Nr. 12 (285)
Ilze Maksima, narkoloģe, Veselības centrs Vivendi
Šajā žurnāla numurā ir lieliska intervija ar Liepājas farmaceiti Inesi Vīriņu. Katrā atbildē dzirksteļo pieredzes bagāta cilvēka un profesionāļa skats uz dzīvi, cilvēkiem, darbu. Jūtama caurstrāvojoša labsirdība un entuziasms.
Asinsvadu ķirurgs un flebologs Dr. Mārcis Gediņš aktualizē perifēro artēriju slimības tēmu, kā arī medikamentozās terapijas un dzīvesveida izmaiņas, kas atrodamas 2024. gada ESC vadlīnijās. Aplūkojama arī infografika, kas ik ārsta praksē noderēs kā informācijas bagāts atgādinājums.
Ķirurģe Dr. Irīna Liepiņa apraksta klīnisko gadījumu — transaksilāru endoskopisku vairogdziedzera operāciju. Nozīmīga tehnikas maiņa, lai mazinātu riskus un negatīvu kosmētisko efektu.
Šajā numurā rodamas arī rekomendācijas un terapijas pieejas ARVI gadījumiem no otorinolaringologu viedokļa, kas savā ziņā sasaucas arī ar NSPL analīzi no farmaceita redzes punkta, — drošums, mijiedarbības, rekomendācijas.
Vēl izlasiet multidisciplināru rakstu par alkohola ietekmi uz organismu kopumā no narkologa, kardiologa, gastroenterologa, neirologa skatpunkta. Tas sasaucas ar svētku laika norisēm un svinēšanas veidiem.
Gan kolēģiem, gan visai sabiedrībai kopumā gribas novēlēt vērīgumu, lai pamanītu palīdzošo un neizvēlētos nekvalitatīvo; drosmi, lai nepakļautos stereotipiem un manipulatīvam mārketingam; lēnprātību, lai ievērotu dzīves prioritātes darbā un atpūtā; mīlestību, jo tās īstenā formula iekļauj šo iepriekš minēto.
“Tikai lietas var piederēt. Mīlestība dod brīvību. Mīlestība ir brīvība.” /Ošo/
2024. gada ESC vadlīnijās ir plašas izmaiņas gan sijājošā diagnostikā, gan ārstēšanā, šeit akcentējam medikamentozās terapijas rekomendāciju jaunumus perifēro artēriju slimības (PAS) pacientiem. Par PAS diagnostikas, profilakses un ārstēšanas iespējām Latvijā jaunāko vadlīniju rekomendāciju ietvaros jautājam Dr. Mārcim Gediņam, asinsvadu ķirurgam.
Mitros, vējainos un aukstos gadalaikos — rudenī, ziemā un dažkārt pavasarī — ar elpceļu vīrusu izsauktām kaitēm slimojam biežāk. Akūtas elpceļu infekcijas veido 20—40 % ambulatoro un 12—35 % stacionāro gadījumu. [1] Šā raksta nolūks — palīdzēt ģimenes ārstiem akūtu respiratorisku vīrusinfekciju atšķirt no potenciāli smagākiem stāvokļiem, kad nepieciešama otolaringologa konsultācija.
Pusaudžu vecums jeb tā dēvētā pubertāte ir cilvēka dzīves posms starp bērnību un pieaugušo vecumu, kad noris dažādas morfoloģiskas izmaiņas, mainās ķermeņa izskats (notiek bioloģiska nobriešana), indivīds nobriest psiholoģiski, psihoseksuāli un sociāli. Dermatoloģiskās problēmas pubertātes laikā saistītas ar hormonālām izmaiņām, galvenokārt androgēniem. Biežākās no tām ir akne, izteikta svīšana, problēmas galvas ādā, piemēram, seborejisks dermatīts. [1]
Rakstā aplūkoti muskuļu tonusa samazināšanās jeb hipotonusa cēloņi un pazīmes zīdaiņiem, kuriem ir neiromuskulāras slimības simptomi un šo slimību kopīgās izpausmes, piemēram, muskuļu tonusa un spēka samazināšanās, kavēta motorisko prasmju attīstība, samazināti cīpslu refleksi, grūtības galvas kontrolē, elpošanas un rīšanas (barošanas) problēmas. Būtiski rūpīgi izmeklēt un agrīni ārstēt, lai mazinātu ietekmi uz bērna attīstību.
“Studiju laikā endokrinoloģija mani saistīja vairāk nekā citas medicīnas jomas. Tomēr, kad rezidentes statusā nonācu gastroenteroloģijas nodaļā Stradiņos, mani savos apskāvienos ievilka gastroenteroloģija,” atzīst gastroenteroloģe, interniste AIGA STĀKA, Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura terapijas centra 10. gastroenteroloģijas nodaļas virsārste. Viņa arī audzina jauno ārstu paaudzi, būdama Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Internās medicīnas katedras docente.
