Aleksejs Derovs, internists, gastroenterologs, RAKUS Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikas vadītājs, RSU Iekšķīgo slimību katedra
"Ir patiess prieks un gods rakstīt ievadvārdus Doctus decembra numuram. Šogad decembrī Latvijas gastroenterologiem lieli svētki: VII Latvijas Gastroenteroloģijas kongress. Lai gan sertificētu gastroenterologu skaits Latvijā ir visai neliels (apmēram 50), kongresā parasti pulcējam vairāk nekā tūkstoti mūsu pašu un ārzemju kolēģu. Un šis kongress nebūs izņēmums. Arī vairāki šā Doctus numura raksti veltīti gastroenteroloģijai."
Aizrautīgi izlasīju rakstu “Redzes traucējumi un māksla” par slaveniem gleznotājiem, kam par spīti dažādām redzes kaitēm (vai varbūt tieši patiecoties tām) izdevies radīt šedevrus.
Diemžēl aizvien vairāk literatūrā parādās raksti, kas veltīti depresijai. Šis fakts neapšaubāmi norāda uz problēmas aktualitāti, un vairāki eksperti šo slimību jau dēvē par XXI gadsimta mēri. Ģimenes ārsta un psihiatra diskusija “Depresija jaunam cilvēkam” man šķiet visai pamācoša un noderīga klīniskajā darbā.
Bieži vien mutes dobumu “dala” gastroenterologs un stomatologs, respektīvi, pacients ar šīs zonas problēmām mēdz doties gan pie viena, gan pie otra. Tāpēc bija interesanti iepazīties ar stomatologu viedokli par kserostomiju: svarīgi apzināties, ka šo patoloģiju var izraisīt vairākas slimības un dažādi medikamenti. Raksts liek aizdomāties, ka vienmēr jāārstē pacients, nevis slimība.
Ļoti interesanti bija iepazīties ar vairāku speciālistu pārdomām par dvēseli un dažas medicīniskas problēmas pārdomāt no pavisam cita skatpunkta.
Decembris parasti rosina nedaudz apstāties, izrauties no nežēlīgā ikdienas skrējiena, atskatīties, kas gada laikā padarīts, un cerīgi ieskatīties nākamajā gadā. Klusais, gaišu domu un labu noskaņu pilnais Adventa laiks. Ziemassvētku nedēļa kopā ar ģimeni, tuviem cilvēkiem. Katrs gaida to, kā viņam trūkst. Šis laiks simbolizē arī došanos no tumsas uz gaismu, kas idejiski lielā mērā atspoguļo ārsta profesijas būtību. Galvenais ikdienā ir nepazaudēt sevi, jo “Mans darbs un mana māksla ir dzīvot!” — tā teicis Mišels de Montēņs.
Lai mums visiem veicas!
Tādu diagnozi kā funkcionāli kuņģa—zarnu trakta traucējumi bieži nosaka gan bērniem, gan pieaugušajiem. Pētījumos izskaitļots, ka 13—38 % bērnu un pieaugušo vismaz reizi nedēļā bijušas funkcionālas izcelsmes vēdersāpes. Turklāt 24 % bērnu diskomfortu jūt ilgāk par astoņām nedēļām. [9]
Paaugstināts asinsspiediens var ilgstoši radīt izmaiņas ķermenī, pirms parādās pirmās slimības pazīmes. Daudziem pacientiem simptomi neizpaužas pat tad, ja asinsspiediena līmenis ir bīstami augsts. Ja to nekontrolē, tas pēkšņi var padarīt pacientu par invalīdu ar sliktu dzīves kvalitāti vai viss var beigties fatāli.
Jauni, darbspējīgi cilvēki pie ārsta visbiežāk dodas kādas somatiskas slimības gadījumā, bet psihoemocionālās problēmas atstāj novārtā. Apmeklēt ārstu viņus bieži vien pamudina apkārtējie — kā rakstā apskatītajā gadījumā, ko jautājumu un atbilžu formā iztirzā ģimenes ārsts un psihiatrs.
Rozācija (rosacea, latīniski “sārts”) ir ambulatorajā praksē bieži diagnosticēta slimība, kas noris hroniski — tā ir recidivējoša un klīniski izpaužas ar apsārtumu jeb hiperēmiju sejas centrālajā daļā, tās fonā vēlāk attīstās asinsvadu paplašinājumi, papulozi un pustulāri elementi, arī tauku dziedzeru un saistaudu hiperplāzija.
Tā kā decembris šogad paiet gastroenteroloģijas zīmē, esam sagatavojuši pārskatu par dažiem pētījumiem šajā nozarē: no funkcionālās slimības — kairināto zarnu sindroma simptomu mazināšanas ar diētas palīdzību līdz smaga alkohola hepatīta ārstēšanas iespējām.
Insults ir trešais galvenais nāves cēlonis pasaulē un biežākais invaliditātes iemesls pacientiem ar pārciestu insultu. Katras četras minūtes no insulta mirst viens cilvēks. [1] Smadzeņu insults ir nāves un invaliditātes galvenais cēlonis visā pasaulē, arī Eiropas Savienībā un Latvijā.
Sistēmas sarkanā vilkēde (SSV) nav bieži sastopama slimība, taču bieži netiek diagnosticēta, tāpēc pacienti paliek neārstēti. Tas var veicināt slimības straujāku attīstību un būtiski saīsināt pacienta dzīvildzi. Slimības ādas forma bieži tiek ārstēta kā cita ādas slimība.
Veselīgs pieaudzis cilvēks diennaktī “saražo” 1—1,5 l siekalu. Siekalas ir bagātas ar enzīmiem un vielām, kas nodrošina barības vielu apstrādi, novērš kariesa attīstību, jo aizskalo barības vielas, izdala zobu emaljai nepieciešamos minerālus, izveido aizsargkārtu zobu cietajiem audiem, pasargājot tos no skābju iedarbības.
Optiskās neiropātijas ir biežs redzes zuduma cēlonis. Diagnozi nosaka pēc atbilstīgas klīnikas. Rūpīga anamnēze parasti norāda uz iespējamo etioloģisko cēloni, kas var būt išēmiskas, demielinizējošas, iekaisīgas, toksiskas, infiltratīvas, kompresīvas, traumatiskas dabas, saistīts ar uzturu vai iedzimts.
Daudziem slaveniem gleznotājiem bijuši dažādi redzes traucējumi — pēc laika mainījies viņu mākslas stils, ko saista ar redzes traucējumiem, bet mākslinieki tāpēc kļuvuši vēl pazīstamāki.
Kad Ivars Krastiņš, Liepājas reģionālās slimnīcas Izglītības un zinātnes virsārsts un Intensīvās terapijas nodaļas virsārsts, saka: es vairāk esmu vienpatis un man nepatīk cilvēku pūļi, noticēt ir nedaudz grūti.
Lai gan 2015. gadā valdība lēma atteikties no iepriekš virzītās obligātās veselības apdrošināšanas koncepcijas ieviešanas, tomēr ir vienošanās pēc 2016. gada valsts budžeta pieņemšanas cītīgi strādāt pie šā jautājuma, paredzot, ka obligāto veselības apdrošināšanu Latvijā varētu ieviest 2017. gadā.
Latviešu medicīnas korifejs Mārtiņš Zīle (1863—1945) karjeras sākumposmā bija patologanatoms, bet vēlāk pievērsās dvēseles tēmai. Viņu nodarbināja dažādi jautājumi: kas ir nāve? Kas notiek ķermenī, kad tas mirst? Vai cilvēkam ir dvēsele? Kāda ir ciešanu jēga? Šos filozofiskos jautājumus uzdevām trim labi zināmiem ārstiem.
