Bieža pretsāpju līdzekļu, īpaši nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NSPL) un opioīdu lietošana palielina blakusparādību risku, ja tos lieto hronisku slimību gadījumā. Ceļa un gūžas osteoartrīta (OA) ārstēšanā vadlīnijas rekomendē sākt ar vingrošanu, pacientu izglītošanu un svara mazināšanu. Tās ir drošas taktikas, kas potenciāli var samazināt vai pārtraukt pretsāpju līdzekļu lietošanu pacientiem, kuri tos jau lieto. Tomēr sistemātiskā pārskatā, kurā tika analizēti aprūpes kvalitātes pētījumi, atklājās, ka šīs ārstēšanas alternatīvas tiek nodrošinātas tikai vienam no trim pacientiem ar OA.
Pleca locītavas endoprotezēšana (EP) ir efektīva ārstēšanas metode pleca locītavas artrīta beigu stadijā. Reverso totālo pleca protēzi sākotnēji izstrādāja rotatoru manžetes artropātijas gadījumiem, tomēr tagad indikāciju loks ir paplašinājies, tostarp izmantošana osteoartrītam ar neskartu rotatora aproci, kam tradicionāli lieto anatomisko pleca locītavas protēzi.
Hroniskas sāpes ir raksturīgs senioru (> 65 gadus vecu) dzīves pavadonis. Sāpes apgrūtina un ierobežo. Tās var kļūt par cēloni depresijai un trauksmei, nopietni ietekmējot attiecības ar līdzcilvēkiem. Senioru hronisko sāpju risināšana ir komplekss process, kura galvenais mērķis ir pārtraukt sāpju ciklu.
Pētījumā aprēķināts, ka līdz 2050. gadam gandrīz miljards cilvēku sadzīvos ar osteoartrītu, kas ir visizplatītākā artrīta forma. Pašlaik no osteoartrīta cieš 15 % cilvēku vecumā pēc 30 gadiem. Pētījumā, kas publicēts The Lancet Rheumatology, analizēti osteoartrīta dati vairāk nekā 200 valstīs 1990.—2020. gadā.
Vai svara zaudēšana un fizisko aktivitāšu programma ārpus akadēmisko pētījumu ietvariem reālās dzīves apstākļos ir noderīgs rīks osteoartrīta izraisītu ceļgala locītavas sāpju mazināšanai pacientiem ar aptaukošanos vai virssvaru?
Osteoartrīts (OA) ir galvenais sāpju un invaliditātes cēlonis cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem, un tas būtiski ietekmē fizisko veiktspēju un dzīves kvalitāti.
Gan ceļa osteoartrīts, gan depresijas simptomi ir nozīmīgas sabiedrības veselības problēmas, kas ietekmē dzīves kvalitāti. Šī pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp ceļa osteoartrītu un depresijas simptomiem.
Balsta—kustību aparāta slimības ir slimību grupa, kuru ārstēšanā ļoti bieži nepieciešami dažādi rehabilitācijas pasākumi. Ceļa locītavas osteoartrīts (OA) ir viens no galvenajiem senioru darbspēju ierobežotājiem un bieža problēma šajā vecuma kategorijā kopumā.
Fizisko aktivitāšu (FA) ietekme uz ceļa osteoartrīta (OA) attīstības risku nav skaidra. Pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp brīvā laika FA un ceļa OA rezultātiem, izmantojot salīdzināmas FA un OA definīcijas.
Osteoartrīts (OA) ir mehānisku un bioloģisku faktoru mijiedarbības rezultāts, kas destabilizē līdzsvaru starp skrimšļa un subhondrālo kaulu veidošanās un noārdīšanās procesiem. Tā ir hroniska artropātija, kam raksturīgi locītavu skrimšļa bojājumi un citas locītavas struktūru izmaiņas, kaulu hipertrofija (osteofītu veidošanās).
Par sāpēm vienā vai otrā locītavā pacienti pēc 50 gadu vecuma sūdzas samērā bieži. Ģimenes ārstam un citiem speciālistiem jārēķinās gan ar pacienta blakusslimībām, kas apgrūtina ārstēšanu, pazemina sāpju slieksni, gan arī ar nelīdzestību un mazkustīgu dzīvesveidu, kura dēļ sāpes nereti ir radušās.
Sievietēm pēc menopauzes vecumā, kuras lieto hormonaizvietojošo terapiju (HAT), retāk attīstās simptomātisks ceļa osteoartrīts, salīdzinot ar tām, kuras nelieto HAT, secināts pētījumā.
Pacientiem ar osteoartrītu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NSPL) lietošana paaugstina kardiovaskulāro slimību risku vairāk kā divas reizes, salīdzinot ar vispārējo populāciju, secināts jaunā pētījumā.
Aprēkināts, ka 45 % cilvēku ir risks, ka dzīves laikā attīstīsies ceļa osteoartrīts (OA). Pēc meta-analīzes rezultātiem visefektīvākā neķirurģiskā terapija ir ar nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli (NSPL) naproksēnu, tas ne tikai mazina sāpes, bet arī uzlabo funkcijas.
“Ir vērtīgi ik pa laikam paelpot svaigu gaisu citur, iegūt medicīnas un dzīves pieredzi,” saka pediatri Dr. med. REINIS BALMAKS un Dr. BAIBA BALMAKA. Viņi bija paņēmuši pauzi no Latvijas medicīnas, lai gadu strādātu Austrālijas pilsētā Melburnā. Pacientu drošība, vadlīniju medicīna, Melburnas īpašais darba grafiks, labsirdība komunikācijā, apsēstība ar kafiju un barista, kurš naktī ierodas slimnīcā, — šie ir daži no atslēgas vārdiem dakteru Balmaku stāstā.
Iepriekšējā Doctus numurā rakstījām par tādām medikamentu grupām neirotiskā spektra traucējumu ārstēšanā kā benzodiazepīni un antidepresanti. Tā kā ar šīm divām zāļu grupām farmakoterapijas iespējas neaprobežojas, šajā žurnāla numurā turpinām aprakstīt citu anksiolītisko un sedatīvo līdzekļu potenciālu.
Žults atvilnis jeb žults reflukss, jeb duodenogastroezofageālais reflukss ir medicīnisks stāvoklis, kad žults, kas ir aknu ražota gremošanas sula, no divpadsmitpirkstu zarnas plūst uz kuņģi un reizēm uz barības vadu. Šis atvilnis var izraisīt diskomfortu, sāpes un citus simptomus, kas bieži vien ir līdzīgi skābes refluksa (gastroezofageālā atviļņa slimības jeb GEAS) simptomiem un sūdzībām.
Medicīniskais papilduzturs (oral nutritional supplements) jeb īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika nodrošina uzturvielas cilvēkiem, kuri slimo vai cieš no uzturvielu trūkuma konkrētas diagnosticētas slimības vai veselības traucējuma dēļ, kas šiem pacientiem kavē apmierināt uztura vajadzības ar parastu pārtiku. Ikdienas sarunās biežāk lietojam terminu “medicīniskais papilduzturs”, savukārt likumdošanā to sauc par “īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku”.
Uztura bagātinātāji (UB) ar kurkumu ir dabiski antioksidanti un pretiekaisuma līdzekļi. Izteikta hipotēze, ka šie līdzekļi varētu noderēt acu veselībai, mazinot risku attīstīties ar vecumu saistītas makulas deģenerācijai (MD). Lai novērtētu šo UB efektu, veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
