Dr. med. Māris Bukovskis, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas alergologs-ftiziopneimonologs
PAR DECEMBRA NUMURU
Decembra Doctus raksti raisīja vairākas atziņas. Viena no būtiskākajām problēmām, manuprāt, ir modernās medicīnas attālināšanās no pacienta. Iznākums ir visai paradoksāls. Gūstot fantastiskus panākumus un iespējas palīdzēt arvien labāk un labāk, mēs zaudējam pacientu, kas novēršas no mums un dodas meklēt palīdzību pie paramedicīnas speciālista. XXI gadsimta sākumā astmu tomēr nevajadzētu uzskatīt par smagu, neārstējamu slimību, kas dziedināma ar zāļu tēju...
Attālināšanās process, visticamāk, ir abpusējs. Modernās civilizācijas ietekme cilvēka smadzenēs ir radījusi apziņu, ka viss darbojas tikpat labi kā japāņu televizors. Visam jānotiek ar 100% garantiju. Bet dabas likumi paši par sevi to nepieļauj. Katrs gadījums (tas spilgti atspoguļots Lolitas Lūses rak-stā Pacienti, kurus neaizmirst) ir individuāls. Mums var smaidīt necerēta veiksme vai piemeklēt negaidīta neveiksme.
Vēl kāda atziņa. Arvien biežāk mēs varam runāt nevis par slimības, bet pacienta ārstēšanu. Nepārtraukti tiek meklētas iespējas pacientiem palīdzēt labāk, agrāk diagnosticēt slimību un panākt to ar iespējami mazāku risku viņa veselībai. Labs piemērs ir medicīnas doktora Antona Skuteļa raksts par diabēta līdzekļu mijiedarbību ar citiem medikamentiem.
Ļoti nepieciešams pozitīvs medicīnas un ārstu pīārs, kam atšķirībā no parastas reklāmas ir re āls pamatojums, daudzu talantīgu un spējīgu cilvēku darbs ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Ļoti svarīgi atgūt pacientu uzticību un panākt pacienta līdzestību jeb sadarbību ar ārstu. Viens no labākajiem piemēriem ir pacientu izglītošanas programmas attiecībā uz slimību, tās gaitu, ārstēšanas īpatnībām, darbībām, kas nāk no paša pacienta puses.
Lai mums gaiši un priecīgi Ziemassvētki!