Nr. 12 (261)
ZANE ĀBOLA, asoc. prof., BKUS Bērnu ķirurģijas klīnikas virsārste, RSU Bērnu ķirurģijas katedras vadītāja
Kolēģu rakstus Doctus decembra numurā caurstrāvo viens aicinājums — būt atklātiem un godīgiem, ieinteresētiem un atbildīgiem. Tas attiecināms gan uz pacientiem un viņu ģimenēm, gan pašiem uz sevi. Tas piemērojams gan ļoti smagos pacienta un viņa tuvinieku dzīves brīžos, gan ārstējot hroniskas, dzīves kvalitāti pasliktinošas kaites.
Tehnoloģiju laikmetā cilvēcību neviens nav atcēlis. Ārsta kā personības nozīmīgā loma pacientu dzīvē tiek uzsvērta teju vai katrā šā žurnāla rakstā. Gadu simtiem vērtību nezaudējusī anamnēzes ievākšana un pacienta fizikālā izmeklēšana šajā digitālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un steigas laikmetā sarežģītu pacientu ārstēšanā joprojām ir neaizstājama un reizēm pat izšķirīga.
Kolēģu rakstītais vedina neaizmirst, ka blakus rekomendācijām un vadlīnijām, kurām, protams, ir ļoti liela nozīme kvalitatīvas, ar pierādījumiem pamatotas ārstēšanas nodrošināšanā, reizēm pacienta īpašo un individuālo vajadzību vārdā nepieciešams no tām atkāpties.
Gandrīz katrā rakstā cita starpā uzsvērts multidisciplināras pieejas svarīgums kvalitatīva ārstēšanas plāna izveidē un īstenošanā. Manuprāt, svarīgi atcerēties, ka visos gadījumos ir viens ļoti nozīmīgs šīs daudzdisciplīnu komandas dalībnieks: pats pacients, bez kura atklātas, godīgas, ieinteresētas un — īpaši svarīgi! — atbildīgas iesaistes labus ārstēšanas rezultātus nesasniegt.
Kolēģi, novēlu turpināt apgūt jaunas zināšanas un prasmes, neaizmirst savu kā personības nozīmi pacienta ārstēšanā un atrast laiku jaukiem un spēcinošiem atpūtas brīžiem!
Viegli kognitīvi traucējumi tiek raksturoti kā starpstāvoklis starp normālu novecošanu un demenci, turklāt iespējams, ka tie progresēs, visbiežāk par Alcheimera slimību. Pieaugušajiem, kas jau sasnieguši 60 gadu vecumu, viegli kognitīvi traucējumi dažādās analizētajās pacientu grupās sastopami 6,7—25,2 % gadījumu.
Septiņdesmit divus gadus vecs kungs pēc pārslimota Covid–19 ierodas pie ārsta ar sūdzībām par vājumu, samazinātu slodzes panesību, diskomfortu krūtīs, trauksmes epizodēm un miega traucējumiem. Pēdējo reizi pie ārsta bijis pirms septiņiem gadiem, lai iegūtu medicīnisko izziņu transportlīdzekļa vadīšanai. Zināms, ka pēdējā gada laikā niktūrija un epizodiski skeleta sāpes, kuras kļūst biežākas un ilgākas.
Dzīves laikā niezi pieredz visi cilvēki. Nieze jeb pruritus ir dominējošs ādas slimību simptoms. Subjektīvi to var aprakstīt kā slikti lokalizētu, neadaptīvu, parasti nepatīkamu sajūtu, kas izraisa vēlmi kasīties un būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti.
Pneimonoloģijā liela daļa hronisko pacientu ir bronhiālas astmas (BA) un hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) pacienti. Abu šo slimību terapijā pamata medikaments tiek ievadīts inhalāciju veidā. Viens no elementiem sekmīgā BA un HOPS terapijā ir tehniski pareiza inhalatoru lietošana, jo inhalējamos medikamentus pacients vienmēr saņem “iepakotus” inhalācijas ierīcē.
Neiropātiju etioloģijā cēlonis 32—53 % gadījumu ir cukura diabēts. [1] Rakstā sīkāk iztirzātas diabētiskas neiropātijas, kuras tiek uzskatītas par perifērās nervu sistēmas neirodeģeneratīvu slimību, skarot prevalējoši sensoros un autonomos aksonus, daudz vēlāk — arī motoriskos. [2]
Es zinu, kur atrodas tualete tirdzniecības centrā un visas sabiedriskās tualetes pilsētā, un sieva uz mani neapmierināti noskatās ikreiz, kad man turp jādodas, kaut arī tikko šeit ieradāmies un pirms iziešanas no mājas esmu bijis tualetē. Ko es varu darīt? Šāda situācija ir lielākajai daļai manu paziņu...
Iedzimti melanocītu nēvusi ir dzimumzīmju veids, ko veido melanīnu producējošas šūnas melanocīti, un bērnam tie ir piedzimstot vai parādās pirmajos dzīves mēnešos. Tiek saukti arī par kongenitāliem pigmentšūnu nēvusiem (KMN, congenital melanocytic nevus) vai iedzimtiem nēvusiem, kā arī gigantiskiem pigmentētiem nēvusiem.
“Es nevaru apgalvot, ka man ir kas dots bez piepūles un darba, bijuši arī asāki pagriezieni, taču jūtu, ka esmu savā vietā, un man ļoti patīk darbs, ko daru. Ja darbs patīk, ir spēks izturēt arī grūtus brīžus,” atzīst asoc. prof. ZANE ĀBOLA, BKUS Bērnu ķirurģijas klīnikas virsārste un RSU Bērnu ķirurģijas katedras vadītāja.
ARTA BĀRZDIŅA, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas vadītāja, atzīst: nav vienas receptes, kā sarunāties, bet svarīgākais ir būt patiesam, par visu informēt, lai nepaliek nekāds pelēkais, nesaprotamais posms, kas pēc tam emocionāli grauztu pacienta tuviniekus.
Uroloģes, onkoloģes, ķīmijterapeites, Liepājas reģionālās slimnīcas Kurzemes Uroloģijas centra virsārstes DZINTRAS LITAVNIECES 40 gadus ilgā ārstes pieredze ļauj racionāli vērtēt, kā runāt ar smago diagnožu pacientiem un viņu piederīgajiem gan brīžos, kad ļaundabīgais audzējs ir diagnosticēts un jāsāk atbilstoša terapija, gan arī tad, kad ir skaidrs, ka atveseļošanās vairs nav iespējama.
Psihoterapeits ARTŪRS MIKSONS, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētājs, saka: ārstam varētu būt grūti saprast, kāpēc pacients rīkojas tā vai citādi, bet pat vissmagākās diagnozes gadījumā būtu jādod autonomija — pacientam pašam pieņemt lēmumu.
Gadu mijā cilvēki mēdz uzrakstīt savus sapņus un mērķus — pēc gada ir interesanti palūkot, kas no sapņu deklarācijas īstenots. 2023. gads nozarei nesolās būt viegls, bet kurš teicis, ka grūtības vienmēr ir tikai ar mīnusa zīmi?
