Linda Zvaune, neiroloģe, algoloģe, galvassāpju speciāliste, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Galvassāpju vienība, Veselības centrs Vivendi, Jūrmalas slimnīca
Medicīnā šis gads nenoliedzami bijis izaicinājumu pilns, sabiedrības uzmanība kā vēl nekad fokusējusies uz veselības un medicīnas aprūpes tēmām. Šajā trauksmainajā laikā speciālisti iesaka ievērot dienas režīmu, izpildīt ierastus ikdienas rituālus — un viens no tādiem mūsu darbavietas atpūtas telpā ir ikmēneša jaunā Doctus numura lasīšana.
Uzmanību piesaista personīgās pieredzes un personību stāsti. Dzīvesgudrais ārsts Aldis Strēlnieks dalās savās atziņās gan par šo laiku, gan aizgājušo medicīnas godību un, manuprāt, pats iemieso teicienu par medicīnu kā mākslu, amatu un zinātni.
Tāpat ik lasītāju sagaida aizraujošs un saules pieliets stāsts par ģimenes ārstes Justīnes Rudzītes pieredzes apmaiņas ceļojumu Amerikā. Prieks par jaunajiem ģimenes ārstiem, kas, iedvesmojoties no ārvalstu pieredzes, gatavi uzlabot klimatu mūsu apstākļos.
Rūpes par pacientiem un aizvien labāku aprūpes pārvaldību jūtamas arī rubrikā JAUTĀJAM SPECIĀLISTAM, kas šoreiz vēsta par tik aktuālajiem miega traucējumiem un pārlieku pieķeršanos trankvilizatoriem.
Mūsdienās ārsti aizvien dziļāk specializējas kādā nozarē, tāpēc nereti nesanāk izsekot jaunākajai informācijai citās medicīnas jomās, toties žurnālā Doctus ir lieliska iespēja īsā, apkopojošā un vienkāršā veidā ielūkoties aktualitātēs. Šoreiz par HOPS 21. gadsimtā, GERS, malnutrīciju, čūlaino kolītu. Novērtēju veiksmīgus vizuālos materiālus, tāpēc vēlos izcelt ilustrāciju par demences riska faktoriem rakstā par Alcheimera demenci.
Mūsu rokās ir izglītot un iedvesmot pacientus slimību profilaksei, novērst cēloņus, lai mums mazāk būtu jācīnās ar sekām. Un tas attiecināms ne tikai uz pacientiem, bet arī mums pašiem. Būsim veseli!
Čūlainais kolīts ir hroniska resnās zarnas slimība, kuras izplatība visā pasaulē pieaug. Čūlainā kolīta diagnoze ASV un Eiropā ir gandrīz miljonam cilvēku. Šī slimība nešķiro pēc vecuma, bet pīķi sastopamībā lielākoties sasniedz pacientu 15—30 gadu vecumā.
Pagarinoties dzīves ilgumam, pieaug arī to vecāka gadagājuma cilvēku skaits, kuriem attīstās demences sindroms. Visā pasaulē ar demenci dzīvo aptuveni 50 miljoni cilvēku, un tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam šis skaitlis palielināsies līdz 152 miljoniem, bet īpaši pieaugs valstīs ar zemu un vidēju ienākumu līmeni, kurās dzīvo aptuveni ⅔ demences pacientu. [1]
Galvassāpes un jo īpaši migrēna ir Pasaules Veselības organizācijas saraksta topā, kurā apkopotas biežākās un darbaspējas ierobežojošās slimības. Covid–19 pandēmija galvassāpju pārvaldību ietekmējusi dažādos aspektos, arī kā neiroloģisku izpausmi infekcijas dēļ. Pandēmija galvassāpju pārvaldību padarījusi grūtāku gan ierobežoto pakalpojumu dēļ, gan arī pacientu psihoemocionālo traucējumu paasinājumu dēļ.
Miega traucējumu pārvaldība bieži vien sākotnēji nonāk ģimenes ārsta pienākumu lokā, turklāt nereti šie pacienti miega problēmu risināšanai jau gadiem lietojuši trankvilizatorus, nemaz neapzinoties ilgtermiņa sekas.
Hroniska stresa ietekme uz dažādu hronisku slimību gaitu pētīta plaši. Arvien biežāk prāto, vai psiholoģisks distress, trauksme, depresīvi traucējumi varētu ietekmēt arī gastroezofageālā atviļņa slimības gaitu. Kas varētu būt pirmais — stress, pēc tam atvilnis? Vai otrādi? Bet varbūt tie pastāv līdztekus un savā starpā nav saistīti?
Malabsorbcija skar miljoniem cilvēku pasaulē. Gastrointestinālās malabsorbcijas sindroms ir ļoti plašs jēdziens un attiecas uz uzturvielu absorbcijas traucējumiem gastrointestinālajā traktā visos uzturvielu uzsūkšanās posmos.
Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) ir novēršama un ārstējama plaušu slimība. HOPS biežākie simptomi ir elpas trūkums, slodzes nepanesība un produktīvs klepus. Šobrīd HOPS ir trešais biežākais nāves cēlonis pasaulē. [1; 2]
Lai gan mūsdienīgu līdzekļu un paņēmienu klāsts brūču kopšanai un ādas traumu ārstēšanai ir ievērojami plašs, tomēr joprojām rētas ir neizbēgams ādas brūču dzīšanas rezultāts pēc ādas ievainojumiem, traumām un infekcijām.
Aptaukošanās izplatība pasaulē kopš 1975. gada palielinājusies 3 ×, arī reproduktīvā vecuma sieviešu populācijā. [1] Latvijā 2018. gadā 15—49 gadu vecu sieviešu grupā aptaukošanās bija 16,4 %. [2] Trūkst precīzu un aktuālu datu par aptaukošanās izplatību grūtnieču populācijā Latvijā. Aprēķināts, ka Eiropā 25 % un ASV 40 % grūtnieču ir adipozas. [1; 3] Arī ķermeņa masas pieaugumam grūtniecības laikā ir tendence palielināties.
Sarunas laikā iezvanās tālrunis — dakteris ALDIS STRĒLNIEKS tiek aicināts uz konsiliju un intervijai atvēlētais laiks sarūk. Kardiologs, anesteziologs reanimatologs Aldis Strēlnieks, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” galvenā ārsta pienākumu izpildītājs par sevi saka: “Esmu ar nepopulāru viedokli.” Reālists, pats divreiz izslimojis Covid–19, aicina neažiotižēt, bet pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir.
Šā gada vasarā, pateicoties LĀZA stipendijai no Ojāra Veides fonda, man bija iespēja iepazīt medicīnas sistēmu un darbu ģimenes ārsta praksē Huntington Beach Kalifornijā, salīdzināt un sev atbildēt uz jautājumiem — kā strādāt citādi un kāpēc mums Latvijā tas nesanāk? Pat ja Amerikas pieredzi uzreiz neizdodas ieviest dzīvē, tā iedrošina mainīt attieksmi.
Mēdz teikt — kā gadu iesāksi, tā viss ritēs. Vai atceramies, kā iesākām 2021. gadu?
