Ilona Hartmane, prof., dermatoloģe, veneroloģe, Rīgas 1. slimnīca, Dermatoloģijas un seksuāli transmisīvo slimību klīnika, RSU Dermatoloģijas un veneroloģijas katedra
Šo žurnāla numuru lasām, kad viss jau zied un smaržo un esam mazliet enerģiskāki pēc ziemas un pavasara aukstuma.
Tāpēc īpaši gribu izcelt rakstu par dzelzs deficīta anēmiju.
Šī problēma ir aktuāla daudzu specialitāšu ārstu praksē, kuriem ikdienā jākonsultē pacienti ar dzelzs satura pārmaiņām laboratorijas analīzēs. Kolēģis Edmunds Jansons sagatavojis vispusīgu apskatu, raksturojot gan dzelzs deficīta anēmiju veidus, gan izsmeļoši aprakstot preparātus. Doti padomi arī par dzelzi saturošo medikamentu ievades veida izvēles nozīmi. Īpaši gribu izcelt kolēģa norādi par to, ka dzelzs deficīta mazasinību neārstē ar uztura bagātinātājiem, ja nu vienīgi slēptās formas.
Kolēģus vienmēr uzrunā vispusīgi, literatūras atziņās un personīgajā pieredzē sakņoti raksti, īpaši par tik aktuālu tēmu kā dažādu veidu atkarības. Rakstā par atkarību veidošanos autori (Inga Zārde u.c.) raksturo psihodinamiskās terapijas aspektus, kur galvenie stūrakmeņi ir koleģiāla sadarbība un pacietība, lai pacienta “mērenības” vēlmi mainītu uz “pilnīgas atturības” vēlmi. Akcentēšu, ka ar iedziļināšanos pacienta problēmās, rūpīgi viņu uzklausot un pacietīgi vairojot līdzestību, bieži izdodas izaudzēt lielāku uzticēšanos un pacienta ticību izvēlētajai terapijai arī citu slimību gadījumā.
Noteikti būs interesanti gan izlasīt desmit apkopojošus jautājumus par migrēnu un par aspirīnu kā iesakāmu profilakses līdzekli, gan uzzināt, ka vasara ir laiks, kad sievietēm vairāk tiek konstatēta urīnceļu infekcija, kā arī ņemsim vērā, ka šīs problēmas risinājumam tiek ieteiktas vienreizēji lietojamas antibiotikas, piemēram, fosfomicīns.
Kolēģi! Šajā numurā noteikti atradīsit vērtīgas, radošas un uzrunājošas atziņas par to, kā sasniegt, pilnveidot savus mērķus, uz rezultātu motivēt arī kolēģus un gūt pacientu atzinību. Izlasiet interviju ar infektoloģi Ivetu Jukšinsku un numura personību — reimatoloģi Andu Kadišu. Abām kolēģēm un mums visiem novēlu saulainu vasaru un nepagurt ārsta darbā!
Vārds “migrēna” cēlies no latīņu vārda hemicrania — “puse” (hemi) un “galvaskauss” (crania). Šo terminu pirmo reizi izmantoja Galēns, lai aprakstītu vienpusējas galvassāpes. Viņš bija pirmais, kurš uzskatīja, ka sāpju izcelsme jāmeklē galvas smadzeņu apvalkos un asinsvados.
Urīnceļu infekcijas (UCI) ik gadu veido apmēram desmit miljonus ambulatoro apmeklējumu un 2—3 miljonus vizīšu uzņemšanas nodaļās, liecina ASV dati. Visā pasaulē UCI infekcijas izplatība ir ap 150 miljoniem gadījumu gada laikā!
Psoriāzes klīniskajām izpausmēm raksturīga sezonalitāte. Lielākā daļa psoriāzes pacientu labāk jūtas vasaras mēnešos un slimības uzliesmojumus pieredz rudens/ziemas mēnešos. Šī slimības forma tiek dēvēta par psoriāzes ziemas tipu (Typus hiemalis). Tomēr nelielai pacientu daļai (5—20 %) [5] uzliesmojumi ir tieši vasaras mēnešos, un to dēvē par psoriāzes vasaras tipu (Typus aestivalis) jeb fotosensitīvu psoriāzi.
Ar anēmiju jeb mazasinību sirgst 30 % pasaules iedzīvotāju. Pusi no viņiem — aptuveni 1,6 miljardus — skar dzelzs deficīta mazasinība. Dzelzs rezervju izsīkuma un nepilnvērtīgas eritropoēzes dēļ attīstās dzelzs deficīta mazasinība.
Akūtas, stipras sāpes vienā vai vairākās locītavās, to jutīgums un pietūkums, kas maksimumu sasniedz 6—24 stundās vai dažās dienās un jo īpaši kopā ar apsārtumu, visbiežāk liek domāt par akūtu kristālu iekaisumu locītavā. [3] Divas visbiežākās kristālu artropātijas ar akūtu un hronisku gaitu ir podagra un kalcija pirofosfātu artropātija (pseidopodagra).
Priekškambaru mirdzēšana (PM) ir visplašākā ilglaicīgā aritmija pieaugušajiem, kura cieši saistīta gan ar ievērojamu dzīves un darba kvalitātes pasliktināšanos, gan ar risku smagas slimības attīstībai. Tāpēc svarīgi pārzināt PM jeb ātriju fibrilācijas simptomātiku, pieeju sijājošajai diagnostikai, terapijai un notikumu profilaksei.
Iedzimta muskuļu distrofija ir reta, autosomāli recesīvi pārmantota miopātija. Merozīna jeb laminīna α2 deficīta iedzimtā muskuļu distrofija ir visbiežākā un smagākā forma (vidēji 0,7 % gadījumu). [1; 4]
Apgrozīšana izdodas labāk, ja sieviete ir labi informēta un iedrošināta, uzticas procedūras nekaitīgumam un pašai ir vēlme dzemdēt vagināli. Ja grūtniecei ir bail, nav pilnvērtīgas informācijas vai ir vēlme grūtniecību atrisināt ar ķeizargriezienu, viņa izvēlas neveikt augļa ārējo apgrozīšanu. [1] Rezultāts veiksmīgai augļa ārējai apgrozīšanai ir galvas priekšguļa.
Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras docente, reimatoloģe ANDA KADIŠA neslēpj, ka studiju gados izvēlējusies volontēt reimatoloģijā, gandrīz neko par to nezinot. Taču, strādājot kopā ar augstas raudzes ārstiem, guvusi pārliecību, ka paliks reimatoloģijā, kaut tā nav viegla specialitāte, jo jāārstē galvenokārt pacienti, kam ir hroniskas, neizārstējamas un invalidizējošas slimības.
“Es taču tā neteicu?!” — “Nav pateikts galvenais!” — “Šo stāstu vajadzētu uzzināt plašākai sabiedrībai, bet — kā to izdarīt?” Kā pareizi runāt ar žurnālistiem? Šo jautājumu, iespējams, uzdevis ne viens vien, kurš kaut reizi dzīvē ir intervēts, un nevalstiskās organizācijas, asociācijas, biedrības, kurām svarīgi savu ziņu padarīt dzirdamu.
Katrs “paldies!” un pacienta smaids motivē strādāt tālāk un neizdegt, par to pārliecināta infektoloģe IVETA JUKŠINSKA. Viņai darba pilnas rokas: attīstot ambulatoro infektoloģiju Daugavpilī, cīnoties par Covid–19 pacientu dzīvību, Daugavpils medicīnas koledžā medicīnas māsas un ārstu palīgus skolojot par infekcijas slimībām.
Vasaras saulgriežu ticējums vēsta, ka ugunskura liesma jāsaglabā līdz rīta gaismai. Latviešiem uguns ir spēka simbols. Mazliet pārfrāzējot ticējumu, gribas vēlēt — saglabāsim spēku, turpinot izdzīvot šo vasaru joprojām Covid zīmē.
