PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Februāris 2009

M. pharm. Kristīne Saleniece, Latvijas Onkoloģijas centra slēgta tipa aptiekas farmaceite, LU Medicīnas fakultātes asistente

PAR FEBRUĀRA NUMURU

Gaidījāt? Nu, re! Klāt žurnāla Doctus jaunais numurs ar aktuālu atgādinājumu par gripas komplikācijām dr. I. Mazjāņa, dr. E. Tirāna un Dr. med. R. Sīmaņa skatījumā.

Zinām, cik svarīga loma daudzu slimību attīstības aizkavēšanā ir profilakses pasākumiem, tālab būtu vērts iedziļināties dr. S. Vestermanes izklāstā par insulta primāro profilaksi, lai tiektos uz šīs slimības izpausmes Rietumeiropas epidemioloģiskajiem rādītājiem. Vēstures annālēs var lasīt viedu zinātnieku atziņas, ka nav nekaitīgu vielu, viss atkarīgs no to devas. Šos vārdus vēlētos attiecināt arī uz ārstniecības augiem. Sak, nu ar tējiņām gan neko nevar nodarīt... Tomēr zināmos daudzumos un noteiktās proporcijās varam netīkamas sajūtas padarīt vājākas, izmantojot fitoterapiju kā palīgterapiju, tādējādi uzlabojot pašsajūtu vieglu traucējumu gadījumos.

Izlasiet Dr. pharm. V. Eniņas un Dr. pharm. V. Īristes rakstu par fitoterapijas iespējām menopauzes izraisīto netīkamo traucējumu mazināšanai! Ja vēlaties no problēmrakstiem pārslēgties uz ko sirdij tīkamāku, tad mierpilnas un gaišas izjūtas pārņems, lasot interviju ar profesoru Enoku Biķi.

Pavasari un sauli gaidot, vēlu kolēģiem prieku un gandarījumu darbā!

Portālā pieejamie raksti no šī numura:

Ķermeņa dismorfija

Triloģijā Bērnība. Pusaudža gadi. Jaunība. Ļ. Tolstojs aprakstījis sevi: "Manas nodarbes sastāvēja no [..] sevis aplūkošanas spogulī, no kura, starp citu, es vienmēr aizgāju ar smagas nomāktības un pat riebuma izjūtu. Mana āriene, es pārliecinājos, ne tikai bija neglīta, bet es pat nevarēju mierināt sevi p­arastajiem līdzekļiem tādos gadījumos. Es nevarēju pateikt, ka man ir izteiksmīga, gudra vai cēla seja." Vēlme skatīties spogulī vai izva­irīties skatīties, biežāk fokusēt savu uzmanību uz iekšējo iespaidu vai izjūtu (savu iekšējo virtuālo hologrammu) nekā uz aktuālo atspulgu spogulī, kā arī uz atsevišķām ķermeņa daļām, nevis uz savu iespaidu kopumā un pēc tam rīkoties - tā ir mūsdienās bieži sastopama patoloģija.

A. Utināns

Gripas komplikācijas

Gripa ir bīstama infekcijas slimība smago komplikāciju dēļ. Gripa visbīstamākā ir personām, kas pieder pie ekstrēmajām vecuma grupām – bērniem līdz piecu gadu vecumam, kā arī veciem cilvēkiem. Mirstība no gripas un “gripas” pneimonijas ir visaugstākā veco ļaužu grupā (> 65 gadiem). Rakstā aktualizētas gripas plaušu un ekstrapulmonālās komplikācijas, kā arī gripas vakcinācijas indikācijas.

R. Sīmanis, I. Mazjānis, E. Tirāns

Kompresijas bandāžas. Hemodinamiskie efekti

Kāju tūska ir izplatīta parādība, un, to konstatējot, ir svarīgi pareizi izvērtēt tās rašanās mehānismu un nozīmēt pareizo pamata terapiju. Ir bīstami slimniekam ar venozu tūsku ordinēt diurētiskos līdzekļus, bet cilvēkam ar kardiālu tūsku – lietot kompresijas pārsēju.

I. Ūdris

Kas jauns sirds mazspējas diagnostikā un ārstēšanā?

2008. gada novembrī Viļņā notika Pirmā starptautiskā Baltijas sirds mazspējas (SM) konference, iezīmējot jautājumu loku, kuri aktuāli daudziem speciālistiem – ģimenes ārstiem, kardiologiem, elektrofiziologiem, sirds ķirurgiem un arī māsām, kas ikdienā saskaras ar sirds mazspējas pacientiem. Biežākie SM attīstības iemesli joprojām ir koronārā sirds slimība, arteriāla hipertensija un kardiomiopātijas. Mirstība piecu gadu laikā pacientiem ar SM sasniedz 50%. Satraucoši, jo tā ir ievērojami augstāka nekā mirstība no krūts vēža sievietēm vai priekšdziedzera vēža vīriešiem. Tāpēc svarīgi ir apzināt tos slimniekus, kam ir augsts SM attīstības risks, lai savlaicīgi uzsāktu pamata slimības ārstēšanu.

G. Kamzola, J. Lācis

Dabas līdzekļi menopauzes problēmu risināšanai

Klimakss ir normāls fizioloģisks process, ko novēro gan sievietēm, gan vīriešiem. 10-25% sieviešu tas rada traucējumus un sarežģījumus, bet visiem šajā periodā ir viena vēlēšanās – būt pēc iespējas mundrākiem un garīgi rosīgiem. Rakstā ieteikti paņēmieni un dabas līdzekļi pārejas posma atvieglošanai.

V. Eniņa, V. Īriste

Cerebrālas išēmijas primārā profilakse. I daļa

Eiropas statistiskie dati apstiprina, ka Rietumeiropā insults sastopams 2,0-2,5 uz 1000 iedzīvotājiem, Austrumeiropā 3,0-5,0 uz 1000 iedzīvotājiem. Mirstība ar insultu Eiropā ieņem 2. vai 3. vietu starp visām pārējām slimībām. Letalitāte 30 dienu pēc insulta Eiropā svārstās no 12-35%. [1] Visbiežākais cerebrāla infarkta cēlonis ir aterotrombotisks process, kas izraisa precerebrālo un/vai cerebrālo artēriju stenozi vai oklūziju. Aterotrombotiskas artērijas sieniņās nestabilas pangas dēļ bieži rodas arterioarteriāla embolija, kas var būt galvenais iemesls cerebrāla infarkta attīstībā. Šoreiz par insultu cēloņiem un primāro profilaksi, marta numurā – par sekundāro profilaksi.

S. Vestermane

Pārdomas par dzīvi, stresu un nākotni

Stress ir kļuvis par mūsu ikdienas sastāvdaļu; to nevar uzskatīt tikai par individuālu problēmu, ar ko saskaras indivīds. Stresa reakcijas novēro vairāk vai mazāk jebkura cilvēka dzīvē, tās rada veselības problēmas, kļūstot par sociālu problēmu. Veidojot stratēģiskus plānus sabiedrības veselības uzlabošanā, jāņem vērā daudzi ietekmējošie faktori. Šoreiz pasaules literatūras apskatā aplūkoti dažādi stresa hormonu radītie aspekti – uz strādājošo veselību, atmiņu, attieksmi pret alkoholu un nākamo paaudzi.

L. Baltā

Aknu transplantācija - gastroenterologa skatījums

Mūsu valstī aknu transplantācijas jomā “ledus ir sakustējies”; tas devis iespēju autoram stažēties Zviedrijā, Karolinskas institūta Hudingas (Huddinge) hospitālī. Rakstā ieskicētas aknu transplantācijas nākotnes vīzijas Latvijā no internista skatpunkta. Pat šābrīža naudas problēmu apstākļos Latvijas medicīnā jādomā un jāgatavojas nākotnei.

Ē. Šmagris

Ārsts Dieva padomu ceļos. Pediatru asociācijas prezidents Enoks Biķis

Viņam ir bērnišķīgi silts smaids un sirma galva. Pārciestā insulta dēļ viņš iet piesardzīgi kā mazulis, kas nupat iemācījies staigāt, un piedomā par katru soli. Varbūt viņš arī runā mazliet lēnāk nekā kādreiz. Profesors, Latvijas Pediatru asociācijas prezidents ENOKS BIĶIS. Ar tik spilgtu atmiņu kā prasmīgi noasināti krāsu zīmuļi. Nevilcinoties sauc uzvārdu un gadskaitļu desmitus, apgūst arvien jaunas tehnoloģijas, priecājas par meitas Ievas nupat iedāvināto plaukstdatoru un rūpīgi gatavo studentus kārtējam eksāmenam. Tik labsirdīgs kā mazs bērns un tik mierīgs kā Dievs.

L. Lūse

Par reformas āliņģiem

Grūti teikt, vai to, kas pašlaik notiek veselības aprūpē, var nosaukt par reformu, kas notikšot “diemžēl skarbāk, nekā to varētu izdarīt plānveidīgi, metodiski, tagad ar drausmīgu, nepopulāru, nepatīkamu griezienu”.* Drīzāk tas atgādina situāciju, kad ledainie laikapstākļi kārtējo reizi mūs pārsteiguši nesagatavotus. Tad nu āliņģi tiek urbti cerībā, ka sistēma nenoslāps. Tiesa, nav izskanējuši ekonomikā balstīti aprēķini, ka ledus tiek urbts īstajās vietās un ka zivīm pietiks skābekļa un spēka pabāzt galvu ārā no āliņģa.

D. Ričika

Satiekamies pie aptiekas! DACE MAČUKA

Pirms 18 gadiem farmaceite DACE MAČUKA atvēra pirmo privāto aptieku Latvijā. To iekārtoja Cēsu vecpilsētā, ļoti šaurās telpās. Taču auga aptiekas popularitāte vietējo vidū. “Es vienmēr domāju, kā pircējam būs labāk,” saka Dace.

I. Kalniņa

Ekonomija uz smadzeņu rēķina?!

Gan jau būsit pēdējā laikā dzirdējuši mazāk vai vairāk oriģinālus ekonomijas paņēmienus: samazinot gultu, nodaļu, slimnīcu skaitu, ieviešot maksu par pacientu ēdināšanu, iepērkot lētākus medikamentus, nosakot četru darba dienu nedēļu ambulatorajai daļai un administrācijai – lai tik nav jāzaudē darbinieki... Bet šoreiz par kādu citu ietaupījumu. Kāda Latvijas Universitātes rezidente pastāstīja, ka lekcijas nenotiek – pietrūkstot naudas lektoru apmaksai, medicīna būs jāmācās tete-a-tete.

Doctus

Ceļš neiemītajās pēdās. Ginekoloģe Ilona Auziņa

Gaišmatainā ārste neatstāj pieneņpūkas viegluma sajūtu. Varbūt tāpēc, ka nekas nav nācis pārlieku viegli. Ir bijis ceļš bez putna skrējiena. Pašai vien bija jāmeklē stingrākais pamats un spītīgi jāiet – un divkārt. Pirmoreiz, izvēloties medicīnas studijas. Otrreiz, kad nonāca tādā medicīnas sfērā, kur Latvijā neviens vēl drošus soļus nebija spēris. Tagad starptautiski sertificētā bērnu un pusaudžu ginekoloģe Ilona Auziņa ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ginekoloģe, klīnikas Premium Medical ārste, RSU stundu docētāja, Latvijas ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas Bērnu un pusaudžu ginekologu sekcijas vadītāja.

L. Lūse

Pastaiga Kilimandžaro

“Viss, ko es domāju, kad kāpu, bija – ja jau mana paziņa Eleina to varēja izdarīt, tad arī es varu. Un vēl domāju par mazo spēļu kaziņu, ko man bija iedevusi meita un ko biju apsolījis uznest pašā augšā. Nu, tādas štruntīgas domas,” smaida 73 gadus vecais profesors EGILS VĒVERBRANTS, kurš pirms gada uzkāpa Kilimandžaro Uhuru jeb Brīvības virsotnē.

G. Dansone, D. Ričika