Krūšu veselības mēnesī nitiek kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” vēstnešu apmācību seminārs. Vēstnešu uzdevums būs informēt sabiedrību par krūts vēža skrīningu, zāļu pieejamību, jaunumiem ārstēšanā, uzturu, fiziskajām aktivitātēm un emocionālo stabilitāti.
Neiroendokrīnie audzēji ir audzēju veids, kam raksturīgas gan endokrīno šūnu, gan nervu šūnu pazīmes. Neiroendokrīnie audzēji var sekretēt dažādus hormonus, arī adrenokortikotropo hormonu (AKTH), kas izraisa hiperkortizolismu un Kušinga sindromu. Aprakstītajā klīniskajā gadījumā slimniecei diagnosticēja ektopisku Kušinga sindromu, kura pamatcēlonis bija diseminēts sīkšūnu plaušu vēzis.
Hiperkoagulācija trombozes patofizioloģijā spēlē galveno lomu. Koagulācijas procesu atslēgas faktors ir trombīns, kuru attiecīgi regulē antitrombīns – tā deficīts līdz šim saistīts ar paaugstinātu trombozes risku un kardiovaskulāro nāvi. Šajā pētījumā analizēta saistība starp antitrombīna līmeni un mirstību no kardiovaskulārām vai onkoloģiskām slimībām vispārējā populācijā.
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Onkonet” norāda: lai gan vēža diagnostikā un ārstēšanā pēdējos gados ir veikti jūtami uzlabojumi, daudziem pacientiem un viņu tuviniekiem ilgā gaidīšana un valsts nespēja nodrošināt ārstēšanu visiem, kam tā nepieciešama, ir radījusi vilšanos.
Lai aprakstītu Covid–19 iznākumus onkoloģiskiem pacientiem un analizētu atšķirības starp vakcinētiem un nevakcinētiem pacientiem, tika veikts COICA (Covid-19. Infection in Cancer Patient) pētījums.
Pēdējos gados līdz ar pieaugošo vēža gadījumu sastopamību kardioonkoloģija attīstījusies kā atsevišķa kardioloģijas apakšnozare. Vēža pacientiem ir palielināts risks kardiovaskulāro slimību (KVS) attīstībai. Mūsdienu pretvēža terapija var izraisīt kardiotoksicitāti, tādējādi vēl vairāk palielinot KVS risku.
Ministru kabinets atbalstījis finasējuma novirzīšanu inovatīvo medikamentu pieejamības uzlabošanai onkoloģijas pacientiem.
Febrila neitropēnija (FN) ir viena no biežākajām onkoloģiskajām situācijām, uz kurām tiek izsaukti neatliekamās medicīnas speciālisti. Augstāks risks (līdz 80 % pacientu) ķīmijterapijas inducētai FN ir hematoloģiskiem pacientiem, bet masu veidojošo audzēju gadījumā FN pēc ķīmijterapijas attīstās 10—50 %.
Vēzis arvien biežāk tiek definēts kā hroniska, ilgstoši ārstējama slimība, kas var negatīvi ietekmēt pacientu ikdienas dzīves kvalitāti. Nepilnvērtīgs uzturs var ietekmēt vēža ārstēšanas rezultātus, tāpēc optimāls uzturs ir būtisks onkoloģisko pacientu aprūpē. Lai mazinātu vēža radīto slogu un mirstību no ļaundabīgiem audzējiem, Eiropas Parlaments aicina klīnisko uzturu iekļaut visos vēža ārstēšanas posmos: terapijā, atbalstā un izpētē. [1]
Eiropas valstu vadošās vēža pacientu organizācijas piektdien Rīgā kongresā “Par vienlīdzību vēža uzveikšanā” parakstīja atklātu vēstuli – 10 soļi nevienlīdzības mazināšanai vēža aprūpē, kas tiks nosūtīta Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstu valdībām.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca ir sākusi nacionālā vēža centra izveides un akreditācijas procesu, sakārtojot diagnostisko izmeklējumu un ārstēšanas procesus atbilstoši starptautiskām vadlīnijām.
Vēnu trombembolija (VTE) ir nopietns iemesls novēršamai mirstībai pēc onkoloģiskas ķirurģijas. VTE ne tikai paredz vajadzību atkārtoti stacionēt, bet ir dzīvību apdraudošs stāvoklis, taču datu par VTE sastopamību vairāk kā pēc 30 dienu gara pēcoperācijas perioda iztrūkst.
Mielodisplastiska sindroma gadījumā ieteicama ir allogēna hematopoētisko šūnu transplantācija (allo–HST) ar saderīgu siblinga donoru (SSD), arī gadījumā, ja donors ir vecāks par saņēmēju. Līdz šim nav noskaidrots, kādā gadījumā iznākums būs labāks – ar vecāku SSD vai jaunāku cilvēka leikocītu antigēna saderīgu neradniecisku donoru (SND).
Multiplā skleroze ir jaunu cilvēku slimība, jo lielākoties skar darbspējīgā vecumā un piezogas nemanot. Slimība sagrauj jauno cilvēku dzīves plānus, ierobežo dzīves brīvību — un jaunam cilvēkam to saprast ir pavisam grūti. Tāpēc mūsdienās arvien plašāk akcentē uz pacientu orientētu aprūpes pieeju, kas nozīmē vairāk ieklausīties, vairāk iedziļināties un strādāt nevis ar slimību, bet ar pacientu.
“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.
Osteoporoze ir hroniska slimība, kurai raksturīgs zems kaulu minerālblīvums, izmainīta kaulu mikroarhitektūra, tāpēc samazinās kaulu kvalitāte un palielinās lūzumu risks. [1] Rakstā apkopota informācija par indikācijām DEXA izmeklējumam, osteoporozes diagnostiku, ārstēšanas iespējām.
Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]
Jaunākie ASV pētījumu dati rāda, ka FDA (US Food and Drug Administration) melnās kastes brīdinājumi antidepresantiem tieši pretēji iecerētajam, saistīti ar suicidalitātes pieaugumu un psihiskās veselības pasliktināšanos jauniem pacientiem ar depresiju.
Saaukstēšanās — angliski common cold: tulkojot sagaidām, ka tā ir vienkārša, parasta slimība. Tātad tveram viegli! Bet tajā pašā laikā saaukstēšanās ir viens no galvenajiem iemesliem īslaicīgai darbnespējai, kā arī nozīmīgs slogs primārajā aprūpē, sākoties rudens sezonai.
