Pielāgotās vakcīnas “Comirnaty Original/Omicron BA.1” un “Spikevax Bivalent Original/Omicron BA.1” ir paredzētas lietošanai personām no 12 gadu vecuma, kuras saņēmušas vismaz primāro vakcināciju pret Covid-19 - informē Zāļu Valsts aģentūra.
Vairāku pētījumu dati rāda, ka priekškambaru mirdzēšanas (PM) sastopamības rādītājs sievietēm ir mazāks nekā vīriešiem. Taču vai dzimumu atšķirība ir neatkarīgs riska faktors, ja pacientiem prevalē kardiovaskulāra slimība, atšķiras ķermeņa apmērs un citi riska faktori?
Neiroloģe, algoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes lektore LINDA ZVAUNE ikdienā strādā ar pacientiem, kuri cieš no dažādām sāpēm. Tās visas ir gana izaicinošas, taču daktere uzsver: galvassāpes atstātas pabērna lomā. Pirms pāris gadiem Dr. Zvaune Kopenhāgenas Universitātē ieguva maģistra grādu galvassāpju ārstēšanā, un šīs mācības ļāvušas plašāk paraudzīties uz šo jomu un vairojušas vēlmi to attīstīt augstākā līmenī.
Anatomikums ir īpaša vieta: verot smagās durvis, nevilšus gribas mazliet pierimt. Spilgta personība ir arī šīs vietas vadītāja, RSU profesore, Anatomijas un antropoloģijas institūta direktore MĀRA PILMANE. Aizrautīga, allaž darbīga, prasīga. Vienlaikus atklāta un sirsnīga.
Jau kopš pandēmijas sākuma izteiktas aizdomas, ka SARS–CoV–2 izraisa hroniska noguruma sindromu (ME/CFS). Labi kontrolēts pētījums tagad parādījis, ka pat pēc viegla Covid–19 daļai pacientu attīstīsies simptomi, kas atbilst ME/CFS diagnostikas kritērijiem.
Katarakta ir viena no biežākajām acu slimībām, un vienīgā efektīvā ārstēšanas metode ir ķirurģiska iejaukšanās, kas ir visbiežāk veiktā acu operācija. Latvijā ik gadu veic vairāk nekā 10 000 kataraktas operāciju.
Pēc smēķētāju īpatsvara Eiropas valstīs Latvija ierindojas ceturtajā vietā, mūsu valstī smēķē 32 % no iedzīvotāju kopskaita. Salīdzinot ar 2014. gadu, novērots pieaugums par 2 %, (1. attēls). [1] Smēķēšana ir viens no galvenajiem novēršamajiem nāves cēloņiem, jo tas ir iemesls virknei dažādu slimību, arī hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai jeb HOPS.
Pēcdzemdību periods, kas pazīstams arī kā “ceturtais trimestris”, attiecas uz laiku pēc dzemdībām, kad mātes fizioloģiskās izmaiņas grūtniecības laikā atgriežas sākotnējā stāvoklī pirms grūtniecības. Agrīnā pēcdzemdību periodā vai pēc izrakstīšanās no stacionāra var rasties vairāki veselības sarežģījumi.
Medicīnas literatūrā pirmās liecības par fantoma sāpēm parādās 16. gadsimtā, kad franču ķirurgs Ambruāzs Parē 1552. gadā, aprakstot amputāciju kā ārstēšanas metodi, traktātā The Method of Treating Wounds Made by Harquebuses and Other Gun atspoguļo arī fantoma sāpēm raksturīgās izpausmes. Tomēr termins “fantoma sāpes” ieviests tikai 1866. gadā.
Viens no biežākajiem iemesliem nosūtīšanai uz augšējo endoskopiju ambulatorajā praksē ir gastroezofageālā refluksa slimība (GERS). GERS diagnoze reizēm var būt sarežģīta. Slimību raksturo kuņģa satura nonākšana barības vadā, kas rezultējas ar raksturīgajiem simptomiem un ilgākā laika posmā var radīt komplikācijas.
Dzīves laikā mēs katrs atkārtoti mēdzam slimot ar augšējo elpceļu infekcijas slimībām, kam raksturīgs deguna aizlikums un/vai tecēšana, šķaudīšana, samazinātas darba spējas un nomāktība, kas ilgst 7—10 dienas. Pēc atveseļošanās par slimības radīto diskomfortu aizmirstam. Bet ko darīt, ja rinīta epizodes ir ilgstošas un atkārtojas ik gadu vai nepāriet nemaz, vai to attīstību provocē kontakts ar dzīvniekiem vai uzturēšanās putekļainās telpās, darbavietā?
Barošana ar krūti ir “zelta standarts” zīdaiņa barošanas izvēlē, taču dažkārt mātes piens nav pieejams vai pat ir kontrindicēts. Šādos gadījumos problēmu risina mākslīgie piena maisījumi. To sastāvs ir plašs, atšķirības pārsvarā nosaka maisījumu indikācijas. Rakstā apkopotas atziņas no pavisam neseniem pētījumiem — bez rekomendācijām kādai konkrētai labākajai izvēlei.
Vidzemes slimnīcas Neiroloģijas nodaļa un insulta vienība ieguvusi 1. vietu nominācijā “Pārbūve” skatē “Gada labākā būve Latvijā 2021”.
Līdzšinējie dati A tipa aortas disekcijas gadījumā uzrādījuši mirstības rādītāju 1—2 % pirmajās 48 h kopš stacionēšanas. Kādas ir jaunākajās izmaiņas statistiskajos rādītājos pēc starptautiskā reģistra datiem?
Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.
Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]
Recidivējoša elpceļu papilomatoze (REP) ir reta slimība, ko raksturo atkārtota eksofītu labdabīgu audzēju jeb papilomu augšana elpceļu gļotādā, galvenokārt balsenē. [1] Cēlonis ir inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu (CPV). Ap 90 % gadījumu ar zemas malignitātes 6. un 11. vīrusa tipu, [2] kas izpaužas kā īstā REP, pārējos 10 % gadījumu sastopami augstas malignitātes riska vīrusa tipi 16., 18., 31., 33., 42., 52. un 58., [3] kuru radītās izmaiņas uzskatāmas par pirmsvēža bojājumiem. [1]
Gan augsts, gan zems ķermeņa masas indekss (ĶMI) bērniem var būt saistīts ar plaušu funkcijas traucējumiem, bet, ja bērnu ĶMI tiek normalizēts pirms pilngadības sasniegšanas, traucējumi var tikt kompensēti, ziņo pētnieki.
“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.
