PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Decembris 2024

Nr. 12 (285)

Ilze Maksima, narkoloģe, Veselības centrs Vivendi

Šajā žurnāla numurā ir lieliska intervija ar Liepājas farmaceiti Inesi Vīriņu. Katrā atbildē dzirksteļo pieredzes bagāta cilvēka un profesionāļa skats uz dzīvi, cilvēkiem, darbu. Jūtama caurstrāvojoša labsirdība un entuziasms.

Asinsvadu ķirurgs un flebologs Dr. Mārcis Gediņš aktualizē perifēro artēriju slimības tēmu, kā arī medikamentozās terapijas un dzīvesveida izmaiņas, kas atrodamas 2024. gada ESC vadlīnijās. Aplūkojama arī infografika, kas ik ārsta praksē noderēs kā informācijas bagāts atgādinājums.

Ķirurģe Dr. Irīna Liepiņa apraksta klīnisko gadījumu — transaksilāru endoskopisku vairogdziedzera operāciju. Nozīmīga tehnikas maiņa, lai mazinātu riskus un negatīvu kosmētisko efektu.

Šajā numurā rodamas arī rekomendācijas un terapijas pieejas ARVI gadījumiem no otorinolaringologu viedokļa, kas savā ziņā sasaucas arī ar NSPL analīzi no farmaceita redzes punkta, — drošums, mijiedarbības, rekomendācijas.

Vēl izlasiet multidisciplināru rakstu par alkohola ietekmi uz organismu kopumā no narkologa, kardiologa, gastroenterologa, neirologa skatpunkta. Tas sasaucas ar svētku laika norisēm un svinēšanas veidiem.

Gan kolēģiem, gan visai sabiedrībai kopumā gribas novēlēt vērīgumu, lai pamanītu palīdzošo un neizvēlētos nekvalitatīvo; drosmi, lai nepakļautos stereotipiem un manipulatīvam mārketingam; lēnprātību, lai ievērotu dzīves prioritātes darbā un atpūtā; mīlestību, jo tās īstenā formula iekļauj šo iepriekš minēto.

“Tikai lietas var piederēt. Mīlestība dod brīvību. Mīlestība ir brīvība.” /Ošo/

Portālā pieejamie raksti no šī numura:

Perifēro artēriju slimība. Medikamentozās un dzīvesveida terapijas izmaiņas ESC 2024 vadlīnijās

2024. gada ESC vadlīnijās ir plašas izmaiņas gan sijājošā diagnostikā, gan ārstēšanā, šeit akcentējam medikamentozās terapijas rekomendāciju jaunumus perifēro artēriju slimības (PAS) pacientiem. Par PAS diagnostikas, profilakses un ārstēšanas iespējām Latvijā jaunāko vadlīniju rekomendāciju ietvaros jautājam Dr. Mārcim Gediņam, asinsvadu ķirurgam.

S. Paudere–Logina, M. Gediņš

Ausis, kakls, deguns — rekomendācijas vīrusu periodā. LOR speciālists — ģimenes ārstam

Mitros, vējainos un aukstos gadalaikos — rudenī, ziemā un dažkārt pavasarī — ar elpceļu vīrusu izsauktām kaitēm slimojam biežāk. Akūtas elpceļu infekcijas veido 20—40 % ambulatoro un 12—35 % stacionāro gadījumu. [1] Šā raksta nolūks — palīdzēt ģimenes ārstiem akūtu respiratorisku vīrusinfekciju atšķirt no potenciāli smagākiem stāvokļiem, kad nepieciešama otolaringologa konsultācija.

K. Vecele, R. Vīksne

Ādas izmaiņas pusaudžu vecumā

Pusaudžu vecums jeb tā dēvētā pubertāte ir cilvēka dzīves posms starp bērnību un pieaugušo vecumu, kad noris dažādas morfoloģiskas izmaiņas, mainās ķermeņa izskats (notiek bioloģiska nobriešana), indivīds nobriest psiholoģiski, psihoseksuāli un sociāli. Dermatoloģiskās problēmas pubertātes laikā saistītas ar hormonālām izmaiņām, galvenokārt androgēniem. Biežākās no tām ir akne, izteikta svīšana, problēmas galvas ādā, piemēram, seborejisks dermatīts. [1]

G. Bērziņa, E. Sālījuma

Kas ir alkohola atkarība un kādu postījumu tā nodara? Multidisciplinārs skatījums

Alkohols ir toksiska un psihoaktīva viela ar atkarību izraisošām īpašībām. Diemžēl mūsdienu sabiedrībā alkoholiskie dzērieni ir ierasta socializēšanās sastāvdaļa: pamanāma, reklamēta, ikdienišķa, tiek rādīta sociālajos tīklos. Šajā kontekstā ir viegli nepamanīt vai neievērot kaitējumu veselībai un sociālo kaitējumu, ko izraisa vai veicina alkohola lietošana, tāpēc dažādu specialitāšu pārstāvji rakstā uzsver alkohola kaitīgo ietekmi uz dažādām orgānu sistēmām.

I. Maksima, P. Zaļizko, S. Hansone, I. Sūna

Neiromuskulāras slimības. Atpazīšana zīdaiņu vecumā

Rakstā aplūkoti muskuļu tonusa samazināšanās jeb hipotonusa cēloņi un pazīmes zīdaiņiem, kuriem ir neiromuskulāras slimības simptomi un šo slimību kopīgās izpausmes, piemēram, muskuļu tonusa un spēka samazināšanās, kavēta motorisko prasmju attīstība, samazināti cīpslu refleksi, grūtības galvas kontrolē, elpošanas un rīšanas (barošanas) problēmas. Būtiski rūpīgi izmeklēt un agrīni ārstēt, lai mazinātu ietekmi uz bērna attīstību.

M. Dīriks

Menjēra slimība. Izaicinājums pacientam un ārstam

Menjēra slimība nosaukta franču neirologa Prospera Menjēra vārdā, kurš 1861. gadā postulēja, ka vertigo izcelsme varētu būt saistīta ar slimībām iekšējā ausī. Šobrīd zināms, ka slimība skar 0,2—0,5 % cilvēku vispārējā populācijā, visbiežāk 30—60 gadu vecumā. Kaut arī precīzs Menjēra slimības ierosinātājs nav zināms, par iekšējās auss normāla homeostatiskā mehānisma traucējumiem atbild vairāki faktori: ģenētiskā predispozīcija, autoimūni vai iekaisīgi procesi, trauma, vīrusinfekcijas, vaskulopātijas.

S. Paudere–Logina, A. Legzdiņš

Zarnu trakta mikrobioma loma funkcionālu gremošanas traucējumu patoģenēzē

Funkcionāli zarnu darbības traucējumi ir bieža kuņģa—zarnu trakta problēma gan bērniem, gan pieaugušajiem. Pēdējos gados šo traucējumu raksturošanai izvēlēts termins, kas jau norāda uz to patoģenēzi: zarnu trakta—smadzeņu mijiedarbības traucējumi. Jau kādu laiku funkcionālu gremošanas trakta traucējumu rašanos saista ar izmaiņām zarnu trakta—smadzeņu ass darbībā. [6] Tomēr vēlākie pētījumi parādīja, ka precīzāks apzīmējums būtu zarnu—mikrobiotas—smadzeņu ass, tādējādi uzsverot mikrobiotas lomu ass disregulācijā. [11; 15]

Ē. Bļinkova, I. Daugule

Transaksilāra endoskopiska vairogdziedzera operācija. Klīniskais gadījums

Pasaulē pirmā vairogdziedzera operācija tika veikta 1791. gadā — tika izņemta tikai viena daiva. Tolaik vairogdziedzera ķirurģijā bija ļoti augsta letalitāte, bet 19. gadsimtā, attīstot aseptiku un antiseptiku, hemostāzes principus, anestēzijas paņēmienus, attīstījās arī vairogdziedzera ķirurģija un rezultāti uzlabojās. [1] Minimāli invazīvas vairogdziedzera ķirurģijas sākumi meklējami 20. gadsimta 90. gadu beigās, kad pirmo reizi veikta minimāli invazīva videoasistēta tireoīdektomija. [2]

I. Liepiņa

Doc. AIGA STĀKA, gastroenteroloģe: Uzcītīgā un zinātkārā ceļa gājēja

“Studiju laikā endokrinoloģija mani saistīja vairāk nekā citas medicīnas jomas. Tomēr, kad rezidentes statusā nonācu gastroenteroloģijas nodaļā Stradiņos, mani savos apskāvienos ievilka gastroenteroloģija,” atzīst gastroenteroloģe, interniste AIGA STĀKA, Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura terapijas centra 10. gastroenteroloģijas nodaļas virsārste. Viņa arī audzina jauno ārstu paaudzi, būdama Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Internās medicīnas katedras docente.

M. Lapsa

INESE VĪRIŅA: Deguns aizveda uz farmāciju

Pašā Liepājas centrā atrodas Centra aptieka. Ar tās vadītāju INESI VĪRIŅU esam pazīstamas vairākus gadus desmitus, un katra tikšanās ar viņu ir enerģiski dzirksteļojoša — kā iekošanās garšīgā, sulīgā ābolā. Mūsu sarunā virmo daudz smieklu, atmiņu, pārdomu un atkal smieklu. Inese dzīvo patiešām sulīgi.

K. Pastore