PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Februāris 2007

Jānis Turks, neatliekamās palīdzības ārsts

PAR FEBRUĀRA NUMURU

Nu, re! Kāds spilgts izaugsmes iespēju piemērs! Žurnālu Doctus lasu jau kopš tā iznākšanas brīža. Fotoattēli, kuros varēja saskatīt mani, žurnāla lappusēs parādījās nedaudz vēlāk. Pēc kāda laika man bija iespēja padalīties savos piedzīvojumos un pārdomās ar lasītājiem jau dažos rakstos. Un nu veiksmīgi esmu nokļuvis līdz pirmajam vākam. Patīkami!

Es arī piederu pie tiem „vidējās paaudzes dakteriem no Latvijas medicīnas mugurkaula”, par kuriem runā dakteris U. Spinga, docente I. Grope un daktere A. Kronberga no Saldus. Arī man, kā vairumam ārstu, ir divas darba vietas, taču par laimi tās atrodas dažus soļus viena no otras (strādāju Katastrofu medicīnas centrā un P. Stradiņa KUS). Interesanti būtu uzzināt, cik laika dakteris Spinga tērē, ceļojot no vienas savas darba vietas līdz otrai un trešajai. Jāpiekrīt arī Gundegai Repšei, kura saka, ka „nekur tālu netiks tie ārsti, kas domās tikai par to, kā kačāt naudu. Nespēs profesionāli izaugt, ja viņos nebūs cilvēkmīlestības, personības spēka. Man šķiet, ka naudas trūkums cilvēku nevar samaitāt. Jā, tas var pataisīt rūgtu, neticīgu, bet nekādā veidā neatņem viņa profesionālo talantu”. Lasot rakstus par ēšanas traucējumiem, diētām un cukura diabētu, neviļus nāk prātā atzinums – katram savas problēmas. Cits domā, ko un cik ēst, cits – ko neēst un kā notievēt, bet citam ikdienā jādomā par to, ko no ēdamā šodien var atļauties nopirkt, lai ar atlikušo pensiju izdzīvotu līdz mēneša beigām.

Protams, žurnāla numurā atrodami arī dziļi zinātniski raksti par restenozi pēc PCI procedūrām, antenatālas infekcijas rašanās mehānismiem un sekām, gan arī vairāk uz praktisku pielietojamību vērstais dakteru I. Smiltena un D. Vorpa raksts par urīnceļu infekcijām. Ne tikai medicīnas profesionāļiem, bet būtībā katram mirstīgam cilvēkam būtu lietderīgi iepazīties ar Rīgas Stradiņa universitātes docenta G. Selgas un Sporta medicīnas valsts aģentūras direktora vietnieces M. Saukas pētījumu par ūdens lomu mūsu dzīvē.

Ņemot vērā to, kādos apstākļos man pašam ir nācies atrasties, varu apgalvot, ka „ār­stiem, medicīnas māsām, skolotājiem, vecākiem un citām atbildīgām personām ir jāveicina regulāra ūdens uzņemšana, lai stabilizētos pārliecība, ka ūdens ir neatņemama dzīves sastāvdaļa un tas jālieto vismaz astoņas glāzes dienā”.

Portālā pieejamie raksti no šī numura:

Iekaisuma pārmaiņas placentā saistībā ar dzimumceļu infekcijām

Līdz 40% priekšlaicīgu dzemdību galvenais etioloģiskais faktors ir infekcijas. [1] Infekciju korelācija ar priekšlaicīgām dzemdībām dažādos grūtniecības laikos ir atšķirīga. Agrīnu priekšlaicīgu (22.-28. gestācijas nedēļas) dzemdību etioloģijā infekcijas ir iemesls priekšlaicīgām dzemdībām līdz 90% gadījumu, bet 34.-36. nedēļā priekšlaicīgu dzemdību saistība ar infekciju ir tikai 15% gadījumu. [2] Infekcija var būt cēlonis citādi neizskaidrojamai antenatālai augļa bojāejai, kad atrod iekaisuma izmaiņas placentā, bet ar izteiktu autolīzi saistītas izmaiņas augļa audos konstatēt nevar.

D. Rezeberga

Ēšanas traucējumi

Ēšanas traucējumi tiek definēti kā pārmērīgas uzmanības pievēršana sava ķermeņa svaram un formai, ko pavada neadekvāta, neregulāra vai haotiska barības uzņemšana. Nereti pacientiem ar ēšanas traucējumiem papildus ir kāda cita veida atkarība: smēķēšana, alkohola, narkotisko vielu lietošana. Vēlamies vērst uzmanību faktam, ka no visām psihiatriskajām patoloģijām ēšanas traucējumu gadījumā ir visaugstākā mirstība. Pēc ASV datiem pārēšanās, veicinot aptaukošanos, fizisku pasivitāti, dislipidēmiju un audzēju attīstību, katru gadu kļūst par iemeslu vismaz 300 000 cilvēku nāvei.

A. Kratovska

Restenoze – perkutānās koronārās intervences Ahilleja papēdis

Kopš 1977. gada, kad A. Gruntzigs izdarīja pirmo angioplastiju, perkutānā koronārā intervence ir piedzīvojusi ļoti strauju attīstību. Pēdējos gados šo procedūru skaits Rietumeiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs sasniedzis 2 000 gadījumu uz vienu miljonu iedzīvotāju gadā. Šobrīd, kad pilnveidojušās tehnoloģijas un uzkrājusies ārstu pieredze, intrahospitālo komplikāciju īpatsvars ir zemāks par 1% (1. tabula). Tomēr restenoze – ārstētā segmenta atkalsašaurināšanās vairāk par 50% – saglabā lielu klīnisku un ekonomisku nozīmi.

I. Kumsārs

Komplicēta un jatrogēna urīnceļu infekcija

Literatūrā nav apkopojošu datu par saslimstību Eiropā, bet Amerikas Savienotajās Valstīs tie ir līdz 7 miljoniem apmeklējumu gadā saistībā ar urīnceļu infekciju un līdz 2 miljoniem vizīšu pie ārsta, kas saistītas ar cistītu. Aptuveni 15% no visām gada laikā izrakstītajām antibiotikām tiek lietotas saistībā ar urīnceļu infekciju.

I. Smiltens, D. Vorps

Ūdens balanss organismā Nepiemirstam padzerties?!

Cilvēka organisms ūdeni nevar uzkrāt kā kamielis, tas jāuzņem regulāri. Uztura speciālisti rekomendē izdzert astoņas glāzes ūdens dienā, kas nodrošina organisma metabolisma procesiem nepieciešamo ūdens daudzumu. Tomēr rekomendētais daudzums ne vienmēr ikdienā tiek patērēts. Akūta dehidratācija veselam pieaugušam cilvēkam, ja vien nav pastiprinātas fiziskās slodzes, ir reta parādība, tomēr zinātnieki izsaka hipotēzi, ka ilgstoša, kaut arī neliela, dehidratācija var radīt nopietnas veselības problēmas un tādējādi meklē pierādījumus rindas hronisku veselības problēmu saistībai ar dehidratāciju.

G. Selga, M. Sauka

Ziņas no 2006. gada pasaules diabēta kongresa

Pasaules diabēta kongresi notiek ik pēc trīs gadiem (iepriekšējais – 2003. gadā Parīzē, Francijā), un kongresa rīkotāju iecerei realizēt tos katru reizi citā kontinentā ir mērķis veicināt diabēta aprūpi un pētniecību konkrētajā kontinentā. 19. Starptautiskās Diabēta Federācijas (IDF) kongress Keiptaunā (2006. gada 3.-7. decembrī) pulcēja 200 diabēta nacionālo asociāciju pārstāvjus no 160 valstīm (arī no Latvijas), kas pārstāv vairāk nekā 240 miljonus diabēta pacientu pasaulē. Kopumā šajā kongresā piedalījās vairāk nekā 12 000 dalībnieku: diabēta pacienti (nacionālo diabēta asociāciju pārstāvji), psihologi, biologi, preses pārstāvji, diabēta aprūpes organizatori, diabēta aprūpes medicīnas māsas, pēdu aprūpes speciālisti, diabēta apmācības organizatori un speciālisti, kā arī, protams, endokrinologi, diabetologi un citu medicīnas nozaru pārstāvji.

I. Rasa

Āda un gadalaiki. Ziema

Ziema Latvijā sākas pakāpeniski, kad diennakts vidējā temperatūra noslīd un ilgstoši ir zem nulles. Parasti pirmais sniegs uzkrīt valsts Ziemeļaustrumu daļā novembra vidū, bet pastāvīgs sals iestājas decembra sākumā. Iestājoties aukstajam laika periodam, organismā notiek virkne izmaiņu asins cirkulācijas, metabolisma, hormonu produkcijas rādītājos, kas ietekmē arī ādu.

J. Ķīsis, R. Zvejniece

Pacients ar IV pakāpes izgulējumu krustu rajonā

Katru gadu no dažādiem stacionāriem ar diagnozi – izgulējums – izrakstās vidēji simts cilvēku, kas, domājams, ir tikai neliela daļa no patiesā ar šo problēmu saistīto cilvēku skaita. Izgulējumu ārstēšanas taktikas izvēle bieži vien ir atkarīga no stacionāra, kurā atrodas pacients, un ārsta kompetences šīs problēmas risināšanā. Latvijā nav izstrādātas vadlīnijas izgulējumu ārstēšanai, un tas apgrūtina šādu slimnieku aprūpi un noved pie daudzām kļūdām, no kurām cieš pacienti. Publikācijas mērķis ir parādīt spināla pacienta ar IV pakāpes izgulējumu krustu rajonā ārstēšanas gaitu ar veiksmīgu galarezultātu.

M. Rudakovska, O. Libermanis

Eņģelīšu mamma. Neonataloģe ANNA CIMMERE

Ne jau visu eņģelīšu. Tikai to, kuri te ierodas pirms laika, paguļ kuviezītī, paaugas un dodas pie saviem vecākiem. Vai uz bērnu namu. Vai arī atgriežas debesīs... Bet to laiku, kamēr bērniņš izvēlas, uz kuru pusi doties, viņa mājas ir Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļa, kur viena no audžumammām ir neonatoloģe ANNA CIMMERE.

B. Brila

Ne tikai tehnoloģija, arī domāšana – jauna

Turpinām iepriekšējā numurā aizsākto tematu par inovācijām medicīnā. Vaicājot vairāku medicīnas jomu ekspertiem, kas pieder šodienas vēsturei un ko gaidīt no rītdienas, daudzi no viņiem, pirmkārt, uzmanību pievērsa jauninājumiem, kas būtu nepieciešami palīdzības sniegšanas organizācijā. Diemžēl tas nereti arī ir pakāpiens, uz kura jāuzrāpjas, lai varētu domāt par jaunradi slimību diagnostikā un ārstēšanā.

D. Ričika

Kā neiztērēt pacienta uzticības kredītu

„Runāt par ārstiem – tas patiesībā ir ļoti nopietni. Kopš bērnības viņi man ir ārkārtīgi patikuši, pat fascinējuši, bijuši teju vai Dieva vietā. Šķitis, ka ārsti zina drusku vairāk nekā pārējie, jo ir tik tuvu tam noslēpumam. Varbūt tāpēc viņi ir tik interesanti sarunu biedri,” tik augstu novērtējumu sniedz rakstniece un publiciste GUNDEGA REPŠE. Tāpēc gadījumos, kad gadās vilties kādā no ārstiem, viņa jūtas kā cilvēks, kurš zaudējis ticību.

M. Lapsa

Garozas garša Rogovkā

Pašā Rogovkas centrā atradīsiet ķieģeļu namu, savulaik padomju stilā būvētu kā ambulanci; arī šobrīd tas pilda sākotnējo uzdevumu – vairumā telpu zobārstes un ģimenes ārstes INĀRAS OĻŠEVSKAS prakse.

V. Madalāne

Daudz zina un vēl visu var – vidējā paaudze

Janvāra numurā aizsākām sarunu ar jaunākās paaudzes ārstiem, mēģinot izmērīt viņu dzīves sajūtu – uzvaru un zaudējumu, gandarījuma un vilšanās mērogā. Turpinām sarunu ar vidējās paaudzes ārstiem. Viņu vidū ir gan tie, kuri pratuši pakāpties pa karjeras kāpnēm, docenti, profesori, zinātņu doktori, vadītāji un privāti praktizējošie, ar dzīvi visnotaļ apmierinātie un sava pagasta patrioti. Ir, protams, arī sapīkušie, tie, kuri nav spējuši turēties pretī rutīnai.

D. Ričika, S. Kleinberga

Ar atvērtu sirdi – piepildot sapņus. Akcija "Dāvā sapni"

„Atcerieties Mazā prinča un Lapsas dialogu, kurā viņš saka: uz tavas planētas cilvēki audzē pat piecus tūkstošus rožu vienā dārzā un neatrod to, ko meklē. Meklē to, ko var atrast vienā rozē vai pat vienā ūdens lāsē. Acis ir neredzīgas. Ir jāmeklē ar sirdi! Projekts Dāvā Sapni! pierādīja, ka mūsu vidū ir daudz cilvēku ar atvērtu sirdi, piepildot smagi slimu bērnu mazos sapņus," tā, saņemot ziedojuma čeku 10 tūkstošu latu vērtībā no Dāvā Sapni! organizatoriem Mepha Baltic un Tamro Aptieku programma, patiesu gandarījumu pauž Bērnu Paliatīvās aprūpes biedrības vadītāja dr. Anda Jansone.

I. Dzintara