Saruna ar veselības ministri LĪGU MEŅĢELSONI notiek dienā, kad 2023. gada valsts budžeta projekts ādas portfelī aizceļo uz Saeimu. Veselības nozares budžets šogad ir 1,6 miljardi eiro, prioritārajiem pasākumiem jeb papildus plānoti 85,8 miljoni eiro pretēji Sabiedrības veselības pamatnostādnēs ierakstītajiem 306 miljoniem eiro. Tādējādi finansējums, kas Covid laikā veselības nozarei bija 5 % no IKP, slīd atpakaļ uz 4 %. Ko nozarei gaidīt šādos apstākļos?
7. februārī valdība apstiprināja likumprojektu “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam”, kur veselības nozarei 2023. gadā plānotais finansējums ir 1,6 miljardi eiro. Šogad prioritārajiem pasākumiem jeb papildus nozarei plānoti 85,8 miljoni eiro. Likumprojekts par valsts budžeta izdevumiem un sadalījumu vēl būs jāapstiprina Saeimai.
Veselības ministrija rosina nostiprināt Veselības aprūpes finansēšanas likumā veselības aprūpes pakalpojumu vienādu pieeju un nepieļaut “divu grozu” spēkā stāšanos, kas ierobežotu veselības aprūpes pieejamību personām, kuras nebūtu sociāli apdrošinātas.
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Onkonet” norāda: lai gan vēža diagnostikā un ārstēšanā pēdējos gados ir veikti jūtami uzlabojumi, daudziem pacientiem un viņu tuviniekiem ilgā gaidīšana un valsts nespēja nodrošināt ārstēšanu visiem, kam tā nepieciešama, ir radījusi vilšanos.
Lai gan 2015. gadā valdība lēma atteikties no iepriekš virzītās obligātās veselības apdrošināšanas koncepcijas ieviešanas, tomēr ir vienošanās pēc 2016. gada valsts budžeta pieņemšanas cītīgi strādāt pie šā jautājuma, paredzot, ka obligāto veselības apdrošināšanu Latvijā varētu ieviest 2017. gadā.
Daudzi ārsti šodien vairs nepiekrīt Paula Stradiņa domai — dodot gaismu citiem, pats sadedz. Ir jānopelna un jāvelta laiks arī sev. Taču formulējums “medicīna kā bizness” joprojām tiek saukts par mazliet nekorektu. Ar ko īpašs medicīnas pakalpojumu tirgus? Un kā tam vēl trūkst bez naudas injekcijas?
Veselības ministrijas informācija (skat. 1. tabulu) par valsts maksājumiem ģimenes ārstu praksēm vedina domāt: ja nu prakses gluži neslīgst eiro tūkstošos, tomēr ir gana labi finansētas. Vai tā ir realitātē?
Naudas vienmēr būs par maz. ASV vairāk nekā 10% no iekšzemes kopprodukta tiek atvēlēti veselības aprūpei un dažiem šķiet, ka arī tas ir par maz. Kāda ir Latvijas veselības aprūpes diagnoze? Kā iedzīvotājus ieinteresēt sekot savam veselības tēriņu apjomam? Uz jautājumiem atbild ANDRIS STRAZDS, Nordea bankas Latvijā galvenais ekonomists.
Pētnieki ir analizējuši septiņu dažādu hormonu terapiju ietekmi uz menopauzes simptomiem, trombu, insultu un infarkta risku. Pētījums, kurā piedalījās apmēram miljons sieviešu vecumā no 50 līdz 58 gadiem, ir lielākais un visaptverošākais pašlaik izrakstīto hormonālo vielu pētījums pasaulē. Rezultāti rāda, ka riski atšķiras atkarībā no aktīvās vielas un tā, kā zāles tiek lietotas.
Žults atvilnis jeb žults reflukss, jeb duodenogastroezofageālais reflukss ir medicīnisks stāvoklis, kad žults, kas ir aknu ražota gremošanas sula, no divpadsmitpirkstu zarnas plūst uz kuņģi un reizēm uz barības vadu. Šis atvilnis var izraisīt diskomfortu, sāpes un citus simptomus, kas bieži vien ir līdzīgi skābes refluksa (gastroezofageālā atviļņa slimības jeb GEAS) simptomiem un sūdzībām.
Hroniskas sāpes ir galvenais invaliditātes iemesls pasaulē. Vairākos pētījumos ziņots par hronisku ne–vēža sāpju izplatību 8,7—64,4 %. Tādi hronisku sāpju stāvokļi kā muguras, iegurņa sāpes un fibromialģija saistīti ar kardiovaskulāru slimību attīstību. Kaut saistības mehānisms vēl ir maz pētīts, tiek pieņemts, ka iemesls jāmeklē hroniska iekaisuma virzienā, kas negatīvi ietekmē arī vaskulāro funkciju. Šajā pētījumā analizēts, kā plašas hroniskas sāpes ietekmē kardiovaskulārās disfunkcijas attīstību.
Raksta mērķis ir aplūkot dažas jaunākās terapijas kombinācijas pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu. 2021. gadā veiktā apkopojumā ziņots gan tas, ka ~ 10,5 % pieaugušo vecumā no 20 līdz 75 gadiem slimo ar 2. tipa cukura diabētu, gan tas, ka gandrīz puse nezina — viņi dzīvo ar šādu slimību (latenta gaita). Tiek prognozēts, ka līdz 2045. gadam ar cukura diabētu slimos viens no astoņiem pieaugušajiem.
Viņa laimes atslēgas ir divas. Ģimene, par kuru domājot, pārņem drošības izjūta, un darbs, kuram redzi patiesu jēgu. Profesors MĀRIS TAUBE ikdienā vada RPNC Ambulatoro centru “Veldre” un RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedru. Izgājis karjeras lokus, nu jau desmit gadus atgriezies pie psihiatrijas pacientiem, jo tieši šajā darbā rod vislielāko iespēju reāli palīdzēt.
