Gandrīz jau mēnesi dzīvojam 2025. gadā, un, ja ir grūtības noturēties pie Jaunā gada apņemšanās, nezaudējiet cerību, jo jauni pētījumi rāda, ka veselīgu paradumu izveide var aizņemt ilgāku laiku, nekā gaidīts. Pētnieki atklāja, ka jauni paradumi var sākt veidoties aptuveni divu mēnešu laikā (mediāna 59–66 dienas), taču to pilnīgai izveidei var būt nepieciešamas pat 335 dienas.
Staigāšana vismaz 7000 soļu dienā saistīta ar mazāk izteiktiem depresijas simptomiem un par 31 % zemāku depresijas risku nekā tad, ja veic mazāk soļu, liecina jaunas meta–analīzes rezultāti.
Mazkustīgums ir galvenais veselības riska faktors vairākām hroniskām saslimšanām un priekšlaicīgai nāvei. Neskatoties uz pierādījumiem, kas atbalsta uztura un fiziskās aktivitātes uzvedības konsultāciju iejaukšanos, mazkustīgums reti tiek mērīts vai pārvaldīts primārajā aprūpē. Ir nepieciešams izpētīt un pierādīt vērtību pacientu skrīningam attiecībā uz mazkustīgumu.
Astmas risku bērnam var samazināt gandrīz uz pusi, ja māte grūtniecības laikā vismaz trīs reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, salīdzinot ar bērniem, kuru mātes grūtniecības laikā nebija fiziski aktīvas.
Līdz šim nav novērtēta 3-4 gadus vecu bērnu kustību uzvedība pasaules kontekstā. Lai novērtētu bērnu fiziskās aktivitātes, sēdoša dzīvesstila un miega līmeni atbilstīgi Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijām, tika veikts esošo informatīvo datu apkopojums par situāciju 33 pasaules valstīs.
Mērena fiziskā slodze pusmūžā ir saistīta ar mazāku amiotrofās laterālās sklerozes (ALS) risku vēlāk dzīvē, taču šķiet, ka šis ieguvums attiecas tikai uz vīriešiem, liecina liela perspektīva pētījuma rezultāti.
Depresīvie traucējumi visā pasaulē ir nozīmīgs iemesls darbnespējai un invaliditātei. Liela daļa depresijas pacientu ir laba atbildreakcija uz farmakoterapiju un psihoterapiju, taču vērojami arī rezistences gadījumi. Turklāt nozīmīga daļa depresijas pacientu nevar atļauties nepieciešamo terapiju. Fiziskās aktivitātes var būt efektīvs papildu līdzeklis depresijas ārstēšanā. Lai identificētu optimālo fizisko aktivitāšu daudzumu un intensitāti, salīdzinātu efektu ar psihoterapiju un antidepresantiem, veikts sistemātisks pētījumu pārskats un meta–analīze.
Akselerometra mērītā fiziskā aktivitāte (FA) viegla, mērena, intensīva — ir saistīta ar mazāku sirds mazspējas (SM) risku vecākām sievietēm, savukārt mazkustīguma laiks ir saistīts ar lielāku SM risku sievietēm.
Līdz šim ir maz pētīts, vai pacientiem ar nesen zaudētu svaru ir paaugstināts risks vēža sastopamībai 12 mēnešu periodā salīdzinot ar tiem, kam šāds svara zudums nav novērots. Lai noskaidrotu, kādi ir riski, tika veikts perspektīvs kohortas pētījums medicīnas profesionāļu vidū.
Jauns pētījums liecina, ka 3 mēnešu jogas programma, kas apvieno dziļu elpošanu, meditāciju un pozitīvus apstiprinājumus, ir saistīta ar ievērojamu krampju biežuma, trauksmes un stigmas samazināšanos cilvēkiem ar epilepsiju.
Aptuveni 80 % gados vecāku pieaugušo ASV ir augsts asinsspiediens. Veselīga asinsspiediena uzturēšana var aizsargāt pret tādām nopietnām saslimšanām kā sirds mazspēja, infarkts un insulti. Jauns pētījums atklāja, ka, pievienojot salīdzinoši minimālu kustību daudzumu, aptuveni 3000 soļu dienā, var ievērojami samazināt augstu asinsspiedienu gados vecākiem pieaugušajiem.
Sēdošu dzīvesstilu bieži saistām ar paaugstinātu kardiometabolisko slimību un mirstības risku, bet vai jāmeklē saistība arī ar demences attīstību?
Vienkārši mājās izpildāmi treniņi, izmantojot lietotnes ieteikumus, var efektīvi samazināt depresijas simptomus veselības aprūpes darbiniekiem un var būt nozīmīgs līdzeklis globālās psihiskās veselības krīzes novēršanai nozarē.
Pacientiem, kuri bija fiziski aktīvi pirms plānotas operācijas bija par 56 % retāk pēc operācijas komplikācijas un īsāks uzturēšanās laiks slimnīcā.
Sieviešu veselība menopauzes gados arvien vairāk tiek atzīta par globālu veselības prioritāti, jo tieši šajā periodā sievietes ir vērā ņemama sabiedrības daļa — arī Latvijā sieviešu īpatsvars pēc 42 gadu vecuma pārsniedz vīriešu. Tāpēc būtiski vērst gan pašu sieviešu, gan visas sabiedrības uzmanību uz veselības aspektiem un slimību profilaksi. [2] Menopauze ir fizioloģisks sarežģītu hormonālu izmaiņu periods, un tas ir nozīmīgs posms pacienšu uzraudzībā, jo hormonālie procesi, kad pazeminās dzimumhormonu līmenis, ietekmē ne tikai reproduktīvo sistēmu, bet arī citas ķermeņa funkcijas. [9]
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
Kalprotektīns ir kalciju saistošs proteīns, ko audu iekaisuma gadījumā ražo neitrofilie leikocīti un monocīti. Kalprotektīnu atklāja 20. gadsimta 80. gados. Mūsdienās kalprotektīna līmeņa noteikšanu fēcēs plaši lieto iekaisīgu zarnu slimību (IZS) diagnostikā un pacientu novērošanā. Ar laboratoriskās analīzes metodēm to var izmērīt dažādos bioloģiskajos šķidrumos: asinīs, siekalās un urīnā. Vairāki pētījumi apstiprina kalprotektīna līmeņa serumā korelāciju ar autoimūnām slimībām. Kalprotektīns fēcēs ir specifisks marķieris IZS diagnostikā. [9]
Raksta auditorija — galvenokārt ģimenes ārsti, taču ikdienas praksē sāpes sprandā un ar tām saistītās galvassāpes kļūst par īstu izaicinājumu arī neirologiem un citu specialitāšu ārstiem. Aplūkojam lielākoties tieši sprandu un plecu joslu, ne tik daudz kakla priekšējās daļas sāpes, apkopojot gan personīgo pieredzi, gan literatūras datus. Raksts sadalīts divās daļās: spranda sāpes (skartais līmenis C5—Th1) un cervikogēnas galvassāpes (C1—C4).
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
