Līdz šim pētījumos bija pierādīts statīnu terapijas protektīvais efekts uz kaulu veselību, bet šis efekts ir atkarīgs no statīnu devas. Zemas statīnu devas samazina osteoporozes risku, savukārt augstas devas šo risku paaugstina.
Lai izvairītos no kardiovaskulārām slimībām, zema blīvuma holesterīna (ZBH) līmenim jābūt pēc iespējas zemākam, īpaši pacientiem ar augstu un ļoti augstu risku. Tā ir galvenā ziņa jaunajās Eiropas Kardiologu biedrības un Eiropas Aterosklerozes biedrības izdotajās dislipidēmijas vadlīnijās.
Demences pacientiem, kuri lietoja statīnus, novēroja zemākus insulta un mirstības rādītājus, salīdzinot ar pacientiem, kuri statīnus nelietoja, secināts pētījumā, kura rezultāti prezentēti 5.Eiropas neirologu akadēmijas kongresā.
Kardiologa praksē arteriālā hipertensija ir izaicinājums, jo diagnoze parasti netiek noteikta savlaicīgi. Bieži hipertensija ir asimptomātiska un lielākā daļa pacientu par to pat nenojauš. Pasaulē arteriālā hipertensija ir viens no visbiežākajiem kardiovaskulārās saslimstības un nāves iemesliem.
Pētījumā ar tūkstošiem pacientu medicīnisko ierakstu atklāja, ka pacientiem, kuri lieto statīnus, ir vismaz divas reizes lielāks 2.tipa cukura diabēta risks.
Pacientiem ar reimatoīdo artrītu ir tāda paša līmeņa kardiovaskulārie ieguvumi bez papildus riskiem no statīnu lietošanas, kā citiem indivīdiem, secināts lielā klīniskā pētījumā.
Vidusmēra vīrieša ikdienas darbu saraksts ir plašs, taču rūpes par savu veselību, visticamāk, ir šā saraksta pašā apakšā. To pierāda novēlotā onkoloģisko slimību atklāšana, ielaistas problēmas reproduktīvajā veselībā un dzīves kvalitāti ietekmējošās un neatrisinātās problēmas.
Par statīniem šobrīd runā daudz. Ar to blakusparādībām biedē gan pacientus, gan ārstus. Dažreiz pat pieredzējis speciālists apmulst no informācijas gūzmas, ko sniedz dažādi materiāli un informatori.
Pirmo reizi stenokardiju (angina pectoris) 1772. gadā aprakstīja Heberdens (Heberden), raksturojot sindromu ar žņaugšanas un trauksmes sajūtu krūtīs, īpaši saistībā ar slodzi. Tomēr šā sindroma etioloģija tolaik nebija skaidra.
Lai gan panākumi kardiovaskulāru slimību (KVS) ārstēšanā ir ievērojami, mirstība no tām samazinās lēni. Viens no galvenajiem iemesliem — pilnīga vai daļēja primārās profilakses ignorēšana, kas ir atkarīga gan no pacientu, gan daudzu ārstu zināšanu un motivācijas trūkuma. Raksta mērķis ir atgādināt par primārās profilakses svarīgumu un uzdevumiem.
Statīni samazina mirstības un kardiovaskulāru notikumu risku cilvēkiem, kuriem šis risks ir augsts. Tomēr ir zināms, ka 75 % pacientu pārtrauc statīnu terapiju 2 gadu laikā, jo parādās blakusparādības, piemēram, sāpes muskuļos vai kuņģa un zarnu trakta simptomi.
70 % iedzīvotāju 25—74 gadu vecumā ir paaugstināts holesterīna līmenis — tā liecina Latvijas kardiologu veiktais “Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma epidemioloģisks pētījums”.
Mitros, vējainos un aukstos gadalaikos — rudenī, ziemā un dažkārt pavasarī — ar elpceļu vīrusu izsauktām kaitēm slimojam biežāk. Akūtas elpceļu infekcijas veido 20—40 % ambulatoro un 12—35 % stacionāro gadījumu. [1] Šā raksta nolūks — palīdzēt ģimenes ārstiem akūtu respiratorisku vīrusinfekciju atšķirt no potenciāli smagākiem stāvokļiem, kad nepieciešama otolaringologa konsultācija.
Augsta jutīguma CRO, ZBLH un lipoproteīna (a) rādītāji norāda uz piecu un desmit gadu kardiovaskulāro risku un palīdz pieņemt lēmumu farmakoloģiskās intervences nepieciešamībai dažādos klīniskajos gadījumos. Pētījumos postulēts, ka sieviešu populācijā svarīga pēc iespējas agrīnāka riska faktoru intervence; attiecīgi jānoskaidro, vai šie marķieri var būt noderīgi ilgtermiņa kardiovaskulāro notikumu prognozes noteikšanai.
2024. gada ESC vadlīnijās ir plašas izmaiņas gan sijājošā diagnostikā, gan ārstēšanā, šeit akcentējam medikamentozās terapijas rekomendāciju jaunumus perifēro artēriju slimības (PAS) pacientiem. Par PAS diagnostikas, profilakses un ārstēšanas iespējām Latvijā jaunāko vadlīniju rekomendāciju ietvaros jautājam Dr. Mārcim Gediņam, asinsvadu ķirurgam.
Primārajā veselības aprūpē arvien biežāk tiek izmantoti depresijas skrīninga rīki, taču nav zināms, vai šī rīcība saistīta ar atbilstošu ārstēšanas pieeju. Lai izvērtētu faktorus, kas nosaka iniciālās ārstēšanas taktiku pacientiem ar pozitīvu depresijas skrīninga rezultātu un/vai pašnāvības domām, veikts kohortas pētījums ASV.
Pēdējās desmitgades 2.tipa cukura diabēta (CD) izplatība ir ievērojami pieaugusi. Paredzēts, ka līdz 2024.gadam pasaulē būs apmēram 700 miljoni CD pacientu. Slimība ir daudzfaktoru, liela nozīme ir dzīvesstila faktoriem tās attīstībā, t.sk. veselīgam uzturam ikdienā. Lielāks flavanoīdu patēriņš uzturā saistīts ar zemāku 2.tipa CD risku to antioksidējošo, pretiekaisuma un vazodilatējošo īpašību dēļ. Šajā pētījumā prospektīvi analizēts, kā tumšās, piena un kopējais šokolādes patēriņš ietekmē 2.tipa CD attīstības risku.