PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Dermatologs venerologs ARTŪRS KAĻVA: Meklējot līdzsvara punktu

“Pašreizējo savas dzīves posmu es raksturotu kā meža ceļu. Stāvi uz takas un domā: pa labi mežs — vari palikt Latvijā, pa kreisi — mežs, vari doties uz ārzemēm,” saka jaunais ārsts, dermatologs venerologs ARTŪRS KAĻVA. Un piebilst, ka nav no tiem, kuri domā, ka ārzemēs zāle ir zaļāka. Atslēgas vārds ir “balanss”. Ja izdosies atrast līdzsvaru starp to, kas patīk un kas svarīgi — starp klīnisko dermatoloģiju un veneroloģiju un Latvijas iespējām palīdzēt pacientam, viņš gribētu palikt Latvijā.

D. Ričika

DACE MELKA: Dzīvi atdevusi ginekoloģijai

Norunātās intervijas laiks Matules un Melkas ginekoloģijas privātklīnikā nedaudz kavējas. Daktere DACE MELKA vēlāk atzīs: ja agrāk varēja pusstundā pacienti nokonsultēt, tagad citkārt nesanāk. Pacientes bieži pie viņas nāk pēc galējā viedokļa. Ginekoloģijā Melku uzvārds komentārus neprasa. Dr. Dace Melka medicīnā strādā vairāk nekā 50 gadus. “Strādā” nebūs precīzs vārds, jo viņas dzīve gandrīz par simts procentiem piederējusi operatīvajai ginekoloģijai.

D. Ričika

Neobstruktīvas azoospermijas cēloņi. Diagnostika un ārstēšanas iespējas

Neauglība ir globāla veselības problēma ap 15 % pāru. [1] Aptuveni pusē no šiem gadījumiem, kad pāris pats nevar ieņemt bērnu, iemesls ir vīrieša neauglība. Azoospermija ir pilnīga spermatozoīdu neesība ejakulātā, ko vispārējā populācijā novēro ~ 1 % vīriešu. Tai nav nekādu raksturīgu simptomu, un pāri to atklāj pēc ilgstošām grūtībām ieņemt bērnu.

A. Ābele

Urīnceļu infekcijas. Antibiotiku rezistence — joprojām aktuāla

Sāpes urinācijas laikā, bieža mikcija, nepieciešamība pēc neilga laika atkārtoti iztukšot urīnpūsli, diskomforts vēdera lejasdaļā — ar šīm urīnceļu infekcijas (UCI) pazīmēm pacienti, biežāk sievietes, meklē ārsta palīdzību. Joprojām pirmā izvēle, ārstējot UCI, ir antibakteriālā terapija, taču augošās antibakteriālās rezistences dēļ ikvienam klīnicistam jāapdomā lietderīgākās empīriskās terapijas izvēle.

V. Melne, S. Paudere–Logina

Fizikālo spēku ietekme uz ādas veselību

Ikdienā mūsu āda pilda dažādas funkcijas un nereti ir pirmais orgāns, kas saskaras ar dažādiem fizikāliem un ķīmiskiem faktoriem. Dažas no svarīgākajām ādas funkcijām ir ķermeņa temperatūras regulācija, aizsargbarjeras funkcija pret mehāniskiem, termiskiem un fiziskiem ievainojumiem un bīstamām vielām, kalpo kā sensorais orgāns, piedalās D3 vitamīna sintēzē. Āda arī kalpo kā spogulis dzīves gaitā uzkrātajam saules starojumam, kas var izpausties no ādas fotonovecošanās pazīmēm līdz ļaundabīgu ādas veidojumu attīstībai.

A. Matuzala, R. Karls

Diabēta makulopātija. Pārvaldība un svarīgākās aktualitātes

Diabētiska retinopātija ir mikroangiopātija, kas rodas cukura diabēta pacientiem saistībā ar hronisku paaugstinātas glikēmijas iedarbību uz tīkleni. Tā ir visbiežākā tīklenes vaskulārā slimība. 2020. gadā diabētiska retinopātija bija piektais izplatītākais novēršamā akluma cēlonis pasaulē un piektais izplatītākais vidēji smagu vai smagu redzes traucējumu cēlonis cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem. Diabētiska retinopātija ir saistīta ar smadzeņu asinsvadu nevēlamiem notikumiem, miokarda infarkta un sastrēguma sirds mazspējas risku nākotnē. [1; 2]

E. Briede, B. Pēterfelde, K. Baumane

Hiperhromas makrocitāras anēmijas. Vai tiešām tik retas?

Anēmijas ir ļoti bieža atrade gan ģimenes ārstu, gan citu specialitāšu kolēģu praksē. Nav šaubu, ka pasaulē visbiežākās ir mikrocitārās un hipohromās anēmijas, par kurām jau rakstīts Doctus janvāra un februāra numurā. Šoreiz runājam par anēmijām, kad vidējais eritrocītu tilpums (MCV), vidējais hemoglobīna daudzums eritrocītos (MCH) un vidējā hemoglobīna koncentrācija eritrocītos (MCHC) ir palielināti. Tas nozīmē: ja eritrocīts pēc izmēra ir liels un labi pildīts ar hemoglobīnu, bet to daudzums ir samazināts — tā ir hiperhroma makrocitāra anēmija.

B. Janicka–Kupra, S. Lejniece

Depresija un trauksme pacientiem ar hroniskām locītavu sāpēm

Hroniskas sāpes ir viena no galvenajām sabiedrības veselības problēmām. Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka no hroniskām sāpēm cieš aptuveni piektdaļa Eiropas iedzīvotāju. [1] Viens no biežākajiem hronisku sāpju iemesliem ir locītavu slimības. Rakstā lasiet par pagājušajā gadā veiktu mikropopulācijas pētījumu trīs Latvijas lauku ģimenes ārstu praksēs — par psihoemocionāliem traucējumiem pacientiem ar hroniskām somatiskām ortopēdiskām un reimatoloģiskām locītavu sāpēm.

J. Karnīte