Reto slimību pacientiem šogad būtiski uzlabos aprūpi un ārstniecību
Šodien, 28.februārī, pasaulē tiek atzīmēta Reto slimību diena, aktualizējot pacientu, kuri slimo ar retajām slimībām (RS)*, veselības aprūpes un ārstniecības pieejamības jautājumus.
Šodien, 28.februārī, pasaulē tiek atzīmēta Reto slimību diena, aktualizējot pacientu, kuri slimo ar retajām slimībām (RS)*, veselības aprūpes un ārstniecības pieejamības jautājumus.
Satversmes tiesā iesniegti divi pieteikumi, kas valsti sūdz tiesā un apstrīd mediķu pagarināto normālo darba laiku: vienu iesniegusi Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība, Latvijas Ķirurgu asociācija un Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes, otru — tiesībsargs. Aiz pagarinātā normālā darba laika maskējas lērums citu nebūšanu: neapmaksātas darba stundas, mediķu trūkums, pārslodze, iespēja biežāk kļūdīties, risks pacientu drošumam...
Publiskajā telpā viņas bija pamanāmas pirms desmit, piecpadsmit gadiem. Lūcija Akermanes vārds bija saistīts ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru, bet Inetas Zīriņas — ar Veselības veicināšanas centra vadību. Abas šīs iestādes vairs nepastāv. Bet abas vadītājas joprojām ir... vadītājas. Tikai tagad vada ārstniecības iestādes.
No 19. - 21.novembrim Veselības ministrijas (VM) delegācija piedalījās Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) rīkotajā otrajā starptautiskajā konferencē par uzturu „Labāks uzturs, labāka dzīves kvalitāte".
Daudzi ārsti šodien vairs nepiekrīt Paula Stradiņa domai — dodot gaismu citiem, pats sadedz. Ir jānopelna un jāvelta laiks arī sev. Taču formulējums “medicīna kā bizness” joprojām tiek saukts par mazliet nekorektu. Ar ko īpašs medicīnas pakalpojumu tirgus? Un kā tam vēl trūkst bez naudas injekcijas?
Kad uz sarunu aicinājām pēdējo gadu veselības ministrus (netika izvēlēti tie, kas pārstāv pašreizējos politiskos spēkus 12. Saeimas vēlēšanās vai strādā Veselības ministrijā), divi bijušie ministri atteicās atbildēt. Eksministru viedokļi šķita interesanti ne tāpēc, ka pēc kaujas visi gudri, bet tāpēc, ka viņi pabijuši nozares “virtuvē” un, pakāpjoties malā, nav jālaipo un secinājumi ir gana personiski izdzīvoti.
No pērnā gada 14. decembra daudz stingrāk tiek kontrolētas norādes uztura bagātinātāju marķējumā un reklāmās par produkta īpašībām. Tas tāpēc, ka Eiropā stājusies spēkā regula par veselīguma norādēm. Kā tas ietekmēs augošo uztura bagātinātāju tirgu? Vai tiks izskausti “robežprodukti”, kas balansē starp medikamentu un uztura bagātinātāju segmentu, un maldīgās reklāmas, kas aicina ārstēties ar pārtiku? Un kādas ir nākotnes ieceres šīs tirgus nozares sakārtošanā?
Gunta Anča paraksta LVSADA, SUSTENTO un Latvijas pacientu ombuda sagatavoto atbildes vēstuli Eiropas ombudam.
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
Jauns pētījums pirmo reizi ir atklājis, ka ekstrēmas svara svārstības cilvēkiem ar aptaukošanos un sirds un asinsvadu slimībām būtiski palielina nāves risku – gan svara zudums, gan svara pieaugums paaugstina riska līmeni.
Amerikas Savienotajās Valstīs laikā no 2010.-2023.gadam maratonos un pusmaratonos finišējuši vairāk kā 29 miljoni dalībnieku no visas pasaules. Tas ir trīs reizes lielāks skaits, kā pirms ~20 gadiem. Pieaugošā interese piedalīties nopietnās skriešanas sacensības rada uzmanību uz potenciālu nevēlamu kardiālu notikumu attīstības risku, piemēram, pēkšņu sirds apstāšanos maratonistam.
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.