Gan grūtniecība, gan 1.tipa cukura diabēts (CD) paši par sevi ir saistīti ar paaugstinātiem trauksmes un depresijas rādītājiem salīdzinājumā ar vispārējo populāciju. Bet vai šo abu lielumu kombinācija risku psihiskās veselības traucējumiem paaugstina? Tas līdz šim nebija skaidrots.
Zinātnieki ir atklājuši, ka smagu Covid-19 slimības gaitu raksturo ne tikai spēcīga imūnsistēmas aktivācija un iekaisuma reakcijas, bet arī disfunkcija endotēlijā, ja tiek bojāta barjera starp asins plūsmu un audiem, pacienta stāvoklis pasliktinās.
Vēnu trombembolija (VTE) ir nopietns iemesls novēršamai mirstībai pēc onkoloģiskas ķirurģijas. VTE ne tikai paredz vajadzību atkārtoti stacionēt, bet ir dzīvību apdraudošs stāvoklis, taču datu par VTE sastopamību vairāk kā pēc 30 dienu gara pēcoperācijas perioda iztrūkst.
Pieaugot kanabinoīdu legalizācijai un izmantošanai medicīniskos nolūkos, nepieciešams saprast, kādu ietekmi tas atstāj uz braukšanas spējām. Lai noskaidrotu, kā auto vadīšanu ietekmē kanabinoīdu smēķēšana ar dažādu Δ9–tetrahidrokanabinola (THC) saturu, kādi ir efekti atkarībā no smēķēšanas ilguma, tika veikts divkārtnepārredzams, ar placebo kontrolēts paralēli nejaušināts klīniskais pētījums.
Pacientiem ar Covid-19 intensīvās terapijas nodaļā (ICU), kuriem ir izrakstīti pilnas devas asins šķidrinātāji, ir ievērojami lielāka iespēja piedzīvot smagu asiņošanu nekā pacientiem, kuriem izrakstīta mazāka, taču tikpat efektīva deva.
Pētījumā pierādīts, ka nāves risks pacientam ar hroniskām neinfekcijas slimībām ir vairāk nekā divas reizes lielāks, ja pacientam ir arī psihiska saslimšana.
Vakcinācija pret Covid–19 nodrošina skaidrus un nepieciešamus sabiedriskās veselības ieguvumus, bet protams, jāņem vērā arī potenciālie riski. Lai apzinātu ziņojumus par miokardītiem pēc Covid–19, tika veikts pēc vakcinācijas miokardītu gadījumu aprakstošs pētījums par 192 405 448 cilvēkiem vecumā no 12 gadiem, kas saņēmuši Covid–19 vakcināciju.
Saskaņā ar jaunu pētījumu, no hospitalizētiem bērniem, kuriem bija pozitīvs SARS-CoV-2 tests vai tika pieņemts, ka tas bija pozitīvs, 44 % attīstījās neiroloģiski simptomi, un šiem bērniem biežāk bija nepieciešama intensīvā aprūpe nekā viņu vienaudžiem, kuriem nebija šādu simptomu.
Hipertensīva slimība grūtniecības laikā ir saistītas ar kardiovaskulāru slimību nākotnē. Kā viens no skaidrojumiem ir iespējamā subklīniskā sirds disfunkcija jau pirms grūtniecības. Nātrijurētiskie peptīdi ir biomarķieri, ko izmanto, lai noteiktu subklīnisku sirds disfunkciju ārpus grūtniecības.