PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Novembris 2008

Vita Švarcberga, Rīgas 1. slimnīcas valdes locekle Internās klīnikas vadītāja

PAR NOVEMBRA NUMURU

Katra jauna žurnāla Doctus numura iznākšana vienmēr ir gan profesionāli, gan cilvēciski svētki, jo noder publicēto klīnisko gadījumu analīze un fascinē lielisko autoru personību valdzinājums.

Šomēnes svētki arī mūsu valstij. Franči saka – kultūra ir tas viss, kas ir gaisā, turklāt vērtīgais neesot ar vārdiem izsakāms. Tomēr šajā valsts jubilejas reizē, uzlūkojot antīko šujmašīnu kopā ar valsts simbolu – karogu, un domājot par cilvēkiem, kas to darinājuši, gribas nosaukt vārdā patiesi dižas personības.

Šajā gadījumā ārstus, kuri veidojuši Rīgas 1. slimnīcu, kas dziedina cilvēkus jau 205 gadus. Vērtību auru, gaisotni, īpašo attieksmi, koleģialitāti, cilvēcisko attiecību kultūru un šarmu te radīja tādi mediķi kā profesors J. Anšelevičs terapijā, kā arī profesori A. Ņikitins, Ļ. Hnohs u. c. ķirurģijā, kuru skolotājs bija profesors Jānis Jēgermanis. Par viņu atmiņu stāsts šajā Doctus numurā. Varbūt tieši tāpēc daudzviet pasaulē tiek saglabātas senās slimnīcas pilsētas centrā, protams, tās renovējot, modernizējot, kā to varam redzēt Londonā, Barselonā un daudz kur citur.

Šobrīd mana paaudze, kas skolojusies un veidojusies šo izcilo ārstu vadībā, ir kā starpnieks starp jauno, moderno, bieži tehnokrātisko un to īpaši cilvēcisko un koleģiālo, ko postulēja aizgājušā laika mediķi. Manas dzīves privilēģija ir par savu skolotāju saukt tādu korifeju kā profesors J. Anšelevičs. Patiesās vērtības jau neizgaist. Tās ir mūsu cilvēkos.

Portālā pieejamie raksti no šī numura:

Fibromialģijas sindroms – vai pietiekami labi pazīstam?

Sāpes ir lielākā veselības aprūpes problēma Eiropā, atzīmē Eiropas Sāpju izpētes biedrību federācija savā “Deklarācijā par hroniskām sāpēm kā lielāko veselības aprūpes problēmu un specifisku slimību”. Hroniskas sāpes – vismaz sešus mēnešus ilgi, vismaz divas reizes nedēļā pēdējā mēneša laikā, vidēji stipras un stipras ar sāpju intensitāti virs piecām ballēm – ir reāla problēma visā pasaulē un Eiropā. No hroniskām sāpēm cieš praktiski gandrīz piektā daļa jeb 19% iedzīvotāju vidēji visā Eiropā un arī Latvijā. Vidējais sirdzēju vecums ir 59 gadi, un sāpes tiek ciestas vidēji desmitarpus gadu.

I. Logina

Cilvēka herpesvīrusi. I daļa

Pie herpesvīrusu dzimtas (Herpesviridae) pieder ap 200 vīrusu, kas ir patogēni cilvēkiem, gliemjiem, abiniekiem, zivīm, putniem un dzīvniekiem. Herpesvīrusu vairākums ir sugas specifiski un spēj inficēt tikai kādas noteiktas sugas saimnieku. Dzīvnieku herpesvīrusi, izņemot pērtiķa herpesvīrusu B (B virus), nav bīstami cilvēkam. Pašlaik ir atklāti astoņi cilvēka herpesvīrusi (1. tabula). B virus infekcija norit ar ādas un gļotādu bojājumu un bieži komplicējas ar smagu mielītu un encefalītu, kas bez savlaicīgas, adekvātas antivirālas terapijas ap 80% gadījumu ir fatāls.

E. Tirāns, I. Mazjānis

Urodinamiskie izmeklējumi un urīna nesaturēšanas diagnostika

Urodinamiski izmeklējumi ir funkcionālu izmeklējumu kopums, ko izmanto pacientiem ar dažādiem urinācijas traucējumiem un apakšējo urīnceļu simptomiem. Liela daļa šo pacientu cieš no urīna nesaturēšanas, tāpēc raksta mērķis ir iepazīstināt ar funkcionālās diagnostikas veidu – urodinamiskiem izmeklējumiem, metodes darbības pamatprincipiem un to lomu, izmeklējot pacientus ar urīna nesaturēšanu.

Z. Pilsētniece

Dzīvam cilvēkam dzīvu kaulu. Jauni aspekti osteoporozes terapijā

Osteoporoze ir visplašāk izplatītā kaulu vielmaiņas patoloģija, kas skar visu skeletu. Osteoporozes gadījumā kauls ir trausls, mazinās kaula masa un krasi pasliktinās tā kvalitāte – cieš kaula mikroarhitektūra. Trausls kauls lūst pat pēc nelielas traumas. Tieši kaulu lūzumi ir šīs slimības galvenās nelabvēlīgās sekas.

I. Ādamsone

Aizsardzība pret alerģiju. Vesela kuņģa-zarnu trakta nozīme pārtikas alerģijas gadījumā

Kuņģa-zarnu trakta uzdevums neaprobežojas tikai ar barības vielu gremošanu un absorbciju. Svarīga funkcija ir aizsardzība pret potenciāliem patogēniem (to skaitā alergēniem) un tolerance pret nekaitīgiem aģentiem. Lai antigēns izraisītu imunoloģisku reakciju, tam jātiek garām kuņģa-zarnu trakta aizsardzības sistēmai, kam ir divu veidu mehānismi: imunoloģiskie un ne-imunoloģiskie. No tā, kādā veidā potenciālais alergēns šķērso kuņģa-zarnu trakta aizsargbarjeras, var būt atkarīgs tā potenciāls. Rakstā vērsta uzmanība uz ne-imunoloģiskiem kuņģa-zarnu trakta aizsardzības mehānismiem, uzsverot pilnvērtīgi funkcionējoša kuņģa-zarnu trakta lomu pārtikas alerģijas gadījumā.

I. Daugule

Agrīnās ēdināšanas vēlīnās sekas

Šobrīd Eiropā turpinās plaši pētījumi par ietekmi, kāda uz zīdaiņu augšanu un vēlāku bērnu aptaukošanos ir proteīnu daudzumam uzturā. Augstāks olbaltumvielu saturs piena maisījumos, salīdzinot ar mātes pienu, ir būtisks vēlākas bērnu aptaukošanās riska faktors – apgalvo viena no izvirzītajām hipotēzēm. Šajā rakstā iepazīstināsim ar šo pētījumu būtību un agrīnajiem rezultātiem, kas savukārt palīdz bērnu pārtikas ražotājiem un mediķiem pilnveidot piena maisījumu sastāvu, lai zīdaiņi, kuriem nav iespējama krūts ēdināšana, saņemtu optimālu uzturu.

I. Zahare, I. Bļodniece

Pacients ar neskaidras etioloģijas nieru - plaušu sindromu

Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju par ceļojumu galamērķi izvēlas tro pis kās zemes, nereti iepriekš pat nepainteresējoties, kādas slimības tur varētu viņus apdraudēt. Diemžēl šādai nezināšanai var būt bēdīgas sekas. Jaunattīstības valstīs izplatītās dažādās tropiskās slimības arī vairākumam Latvijas mediķu ir maz pazīstamas, un to diagnosticēšana var radīt lielas grūtības un prasīt ilgu laiku, tāpēc pacientam laikus netiek uzsākta specifiska terapija.

V. Kuzema, A. Pētersons, I. Lase

Kad treknie gadi aiz muguras

Jā, jā – visi mediji to tik vien dara kā daudzina aizgājušos treknos gadus! Vēlā rudenī ciemojoties slimnīcās, šī vārdu spēle sarunās parādās vairākkārt. Tas ir kā zīmogs, kas apliecina – zināms attīstības posms ir noslēdzies. 2003. gadā Doctus pabija astoņās Latvijas slimnīcās. Toreiz saskatījām divas pamatproblēmas – trūkst darbinieku un smacējoši šķita nemitīgi mainīgie spēles noteikumi. Pagājuši pieci gadi, ārstu un māsu trūkst arvien, bet spēles noteikumi kļuvuši skaidrāki. Šajā numurā ielūkosimies divās Latvijas austrumu puses slimnīcās – Jēkabpils un Līvānu. Decembra numurā turpināsim stāstus no Latvijas slimnīcām

A. Valtere

Šefs. Atmiņu stāsts par Rīgas 1.slimnīcas ķirurgu dr. Jāni Jēgermani

Mazrunīgs. Taču ļoti atvērts. Kad naktī viņam zvanīja un sauca palīgā, viņš nosmaidīja: kamēr mašīnu sūtīsit, būšu klāt. Daudziem jaunajiem ārstiem ielicis rokās skalpeli pirmajā apendektomijā, sakot – operē, es asistēšu. Spīdošs diagnosts, apveltīts ar analītisku domāšanu un rentgena vērtu intuīciju. Klīda nostāsti – viņš pēc ožas vai tikai ar rokas pielikšanu spējot noteikt pareizo vēdera dobuma diagnozi. Tikpat zīmīgas bija viņa vizītes: kā viņš apsēdās uz pacienta gultas malas, uzlika roku, jautāja... Pacientu mīlēts. Kā gan citādi – jo viņš uzskatīja, ka slimnīca un ārsti strādā un pastāv tikai slimnieku dēļ.

D. Ričika

Darbaholiķe un viņas doktorāts jeb „Man patīk kārtība!”

Liepājā īpaši nav jāstāsta, kas ir dakteres LAILAS ATIĶES doktorāts. Pirms piecarpus gadiem atvērtais doktorāts, kurā ir dakteres pašas ģimenes ārstes prakse, kā arī pieņem ginekologs, bērnu ārsts, nefrologs, kardiologs un veic ultrasonoskopiskās izmeklēšanas, nu ir izpleties vēl citā ēkā. Tur, ieguldot gan dakteres pašas līdzekļus, kredītā ņemto naudu, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, pirms pusotra gada ir izveidota moderna Medicīniskās diagnostikas laboratorija. Tajā ir uzstādīta moderna izmeklēšanas un diagnostikas aparatūra – kardiovaskulārais ultrasonoskops, digitālā rentgena iekārta, dator to mo grāfs – , kā arī izveidota asins, bioķīmijas un urīna analīžu laboratorija. Pavasarī, kad Liepāja svin dzimšanas dienu, par tradīciju kļuvusi titula Gada liepājnieks piešķiršana dažādās nominācijās. Šogad medicīnā to saņēma Laila Atiķe.

Doctus

Rītdienas ārsts

Latvijā līdzīgi kā citviet Rietumu medicīnā ārstu un pacientu attiecības kļūst klientu orientētas, tiek akcentētas pacientu tiesības, tiek diskutēts par biznesa domāšanas ienākšanu medicīnā un naudas lomu tajā. Latvijā arvien virmo runas par atalgojumu un aploksnēm. Kādas šajā kontekstā veidosies ārsta un pacienta attiecības nākotnē? Vai jauna ārstu paaudze nozīmē jaunu medicīnu? Vai, iedziļinoties šodienas medicīnas studentu un rezidentu uzskatos, varam saredzēt, kāds būs rītdienas ārsts? Doctus atspoguļo spilgtākos no viedokļiem, kas izskanējuši vienpa-dsmit topošo ārstu intervijās pētniecības darba* ietvaros.

A. Valtere

Dāvana Latvijas dzimšanas dienā

Finišējusi Ginesa rekorda stafete Skrien! Par Latviju!, Valsts prezidents Valdis Zatlers 8. novembrī sāks apceļot Latviju, lai lauku iedzīvotājiem dāvātu svētku izjūtu, uzņemta spēlfilma Vienīgā fotogrāfija ar izcilu latviešu aktieru plejādi, TV rullīši griežas un aicina iedegties par Latviju, Dienvidu tilts svētku priekšvakarā vārda tiešā nozīmē iedegsies – droši vien par nieka summu...

Doctus