Katru dienu kaut maziem soļiem, bet uz priekšu — šādu moto sev izvēlējies dermatologs, dermatoskopijas aizsācējs Latvijā, Rīgas Stradiņa universitātes dermatoloģijas katedras asistents RAIMONDS KARLS.
Otolaringoloģe AINA KRAVALE un ginekologs JURIS URTĀNS ir pamanāmi ne tikai Preiļos. Izcili savu specialitāšu pārstāvji, aktīvi ikdienas dzīvē, enerģijas, gudrības un labsirdības pilni, aizrautīgi piedalās kultūras pasākumos. Tādi viņi ir vienmēr — gan kā dzīvesdraugi, gan kā darba kolēģi un biznesa partneri.
Kā un kāpēc sajaucas privātā un publiskā medicīna? Kā patiesībā Latvijā izdzīvo ārsts, kam ir smieklīgi maza alga? Vai reformas - obligātā veselības apdrošināšana - sakārtos privātās - publiskās medicīnas attiecības? Atbild SIA “Veselības centrs 4” valdes priekšsēdētājs MĀRIS RĒVALDS.
Līdz pulksten četriem, kad "Rietumu klīnikā" sākas Dr. med. PĒTERA STUDERA un dr. KASPARA ŪDRA pieņemšana, uzgaidāmajā telpā nav teju neviena brīva krēsla, pirmie pacienti pacietīgi gaida jau no pusčetriem. P. Studers un K. Ūdris ir pārinieki - īpašnieki 2011. gada nogalē atvērtajai klīnikai. Pērnā gada sākumā sākti remontdarbi un novembrī rīkota atvēršanas balle. Nesen nolemts paplašināt telpas, rit to labiekārtošana.
Kardioloģei IVETAI NORKO ir 13 gadu pieredze "ātrajā palīdzībā" un 21 gada - stacionārā. Kad 2009. gada jūlijā sapulcē uzzināja, ka darba dienas Rīgas 1. slimnīcā ir skaitītas, acumirklī ar kolēģi ANDRI ŠĻAHOTU izlēma par savu praksi. Pēc pusotra mēneša prakse "Aritmija" jau bija atvērta. Tagad, kad "sunim jau pārkāpts, palikusi vien aste", ir gandarījums par padarīto, bet sākums bijis ļoti smags.
Ervīns Keišs ikdienā strādā par juristu Rīgā uzņēmumā - kā mēdz teikt dakteri, pie saimnieka - un paralēli pamatdarbam kā eksperimentu un hobiju izveidojis nelielu ambulatoru veselības aprūpes iestādi Jēkabpilī, jo pats ir cēlies no Jēkabpils. 80 kvadrātmetros uz maiņām strādā 14 ārsti.
Piecām ginekoloģēm - Sarmītei Lejniecei, Ilzei Lieljurei, Sandrai Tamanei, Santai Lauskai un Ilzei Vībergai - pieder mazliet vairāk nekā 500 kvadrātmetru liela prakses māja - divstāvu ēka tiešā Rīgas centra tuvumā. Glīti izremontēta. Īpašumu par relatīvi lielu summu iegādājušās 2005. gadā, būvējušās, kad celtnieki dzīvojuši uz "zaļā zara", saņēmušas arī neparedzētus finansiālus belzienus.
Ceturtdien, 17. novembrī ārsti Pēteris Studers, Kaspars Ūdris un Arnolds Skirmanis atklāja traumatoloģijas-ortopēdijas-ķirurģijas klīniku šī profila pacientu konsultēšanai un ārstēšanai. Sveicēju pulkā bija ne tikai kolēģi un draugi, bet arī pacienti - TTT basketbola komandas ļeģenda Uļjana Semjonova, kura Pēteri Studeru jau vairākus gadus sauc par savu ārstu.
Amerikas Savienotajās Valstīs laikā no 2010.-2023.gadam maratonos un pusmaratonos finišējuši vairāk kā 29 miljoni dalībnieku no visas pasaules. Tas ir trīs reizes lielāks skaits, kā pirms ~20 gadiem. Pieaugošā interese piedalīties nopietnās skriešanas sacensības rada uzmanību uz potenciālu nevēlamu kardiālu notikumu attīstības risku, piemēram, pēkšņu sirds apstāšanos maratonistam.
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
2025. gada februārī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikā pirmoreiz veiksmīgi sākta melanomas ārstēšana, izmantojot pacientam saudzīgo rutēnija-106 aplikatoru, kas ietver arī starošanu.
Kardiovaskulāras slimības (KVS) ir vadošais saslimstības un mirstības cēlonis visā pasaulē. Tās ir atbildīgas par aptuveni 1/3 nāves gadījumu globāli. Neskatoties uz plaši pieejamām rekomendācijas artreriālās hipertensijas skrīningā, diagnostikā un pārvaldībā, liela daļa pacientu paliek nediagnosticēti vai neārstēti. Zema līdzestība gan dzīvesstila izmaiņām, gan antihipertensīvo medikamentu lietošanai ir nozīmīgs faktors sliktai asinsspiediena kontrolei.
