Covid-19 pandēmijas laikā ir bijusi daudz neskaidrību par to, cik ilgi imunitāte ilgst pēc tam, kad nevakcinēts cilvēks ir inficēts ar SARS-CoV-2. Tagad zinātniekiem ir atbilde. Spēcīga aizsardzība pēc dabiskas infekcijas ir īslaicīga.
Pacienti ar imūnmediētām iekaisīgām slimībām ir ar paaugstinātu Covid–19 risku, lielākoties imūnsupresīvo medikamentu, tādu kā glikokortikosteroīdu, lietošanas dēļ. Šo medikamentu lietošana var ietekmēt arī vakcīnas atbildreakciju. Šīs meta–analīzes mērķis bija noskaidrot, kāda bijusi pacientu ar imūnmediētām iekaisīgām slimībām seroloģiskā atbildreakcija uz Covid–19 vakcīnu.
Karvedilolam var būt labvēlīgākas glikēmiskās īpašības salīdzinājumā ar metoprololu, taču nav zināms, vai karvedilola ir ieguvum attiecībā uz mirstības samaiznāšanu salīdzinājumā ar metoprololu pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu (T2D) un sirds mazspēju ar samazinātu izsviedes frakciju (HFrEF).
Bērniem ar obstruktīvu miega apnoju ir augstāks nakts enurēzes risks, salīdzinot ar vispārējo populāciju. Pastāv pieņēmums, ka pēc adenotonsilektomijas veikšanas šiem bērniem nakts enurēze pāriet. Tomēr, iztrūkst pētījumu par nakts enurēzes iznākumiem bērniem, kas pēc nejaušības principa vai nu sāņēmuši nogaidošu terapeitisko taktiku, vai veikta tonsilektomija.
Veselīga uztura plāns, svara zudums un uzlabota aerobā sagatavotība var ievērojami samazināt asinsspiedienu un uzlabot sirds veselību cilvēkiem ar rezistentu hipertensiju - stāvokli, kurā asinsspiediens saglabājas augsts, neskatoties uz trīs vai vairāku antihipertensīvu zāļu lietošanu.
Perifēri intravenozi katetri (PIK) ir visbiežāk lietotās medicīniskās ierīces slimnīcās visā pasaulē. To radītas infekcijas ir salīdzinoši reti sastopamas, bet lielākoties izpaužas ar smagu klīnisko gaitu, tāpēc svarīgi tās novērst.
Apsverot pieejamo zinātnisko pierādījumu kopumu un neatkarīgo ārējo ekspertu padomdevēju komitejas apspriedes, FDA grozīja līgumu par Pfizer-BioNTech Covid-19 vakcīnu, lai atsevišķās populācijās, piemēram, riska grupām un veselības aprūpē nodarbinātajiem, atļautu revakcināciju.
Persistējošs monoartrīts pie citādi labi kontrolēta reimatoīdā artrīta ir terapeitiski izaicinošs stāvoklis. Intraartikulāri steroīdi ir pamata ārstēšanas izvēle, tomēr pastāv teorijas, ka tiem, kam steroīdi nepalīdz, varētu izmantot slimību modificējošas antireimatoīdās zāles un bioloģiskos medikamentus.
Ar vecumu saistīta mākulas deģenerācija, katarakta un ar cukura diabētu saistītas acu saslimšanas ir saistītas ar paaugstinātu demences risku.
Pavisam nedaudzi pētījumi ir novērtējuši taktiku “vēro un gaidi” pacientiem ar bazālo šūnu karcinomu, – šāda metode varētu būt piemērojama pacientiem kam terapija varētu nenest pienesumu paredzami īsās dzīvildzes dēļ.
