas noderētu darbā ar pacientu.
Izcilais anatoms Viljams Hārvejs 1628. gadā publicēja grāmatu De Motu Cordis, kur apraksta divas cirkulācijas: sistēmisko un pulmonālo, kas ir savstarpēji saistītas. Nedaudz vēlāk, 1671. gadā, Neils Stensons, anatoms no Kopenhāgenas, nedzīvi dzimušam bērnam apraksta daudzas iedzimtas attīstības anomālijas, arī iedzimtu sirdskaiti, ko mūsdienās zinām kā Fallot tetrādi.
Arvien biežāk gados jauni cilvēki ārstam sūdzas par atmiņas, uzmanības, uztveres, koncentrēšanās spējas traucējumiem, kas ietekmē domāšanu, rīcību, darba un dzīves kvalitāti. Ja cilvēks ir praktiski vesels un darbspējīgā vecumā, vai viņa kognitīvās funkcijas var izsmelt, pārslogot? Vai kognitīvo pārslodzi var nodalīt no emocionālās un fiziskās pārslodzes?
2018. gadā simtgade bija ne tikai Latvijai, bet arī vienai no lielākajām pasaules krīzēm mūsdienu vēsturē veselības jomā — gripas pandēmijai, kas pazīstama ar nosaukumu “spāņu gripa”. Vīrusinfekcija skāra trešdaļu pasaules iedzīvotāju, nomira 50—100 miljoni cilvēku. [16; 20]
Funkcionāli kuņģa—zarnu trakta traucējumi (FKZTT) ir hroniski periodiski traucējumi gremošanas sistēmā, kuriem nav raksturīgas strukturālas vai bioķīmiskas orgānu novirzes. Par FKZTT mūsdienās uzskata kairinātu zarnu sindromu, funkcionālus aizcietējumus, funkcionālu dispepsiju, funkcionālas grēmas u.c. traucējumus gan bērniem, gan pieaugušajiem. [1]
Osteoporoze ir bieži sastopama un dzīves kvalitāti ietekmējoša slimība. ASV tā diagnosticēta 10,2 miljoniem cilvēku un 43,4 miljoniem ir samazināta tauku masa. Osteoporozes izraisīti lūzumi skar katru trešo sievieti pasaulē un katru piekto vīrieti vecumā pēc 50 gadiem!
Kolorektālais vēzis ir izplatīta onkoloģiska slimība visā pasaulē, īpaši attīstītajās valstīs. Statistiski tas ieņem trešo vietu no visām onkoloģiskajām slimībām un ir ceturtais biežākais nāves cēlonis. [1]
Ne vienmēr ārstam ienāk prātā, ka populārais vārds “hepatoprotektors” nav viennozīmīgs — šim vārdam ir divi krasi atšķirīgi skaidrojumi, divas atšķirīgas nozīmes. Visbiežāk to uztver kā vielu, kas spēj stiprināt hepatocītus, spēj padarīt tos “veselīgus un izturīgus”, ļauj hepatocītiem palikt nebojātiem arī tad, ja aknas pakļautas dažādu kaitīgu faktoru ietekmei: tās bojā, piemēram, alkohols, hepatotoksiskas sadzīves ķīmiskās vielas, hepatotoksiski medikamenti.
Lai arī vairogdziedzera funkcijas novērtēšana mūsdienās kļuvusi savlaicīgāka un precīzāka, tomēr simptomu lēnās un pakāpeniskās attīstības dēļ hipotireoze ilgāku laiku var palikt neatpazīta. Diagnozes noteikšana un terapijas sākšana šajos gadījumos var aizkavēties.
Tā nebija mīlestība no pirmā acu skata. Kad libānietis VISAMS RAFAELS pagājušā gadsimta deviņdesmitajos atbrauca uz Latviju, mūsu zeme viņam šķita tumša, auksta un nesmaidīga. Pārvarējis vēlmi uzreiz mukt mājās, Visams jeb dakteris Sems, kā viņu sauc draugi un kolēģi, ne tikai sekmīgi pabeidza studijas, izgāja rezidentūru un saņēma uzaicinājumu pievienoties traumatologu komandai Gaiļezerā, bet arī no sirds iemīlēja mūsu zemi un nu jau ceturtdaļgadsimtu Latviju sauc par savām mājām.
Mums patīk salīdzināties ar kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem. Ar benzīna cenu, ar algām, ar nodokļu slogu, ar e–veselību, arī ar zāļu cenu. Pirmsvēlēšanu diskusijās tā kļuva par vienu no karstajiem kartupeļiem — Latvijā zāles esot pārāk dārgas un jāmeklē risinājumi to cenas samazināšanai. Šajā rakstā skats uz zāļu cenu plašāk: kas to ietekmē un kā cena iespaido pacientu līdzestību.
