Dr. med. Vita Skuja, interniste, gastroenteroloģe, Veselības centrs 4, Anti-Aging Institute metodiskā vadītāja, Capital Clinic Riga, RAKUS, RSU Eiropas Gastroenterologu asociācijas Ārstniecības kvalitātes darba grupas un Jauno talantu grupas locekle, Latvijas Jauno Gastroenterologu biedrības dibinātāja, valdes locekle
Doctus ir iedvesmas žurnāls. Žurnāls, kurā vienmēr ar interesi vēroju kolēģu veikumu, smeļos atziņas un lepojos ar viņu panākumiem. Arī šis numurs nav izņēmums — neirologi izpētījuši polineiropātijas biežākos iemeslus bērniem, dermatologi māca, kā rīkoties autoimūno bullozo slimību gadījumā, alergologi vēsta par stresa nozīmi atopiskā dermatīta gadījumā, profesore Stūre atklāj HIV/AIDS agrīnas diagnostikas svarīgo nozīmi, neirologi, algologi un psihoterapeiti turpina vērtīgo rakstu sēriju par hronisku sāpju pacientu ārstēšanu un izaicinājumiem, savukārt mēs ar kolēģi Beāti Jurševsku stāstām, kā neapjukt plašajā probiotiku klāstā.
Īpaši lepna esmu par mūsu jaunajām kolēģēm Dr. Selecku un Dr. Libeku — lielisks piemērs, kā sapņot lielus sapņus, šķietami neizdarāmos darbos sadalīt mazākos un padarāmos, būt neatlaidīgiem, atrast savu unikālo nišu un sadarboties. Piekrītu Dr. med. Janas Žodžikas teiktajam, ka “panākumu stūrakmeņi ir neatlaidība un vēlme apgūt arvien ko jaunu”. Vien vēlos papildināt ar savu pārliecību, ka panākumi atnāk nemanot, ja ar prieku darām to, kas labi padodas, un lielajā darbu jūrā mākam arī apstāties un novērtēt, no sirds priecāties gan par paša, gan kolēģu paveikto.
Tāpat kā apvienoties mudina connections, kas ir šā gada 30. maija, multiplās sklerozes dienas, tēma, arī es esmu pārliecināta, ka lielas lietas spējam tikai kopīgiem spēkiem. Novēlu mums visiem būt kā veselai zarnu mikrobiotai — daudzveidīgai: katram labi darīt savu darbu, novērtēt kolēģu zināšanas, pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un būt spēcīgiem un noturīgiem laikā.
Priekškambaru mirdzēšana (PM) jeb ātriju fibrilācija ir samērā kompleksi pārvaldāma slimība, tāpēc nebūs melots, ka šo pacientu pārvaldība var būt izaicinošs uzdevums gan kardiologa, gan ģimenes ārsta praksē, īpaši, ja “komplektā” nāk buķete ar blakusslimībām un kaitīgiem ieradumiem.
Ģimenes ārsta un pediatra praksē īpaša uzmanība jāpievērš astmas novērtēšanai un ārstēšanai pusaudžiem un jauniem pieaugušajiem vecumā no 12 līdz 25 gadiem — dzīves periodā, kad notiek hormonālas un sociālas pārmaiņas.
Emocijas ir svarīgs faktors, kas nosaka hronisku ādas slimību attīstību un paasinājumu veidošanos. Psihodermatoloģija ir medicīnas nozare, kas fokusējas uz ādas, prāta un ķermeņa mijiedarbību. Trešdaļai dermatoloģisko pacientu ir psiholoģiska rakstura problēmas, tieši tāpēc svarīgi to ņemt vērā, ārstējot pacientus ar hroniskām ādas problēmām.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot rupjo nervu šķiedru neiropātiju klīnisko un elektrofizioloģisko profilu bērniem, kuriem desmit gadu periodā veikts neirogrāfijas izmeklējums Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS).
Autoimūno bullozo jeb pūšļveida slimību gadījumā raksturīga autoantivielu veidošanās pret dažādiem strukturāliem ādas un gļotādu elementiem. Praksē šīs slimības sastopamas salīdzinoši reti. Standarta metode bullozo dermatožu diagnostikā ir tiešās imūnfluorescences mikroskopija.
Multiplās sklerozes diena* kopš 2009. gada tiek atzīmēta 30. maijā. 2020.—2022. gada tēma ir “connections” jeb apvienošanās. MS Connections izaicina pārraut sociālās barjeras, kuru dēļ multiplās sklerozes pacienti jūtas vientuļi un sociāli izolēti. Īpaši sāpīga šī tēma ir Covid–19 pandēmijas laikā.
Dati Veselības statistikas datubāzē šobrīd rāda, ka 2020. gadā Latvijā no janvāra līdz novembrim reģistrēti 235 jauni inficēšanās ar HIV gadījumi. 2019. gadā vēlīni atklāto gadījumu (CD4 šūnu skaits zem 350 vai pacientam jau ir klīniski simptomi) īpatsvars bija 63 %! Tas ir nepiedodami liels skaitlis, ko mazināt var tikai sabiedrības un mediķu izpratne par agrīnu testēšanu un terapijas sākšanu.
Par probiotiku ietekmi uz zarnu mikrobiotu jau 20. gs. sākumā runāja Nobela prēmijas laureāts, Pastēra institūta profesors un imunitātes pamatlicējs Iļja Mečņikovs. Viņš aprakstīja “jogurta teoriju” — hipotēzi par jogurtā dzīvojošām pienskābajām baktērijām jeb probiotikām, kas uzlabo imunitāti, aizsargā pret slimībām, nodrošina veselīgāku dzīvi un garāku mūžu.
Hronisku sāpju ārstēšanā līdztekus medikamentozai terapijai būtiska ir nefarmakoloģiska terapija un pacienta pašaprūpes prasmju uzlabošana.
Šobrīd visa pasaule cīnās ar Covid–19 vīrusa izraisītajām akūtajām komplikācijām. Iepriekšējā pieredze ar SARS un MERS epidēmijām norāda, ka vīruss negatīvi ietekmē organismu ilgtermiņā un komplicējas ar kardiopulmonālām, metaboliskām, neiropsihiskām slimībām. [3]
Docētāja RSU Dzemdniecības un ginekoloģijas katedrā, ginekoloģe, ultrasonoskopijas un kolposkopijas speciāliste Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ginekoloģijas klīnikā un vairākās privātās ārstniecības praksēs, pētniece — Dr. med. JANA ŽODŽIKA savā darbadienā pagūst daudz, jo vecāki un vecvecāki ieaudzinājuši, ka darbs jādara rūpīgi un līdz galam. Gūt panākumus palīdz arī tādas rakstura iezīmes kā neatlaidība un spītība. Un vēlme arvien apgūt ko jaunu.
KATRĪNA SELECKA un LINDA LIBEKA ir jaunās pediatres, kas pērn, pirmajā Covid vilnī, nenobijās un atvēra savu privātpraksi. Vēl viņas tiešsaistē organizē lekcijas jaunajiem vecākiem, atbild uz iesūtītajiem jautājumiem un raksta blogu. Ceļš no izlolotās idejas par kaut ko savu līdz sociālajai uzņēmējdarbībai bija trīs gadus garš, pašas bilst — tik ilgs! Un atzīst: viņas vēl tikai mācās uzņēmēja kodu.
Tāds ir Visuma likums: gan zaudējam, gan iegūstam. It īpaši krīzēs. Retrospektīvi skatoties — vienmēr.
