Zems magnija līmenis saistīta ar paaugstinātu slimību risku
Jauns pētījums atklāj, kāpēc ar magniju bagāts uzturs ir tik svarīgs veselībai, samazinot DNS bojājumu un hronisku deģeneratīvu traucējumu risku.
Jauns pētījums atklāj, kāpēc ar magniju bagāts uzturs ir tik svarīgs veselībai, samazinot DNS bojājumu un hronisku deģeneratīvu traucējumu risku.
Pārdošanas apjoms minerālvielas saturošu uztura bagātinātāju (UB) tirgū plaukst. Nesen 14 ES dalībvalstīs veiktās aptaujas rezultāti liecina: UB pēdējā gada laikā lietojuši 93 % eiropiešu (attēls). Aptaujā uzsvērts, ka veselības aprūpes speciālisti spēj būtiski ietekmēt UB izvēli. [41] Rakstā apskatītas biežāk lietotās minerālvielas, ieguvumi no to lietošanas, iespējamā mijiedarbība.
Magnijs (Mg) ir ceturtais visbiežāk sastopamais minerāls cilvēka organismā pēc kalcija, nātrija un kālija, un tas ir otrs visizplatītākais intracelulārais katjons pēc kālija. Intracelulārie Mg krājumi lielā koncentrācijā ir atrodami mitohondrijos, kur šim elementam ir galvenā loma ATF ražošanā. Cilvēkam, kurš sver 70 kilogramus, rezervē ir vidēji 25 grami Mg, no kuriem 53% ir kaulos, 27% muskuļos, 19% mīkstajos audos un mazāk nekā 1% serumā. [1]
Organismā magnijs pārsvarā atrodas intracelulāri, piemēram, muskuļos ap 30 %, kaulos ap 50 % no magnija kopējās koncentrācijas organismā. [10; 11] Tikai 1 % sastopams ekstracelulāri.
Minerālvielas cilvēka organismā ir svarīgs un neaizstājams komponents normālai attīstībai un fizioloģisko procesu darbībai. Kaut arī minerālvielas iespējams nodrošināt ar sabalansētu uzturu, ir daudzi citi iemesli, kuru dēļ var rasties minerālvielu deficīts. Rakstā apkopoti biežākie šā deficīta iemesli un risinājumi.
Sirds mazspēja ir viena no mūsdienu sabiedrības lielākajām problēmām. Pieaugot iedzīvotāju vidējam dzīves ilgumam un uzlabojoties sirds slimību diagnostikai un ārstēšanai, pieaug arī sirds mazspējas izplatība.
Magnijs, ko sastop lielā daļā pārtikas produktu, palīdz šūnām pielāgoties dienas un nakts režīmam. Šis atklājums pierāda magnija nozīmi organisma cirkadiāno ritmu uzturēšanā – miega, nomoda režīma, hormonu atbrīvošanas regularitātes, ķermeņa temperatūras un citu svarīgu organisma funkciju nodrošināšanu.
Amerikas Savienotajās Valstīs laikā no 2010.-2023.gadam maratonos un pusmaratonos finišējuši vairāk kā 29 miljoni dalībnieku no visas pasaules. Tas ir trīs reizes lielāks skaits, kā pirms ~20 gadiem. Pieaugošā interese piedalīties nopietnās skriešanas sacensības rada uzmanību uz potenciālu nevēlamu kardiālu notikumu attīstības risku, piemēram, pēkšņu sirds apstāšanos maratonistam.
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
2025. gada februārī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikā pirmoreiz veiksmīgi sākta melanomas ārstēšana, izmantojot pacientam saudzīgo rutēnija-106 aplikatoru, kas ietver arī starošanu.
Kardiovaskulāras slimības (KVS) ir vadošais saslimstības un mirstības cēlonis visā pasaulē. Tās ir atbildīgas par aptuveni 1/3 nāves gadījumu globāli. Neskatoties uz plaši pieejamām rekomendācijas artreriālās hipertensijas skrīningā, diagnostikā un pārvaldībā, liela daļa pacientu paliek nediagnosticēti vai neārstēti. Zema līdzestība gan dzīvesstila izmaiņām, gan antihipertensīvo medikamentu lietošanai ir nozīmīgs faktors sliktai asinsspiediena kontrolei.